Pasākumu fotogrāfijas

Ka berniba 04.JPG
03.01.2019
Varonu laiks 01.JPG
14.11.2018

Aptauja

pasakumi18
Kas ir Jūsu galvenais informācijas avots par bibliotēkas rīkotajiem pasākumiem?
Atbildes

Šodien vārda dienu svin

Agne, Agnese, Agnija

Novadnieki jubilāri

Dzimšanas diena

Bauskas novada jubilāri

Rihards Belte - 70

Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis, kuri tajā dzīvo. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos cilvēkus, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā, vai arī tikai savā dzimtajā pagastā – galvenais ir viņa devums savam ciemam, pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija – apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas un tajā līdzās cits citam sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.
Darba procesā tiek atrasti arvien jauni mazāk zināmi un pavisam nezināmi novadnieki. Pamazām ar šo materiālu tiek iepazīstināti bibliotēku lietotāji, nodrošināta tā pieejamība internetā. Patlaban tajā apkopoti ap 400 ievērojamu cilvēku vārdi. 

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla fonda atbalsts

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:304

Andris Abramenkovs

Ķīmiķis

Dzimis 1956. gada 18. februārī Codē. Beidzis LU Ķīmijas fakultāti 1980.gadā, kā arī Fizikas un matemātikas fakultāti 1997.gadā, papildinājis zināšanās Vācijā. Strādājis LU Ķīmijas fakultātē, bijis Rīgas Franču liceja direktora vietnieks. Kopš 2000. gada SIA “Rapa” direktors.

Latvijas enciklopēdija 1, 2003


Fricis Adamovičs

Rakstnieks. Skolotājs

Dzimis 1863.gada 18. janvārī Dundagā. 1886. gadā pabeidz Pēterburgas skolotāju institūtu. No 1886.–1899. gadam strādā par skolotāju Bauskā, no 1906. gada– Rīgā. Bijis Viļa Plūdoņa un Andreja Jesena audzinātājs. Literatūrā darbojies kā tulkotājs. Sarakstījis vairākas skolas grāmatas ģeogrāfijā un dabas zinātnēs, kā arī pētījumu par Dinsberģi trimdā. Cieša draudzība viņu saista ar uz Bausku trimdā izsūtīto brīvdomātāju Birjukovu, un tas nepatīk vietējām varas iestādēm, tāpēc viņu no skolotāja darba Bauskā atbrīvo. Tomēr pedagoģisko darbu viņš nepamet, turpinot to Polijā un Rīgā. 20.gs. 20–30 gados Adamoviču saista ciešas draudzības saites ar bijušo skolnieku Vili Plūdoni. Miris 1933. gada 19. februārī Rīgā.

Bauska: Vietas un laika grāmata,1992.; Latvju enciklopēdija 1. sējums, 1950 -1951. gads.


Aleksandrs Adienis

Rakstnieks

Dārzkopības rakstnieks. Dzimis 1886. gada 25. aprīlī Iecavas pagasta “Gaiļos”. Mācījies Bauskas pilsētas skolā un Erfurtes un Geisenheimenas dārzkopības skolās. Strādājis Tukumā, Lubezerē, Vācijā. No 1919. gada Zemkopības ministrijas augļu kontrolieris. Izdoti vairāki darbi par augļkopību. Miršanas datums nav zināms.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939


Astrīda Aļķe

Literatūrkritiķe

Dzimusi 1937. gada 11. jūnijā zemnieku ģimenē (dzim. uzvārds - Kalniņa). Beigusi Iecavas vidusskolu (1950), Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti (1961). Strādājusi Mākslas darbinieku nama bibliotēkā, Grāmatu palātā un Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā. Pirmā publikācija 1962. gadā. Raksti nereti ar socioloģisku un publicistisku ievirzi. Rakstnieku Savienības biedre no 1985. gada.

Latviešu rakstniecība, R.: 2003


Pēteris Andersons

Pedagogs

Bauskas valsts ģimnāzijas direktors. Dzimis 1890.gada 4. novembrī Lazdonas pagastā. Piedalījies Brīvības cīņās. Bijis Cesvaines ģimnāzijas inspektors. Piedalījies Brīvības cīņās. Miršanas datums nav zināms.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939


Leonīds Arbuzovs

Vēsturnieks

Dzimis 1882. gadā Bauskā. Studējis Tērbatā un Gettingenā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1919.gada docents, vēlāk profesors Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Publicējis lielu skaitu zinātnisko darbu. Miris 1951. gadā Getingenā,Vācijā.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939


Dace Akmentiņa

Aktrise

Īstajā vārdā Doroteja Šteinberga. Dzimusi 1858. gada 3. augustā Grienvaldes pagastā. Ievērojama latviešu aktrise. Strādāja Rīgas Latviešu teātrī. Ievērojamākās lomas – Ofēlija (V. Šekspīrs Hamlets), Nora (H . Ibsens Nora), Grietiņa (J.Gēte Fausts) u.c. Teātra kritiķi viņu nosaukuši par sava laika labāko latviešu aktrisi. Viņu raksturoja emocionalitāte, jūtu īstums un pārveidošanās spējas. Daces Akmentiņas daiļrades galvenā tēma ir neatkarīgas sievietes personības tapšana. 1914. gadā aktrise aizgāja no teātra, bet viņas pēdējā uzstāšanās notika 1922. gadā, 64 gadu vecumā. Mirusi 1936. gada 16. martā.

K. Kundziņš Latviešu teātra vēsture, 1968; Bauska: Vietas un laika grāmata,1992


Eduards Akermanis

Ārsts

Dzimis 1879. gada 13. februārī Bauskas pagastā (tagad apdzīvotā vieta zināma kā Jauncode). Beidzis Rīgas ģimnāziju, Berlīnes un Kazaņas universitātes. Publicējis rakstus par ārstniecību un audzināšanu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas datums nav zināms.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939


Jānis Akermanis

Lidmašīnu konstruktors

Dzimis 1897. gada 24. aprīlī Rundāles pagastā amatnieka ģimenē. No 1916.-1917. gadam iznīcinātāju lidotājs Francijas armijā, pēc tam izceļojis uz ASV, kur 1925. gadā beidzis Mičiganas universitātes aviācijas fakultāti. Strādājis par aeronautikas skolotāju un lidmašīnu konstrukcijas inženieri vairākos uzņēmumos. No 1930. gada Mičiganas universitātes profesors aeronautikas disciplīnās. No 1940. gada Boeing Aircraft Corporation padomnieks. Būvējis pirmās tīrmetāla satiksmes lidmašīnas, bezastes lidmašīnas un rotorus. Atbalstījis Latvijas aviācijas attīstību. Vairāku zinātnisku darbu autors. Miršanas datums nav zināms.

Latvju enciklopēdija 1. sēj., 1950-1951.g.


Teodors Amtmanis

Režisors

Režisors, aktieris. Dzimis 1883. gada 11. decembrī Bauskas apriņķa Vallē. Brālis aktierim un režisoram Alfrēdam Amtmanim–Briedītim. No 1902. gada strādā Jaunajā latviešu teātrī, vēlāk Apollo teātrī. No 1911. gada Jaunā Rīgas teātra direktors. Vadījis amatieru teātra trupas Samarā un Harkovā. Maskavā nodibinājis un vadījis “ Aģitteātri”, darbojies teātrī “Skatuve”. 1938. gadā represēts. Nošauts 1938. gada 3. februārī Krievijā.

Teātris un kino biogrāfijās, 1999


Top.LV
Valid XHTML 1.0 Strict
/* vids.lv */
briedis.lv
www.celmins.lv