Fricis Adamovičs (1863-1933)

Skolotājs, rakstnieks

Dzimis 1863. gada 18. janvārī Dundagā. Mājas "Rīzemes". Mācījies Dundagas draudzes skolā. Beidzis Pēterburgas skolotāju institūtu (1986). No 1886.–1899. gadam strādājis par skolotāju Bauskas pilsētas skolā, kur bez obligātajiem mācību priekšmetiem mācījis arī dziedāšanu, rokdarbus, luterāņu ticības mācību un vadījis orķestri. Bijis V. Plūdoņa un A. Jesena audzinātājs. Literatūrā darbojies kā tulkotājs. Sarakstījis vairākas skolas grāmatas ģeogrāfijā un dabas zinātnēs, kā arī pētījumu par Dinsberģi trimdā. Cieša draudzība viņu saista ar uz Bausku trimdā izsūtīto brīvdomātāju Birjukovu, tāpēc Frici Adamoviču no skolotāja darba Bauskā atbrīvo. Pedagoģisko darbu turpinājis Polijā un no 1906. gada - Rīgā. Aizgājušā gadsimta 20.–30. gados ciešas draudzības saites saistījušas ar Vili Plūdoni. Darbojies Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļā. Fricis Adamovičs miris 1933. gada 19. februārī Rīgā, atdusas Sesavas Jāčūnu kapos.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1992. 239 lpp.; Baltijas skolotāju seminārs (1870-1919). Rīga, 1940. 599 lpp. (213. lpp.); Latvju enciklopēdija 1. sēj. Stokholma: Trīs Zvaigznes, 1950. 959 lpp.

Aleksandrs Adienis (1886-1972)

Dārznieks, ierēdnis

Dzimis 1886. gada 25. aprīlī Iecavas pagasta Gaiļu mājās. Tēvs Jānis un māte Anna (dz. Bergmane) - lauksaimnieki. Mācījies Iecavas elementārskolā, Bauskas pilsētas skolā, kā arī Erfurtes, Geizenheimas un Reitlingenas dārzkopības skolās Vācijā. Dārzkopības praksi iesācis Vāgnera koku skolā Tukumā un Fr. Paegļa dārzniecībā Lubezerē. Dienējis Leibgvardes Ļitovskas pulkā Varšavā, kur virsnieku kluba dārzos praksi turpinājis 2 gadus, ieņemot vecākā dārznieka amatu. Piedalījies arī Bermonta cīņās. 1919. gadā iestājies zemkopības ministrijā dārzkopības nodaļas dienestā. Zemkopības min. zemkopības departamenta vecākais instruktors dārzkopības nozarē. Izpildījis augļu un augu eksporta un importa kontroliera pienākumus. Speciālo priekšmetu skolotājs valsts dārzkopības vidusskolā Bulduros un lauksaimniecības tautas augstskolā. Gaiļu mājās A. Adienis bija izveidojis augļu dārzu, kur veica potējumus un pētījumus augļkopībā. Padomju laikos lielo lauku masīvu veidošanas gaitā augļu dārzs zudis. Latvijas dārzkopības biedrības un Rīgas dārzkopības biedrības biedrs. Izdoti vairāki darbi: kopdarbs "Augļu un sakņaugu ražas izmantošana" (1924); kopdarbs "Kā dzīvo un strādā lauksaimniek ārzemēs" (1924); "Augļu žāvēšana" (1930, 1942) u.c. Apbalvots ar Atzinības krustu (1938). Miris 1972. gada 11. decembrī, atdusas Ziepniekkalna kapos Rīgā.

Latvijas vadošie darbinieki. Red. P. Šmits. Rīga: Latvju Kultūrvēsturiskais apgāds, 1935; Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas" (A-B)

Astrīda Aļķe (1937-2020)

Literatūrkritiķe

Dzimusi 1937. gada 11. jūnijā zemnieku ģimenē (dzim. Astere Kalniņa). Beigusi Iecavas vidusskolu (1950), Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti (1961). Strādājusi Mākslas darbinieku nama bibliotēkā, Grāmatu palātā un Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā. Pirmā publikācija "Starp vilkiem" žurnāla "Karogs" (1962). Raksti nereti ar socioloģisku un publicistisku ievirzi. Rakstnieku Savienības biedre no 1985. gada. Kritiski publicistiski raksti izd. grāmatā "...saprast sevi un pasauli" (1984). Pēcvārdu autore vairākām grāmatām. Grāmatas "Rīgas bruņinieks Mariss Vētra" autore (2001). Mirusi 2020. gada 8. decembrī.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp; Astrīda Aļķe, pieejams literatura.lv [16.08.2021.]

Leonīds Arbuzovs (1882-1951)

Vēsturnieks

Dzimis 1882. gada 31. oktobrī Bauskā, vācbaltiešu vēsturnieka Leonīda Arbuzova (1848-1912) un Olgas (dzim. Anšicas) ģimenē. Mācījies Rīgas pilsētas ģimnāzijā, beidzis studijas Tērbatas Universitātē (1906) un Getingenas Universitātē (1909). Neilgi studējis Berlīnes Etnogrāfiskā muzeja senvēstures nodaļā un bijis mājskolotājs. No 1919. līdz 1935. gadam Latvijas Universitātes mācībspēks - sākumā docents, vēlāk profesors Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Strādājis arī Herdera institūtā Rīgā. Ievērojams ir L. Arbuzova ieguldījums Baltijas vēstures izpētē. Repatriējies uz Vāciju (1939). Pozenes Universitātes un Gentingenas Universitātes profesors (1941-1945). Miris 1951. gada 16. februārī Getingenā, Vācijā.

Baukas CB novadpētniecības mape "Personālijas A-M"

Dace Akmentiņa (1858-1936)

Aktrise

Īstajā vārdā Doroteja Šteinberga. Dzimusi 1858. gada 3. augustā Bauskas apriņķa Grienvaldes pagastā lauku mūrnieka ģimenē. Izmācījusies par šuvēju. 17 gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu, dziedāja dažādos koros. Vien 28 gadu vecumā, citu pierunāta, uz skatuves nodzied zēna Vaņas lomu ar sevis latviskotu pseidonīmu un kopš tā brīža aktrise bez nevienas aktiermeistarības stundas uzsāka ceļu teātrī. Strādāja Rīgas Latviešu teātrī. Laikposmā no 1886. līdz 1920. gadam nospēlēja 238 lomas. Ievērojamākās – Ofēlija (Hamlets, 1894), Mirdza (Vaidelote, 1894), Grietiņa (Fausts, 1898), Kārlēns (Skroderdienas Slimačos, 1902), Kristīne (Ugunī, 1905), Sniedze (Princese Gundega un karalis Brusubārda, 1912) u.c. Teātra kritiķi viņu nosaukuši par sava laika labāko latviešu aktrisi. Viņu raksturoja emocionalitāte, jūtu īstums un pārveidošanās spējas. Daces Akmentiņas daiļrades galvenā tēma ir neatkarīgas sievietes personības tapšana. 1914. gadā aktrise aizgāja no teātra, bet viņas pēdējā uzstāšanās notika 1922. gadā, 64 gadu vecumā. Mirusi 1936. gada 16. martā.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.; 100 izcili Latvijas aktieri, 1. daļa. [Rīga]: LU Akadēmiskais apgāds, 2018. 2018 lpp.

Eduards Akermanis (1879-1954)

Ārsts

Dzimis 1879. gada 13. februārī Bauskas pagastā (kādreizējā Jauncodē). Beidzis Rīgas ģimnāziju, Berlīnes un Kazaņas universitātes. Kazaņā ieguvis ārsta tiesības (1907). Ar sievu, ārsti Verenu Akermani darba gaitas sākuši Viesītē. No 1914. gada līdz trimdai strādājuši Cēsīs. Akermaņu pāris pārzinājis abas slimnīcas. Eduards bijis Cēsu apriņķa ārsts un, 25 gadu garumā veicot lauku ārsta darbu, iemantojis lielu uzticību un cieņu. Aktīvi darbojies arī kultūras dzīvē. Publicējis rakstus par ārstniecību, sanitāro higiēnu un tautas dzīves spēka veicināšanu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni IV šķiru (1928). Saņēmis Aizsargu organizācijas Nopelnu krustu (1939). Akermaņi emigrējuši uz Vāciju 1944. gadā, vēlāk uz Kanādu, kur jau dzīvojušas meitas. Trimdā krasi pasliktinājusies veselība un pēc ilgas slimošanas miris 1954. gada 3. jūnijā Hamiltonā, Kanādā.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Farmācija. Medicīnas vēsture, nozare un ārsti."

Jānis Akermanis (1897-1972)

Aviokonstruktors

Dzimis 1897. gada 24. aprīlī Rundāles pagastā amatnieka ģimenē. Citviet lasāmi divi vārdi - Jānis Rūdolfs. Māsa Marija Alise Akermane. Beidzis Ķeizariskā tehn. inst. Aeronautikas skolu Maskavā (1917). Mācījies kara lidotāju skolā Francijā. Izceļojis uz ASV (1918). Beidzis Mičiganas universitātes Aeronautikas fakultāti (1925). Trīsdesmit gadu vecumā uzaicināts strādāt par vadošu projektētāju "Hamilton Metalplane Company". Strādājis par lidmašīnu konstrukcijas inženieri vairākos uzņēmumos. No 1929. līdz 1961. gadam Minesotas universitātes profesors, Aeronautikas fakultātes dekāns (1931-1958). No 1940. gada "Boeing Aircraft Corporation" padomnieks lidojumu pētniecības daļā. ASV militārās aviācijas tehnikas pārstāvis Eiropā (1945). Būvējis pirmās vienlaidmetāla satiksmes lidmašīnas, bezastes lidmašīnas un rotorus. Konstruējis aprīkojumu, kas lidotājiem nepieciešams virsskaņas lidojumos. Atbalstījis Latvijas aviācijas attīstību. Zinātnisku rakstu autors. Pieder 12 patentu. 1979. gadā Minesotas universitātē Akermaņa vārdā nosaukta katedra (Akerman Hall) un nodibināts fonds viņa piemiņai. Jāņa Akermaņa 1934. gadā konstruētā lidmašīna X-14880 ilgu laiku atradās Smitsona muzejā Vašingtonā, kur savākti slavenākie ASV izgudrojumi (tagad universitātes vēsturiskā mantojuma galerijā). Miris 1972. gada 8. janvārī Minesotā, ASV.

Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.; "Ilustrētā Pasaules Vēsture" Nr. 2 (2021), pieejams LN Digitālā bibliotēkā www.periodika.lv [20.11.2022.]

Teodors Amtmanis (1883-1938)

Režisors

Dzimis 1883. gada 11. decembrī zemnieku ģimenē. Uzaudzis Bauskas apriņķa Vallē, mājās "Zvanītāju Bukas" (tēvs bijis baznīcas zvaniķis). Piemērs un iedvesmotājs brālim Alfrēdam Amtmanim–Briedītim. Beidzis Katrīnas pilsētas skolu Rīgā, strādājis par tirgotāja mācekli. No 1902. gada brīvprātīgais Jaunajā latviešu teātrī. Pirmās lomas spēlējis Apollo teātrī (1905-1908). Jaunā Rīgas teātra aktieris (1909-1913) un direktors (1911-1913). Iestudējis izrādes un tēlojis lomas: Krustiņš (R. Blaumaņa "Pazudušais dēls"), Hļestakovs (N. Gogoļa "Revidents") un daudzas citas. Teodora sniegums kļuvis par etalonu reālpsiholoģiskā spēlējumā un pārdzīvojuma mākslas attīstībā. Otru aktiermākslas virzienu iezīmējuši ētiski cildeni varoņi: Sprīdītis, ko spēlējis pēc A. Brigaderes lūguma, Antiņš (J. Raiņa "Zelta zirgs") u.c. Nepakļāvīgā rakstura un teātra intrigu dēļ aizgājis no Jaunā Rīgas teātra. Īslaicīgi režisors teātros Rēvelē, Maskavā. Vadījis amatieru teātra trupas Samarā un Harkovā. Maskavā nodibinājis un vadījis "Aģitteātri" (1921-1922). Darbojies teātrī "Skatuve". 1938. gadā represēts. Nošauts 1938. gada 3. februārī Maskavā, Butovas poligonā. Mākslinieka dzimtajās mājās Vallē 1985. gadā atvērts muzejs.

Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.

Alfreds Amtmanis-Briedītis (1885-1966)

Režisors

Dzimis 1885. gada 5. augustā, zemnieku ģimenē. Uzaudzis Bauskas apriņķa Vallē, mājās "Zvanītāju Bukas". Mācījies Jaunjelgavas pilsētas skolā (1898-1901). Tāpat kā brālis Teodors, darbu teātrī sācis kā brīvprātīgais un 1905. gadā nonācis Apollo teātrī, kur arī pirmās lomas. Uzvārdu Briedītis pieņēmis 1902. gadā. Darbojies Liepājas teātrī (1907-1907), kur vadījis savu pirmo režiju. Jaunajā Rīgas teātrī no tā dibināšanas dienas 1908. gada rudenī. Atbildīgas lomas: Alders, Brencis (R. Blaumaņa "Ugunī" un "Trīnes grēki"), Fausts (J. Gētes "Fausts"), Indulis J.Raiņa lugas "Indulis un Ārija" pirmiestudējumā, kā arī Uldis no "Pūt, vējiņi" un daudzas citas lomas. Mācījies Latvju dramatiskajos kursos (1909-1912). Pirmā Pasaules kara laikā darbojies Jaunajā Pēterpils latviešu teātrī, iestudējis galvenokārt latviešu autoru lugas un pats arī tajās spēlējis. Organizatora autoritāti apliecinājis būdams viens no Padomju Latvijas Strādnieku teātra darbības aizsācējiem. Piedalījies Nacionālā teātra dibināšanā (1919). Pievilcīgā āriene, temperaments izvirzījis varoņlomu spēlei (Jāzeps - J. Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi), savukārt novērotāja spējas un humora izjūta piedāvāja raksturkomikas lomas. Nesaskaņu dēļ J. Raiņa direkcijas laikā 1921. gadā pārgājis uz Dailes teātri, pēc tam uz Liepājas teātri. 1924. gadā atgriezies Nacionālajā, vēlākajā Drāmas teātrī. Amtmaņa-Briedīša režijas rokraksts kļuva par noteicošo iestudējumos un aktieru ansambļa attīstībā. Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiras saņēmējs (1928). Amtmaņa–Briedīša vadībā (1944-1966) Drāmas teātris izveidojies par augstas aktieru kultūras un spilgtu tēlotāja ansambļa teātri. Uzmanība pievērsta vērienīgiem, galvenokāŗt latviešu, iestudējumiem. Bijis LVK Teātra fakultātes profesors. Sarakstījis atmiņu grāmata "Pretim saulei" (1963). Nodibināta A. Amtmaņa-Briedīša prēmija, ko piešķir Nacionālā teātra aktierim vai režisoram par sasniegumiem latviešu oriģināldramatiskos iestudējumos. Miris 1966. gada 15. maijā, Rīgā. Apglabāts Meža kapos.

Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.

Valdis Annuss (1906-?)

Bauskas apriņķa lauku pašvaldību vecākais

Dzimis 1906. gada 21. aprīlī Vircavas pagasta "Mazlaukos". Beidzis Jelgavas 2. vidusskolu, studējis tautsaimniecību. Iecelts par Vircavas pagasta vecāko (1934). Stājies Bauskas apriņķa lauku pašvaldību vecākā amatā 1938. gadā. Iesaistījies daudzos sabiedriskos amatos, kā arī bijis a/s "Maiznieks" padomes priekšēdētājs, Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības valdes sekretārs, Bauskas patērētāju biedrības valdes priekšsēdētājs u.c. AMiršanas gads nav zināms.

Jauns apriņķa lauku pašvaldību vecākais. "Pagasta Dzīve" Nr. 2 (1938), pieejams LN Digitālā bibliotēka www.periodika.lv [21.06.2024.]