Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 330 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem N-Ž.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:30

Jānis Sarma (1884-1983)

Rakstnieks

Īstajā vārdā Jānis Kalniņš. Literāts un gleznotājs. Dzimis 21. februārī Vecsaules pagasta Spolnieku Ruģeļos saimnieka ģimenē. Skolojies Vecsaules skolā, vēlāk Bauskas pilsētas skolā (1901). Beidzis mākslas skolas Rīgā, Maskavā, Penzā. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijā. Absolvējis LU Baltu nodaļu (1928). Strādājis par zīmēšanas un latviešu valodas skolotāju valsts ģimnāzijā Bauskā (1918-1929). Pirmā publikācija - raksts "Ceļojat pa brīvdienām" žurnālā "Jaunības Tekas" (1911). Pirmais publicētais stāsts "Spinoza" žurnālā "Domas" (1928). Latvijā rakstījis kultūrvēsturiskus stāstus, galvenokārt par atmodas laikmeta darbiniekiem. Publicējies arī ar pseidonīmu J.Birze. Biedrības "Zaļā Vārna" biedrs. Sarīkojis vairākas patstāvīgas gleznu izstādes. Emigrējis uz Vāciju (1944), vēlāk izceļojis uz Austrāliju (1949). Bijis aktīvs Austrālijas latviešu sabiedriskās un literārās dzīves rosinātājs. Trimdā tapuši vairāki romāni, kultūrvēsturiski stāsti. Bauskai veltīti romāni "Mīļā pilsēta" (1959) un "Kalnakūļu Vikta" (1960), kā arī vērojumi lasāmi romānā "Rūsa" (1954). Trimdā viņa veikums novērtēts ar Pasaules Brīvo Latviešu apvienības Tautas balvu (1965). Miris 1983. gada 24. maijā Melburnā, pārapbedīts Lielvārdes kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Otrais, pārstr. un papild. izd. Rīga: Zinātne, 2003. 741 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mapes "Jānis Sarma" un kopdarbs "Bauskas novada literāti" (2015)


Rūdolfs Saulājs (1923-2013)

Dzejnieks, kolekcionārs

Dzimis Dāviņu pagasta Jaunžūžās 1923. gada 11. februārī.  Mācījies Lambārdē, Stelpē, Bauskā. Strādājis Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Bauskas nodaļā (1969-1972), Viļa Plūdoņa memoriālajā mājā "Lejeniekos" (1981-1991). Iznākuši R.Saulāja sarakstīti ceļveži pa Bauskas novadu (1976, 1986), presē publicēti raksti par nozīmīgiem kultūrvēsturiskiem tematiem. Virkne dzejas publikāciju rajona laikrakstā un literātu apvienības "Akmeņi zied" dzejas izdevumos. No 1991. gada kārtojis un sistematizējis savu mūža darbu, kalendāru kolekciju, kā arī pieņēmis ekskursantu grupas savās mājās Lodēni. Turpinājis rakstīt dzeju, dzejoļu krājums "Mūžīgās vagas" (2007). Miris 2013. gada 18. novembrī. Apglabāts Ceraukstes pagasta (Bauskas nov.) Danes kapos.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Rūdolfs Saulājs"


Ausma Saulinska (1932)

Bauskas rajona bibliotēkas vadītāja (1951-1958)

Dzimusi 1932. gada 14. februārī. Meitas uzvārds - Žemaite. Bērnības dienas pavadītas Brunavā, mājās Sieriņi. Turpat uzsāktas skolas gaitas 4gadīgā skolā, vēlāk tās turpinot Jaunsaules un Mežgaļu skolās, kā arī Bauskas vidusskolā. Vēlējusies izglītoties teātra mākslā, ko vecāki nav atbalstījuši. Neilgu laiku strādājusi Bauskas pagasta bibliotēkā (tag. Jauncode bibl.). No 1951. līdz 1958. gadam Bauskas rajona bibliotēkas vadītāja. Tā laikā ar izcilību pabeigts Kultūrizglītības tehnikums. Līdz ar A. Žemaites darba gaitām, Bauskas rajona bibliotēkas darbā ieviesti regulāri semināri ciema bibliotekāriem un mūsdienās aizmirsts teatrāls pasākums - literārās tiesas. Pēc vadītājas pienākumu beigšanas, četrus gadus strādājusi turpat kā bibliotekāre. Aktīvi darbojusies Bauskas pašdarbības kolektīvos. Pēc darba bibliotēkā sekojis darbs Bauskas Kultūras nodaļā. Vairāk nekā 40 gadi aizvadīti apbedīšanas nozarē.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas"


Eduards Senka (1896-1971)

Latvijas armijas virsnieks

Dzimis 1896. gada 18. martā  Lubānā. Kā  virsleitnants dienējis Latvijas  armijā. Pirms okupācijas bijis 13. Bauskas aizsargu pulka komandiera palīgs. Paralēli strādājis Bauskas valsts ģimnāzijā par militārās mācības skolotāju. Laulībā ar Vairu Kugrēnu dzimuši divi bērni, dzīvojuši Bauskā, Zaļā ielā. Pēc padomju okupācijas ieskaitīts Sarkanajā armijā. 1941. gadā  apcietināts un notiesāts uz 8 gadiem cietumā. Izsūtīts uz Amūras apgabalu. 1949. gadā, pēc soda izciešanas, nav ļauts atgriezties Latvijā un norādīta dzīvesvieta Novosibirskas apgabalā.  Miris 1971. gadā, apglabāts Mihailovkas ciemā Sibīrijā.

Rētas. Staļinisma upuru liecības. [Bauska]: Bauskas Dzīve, 2001., 9-12.lpp.


Gundega Sileniece (1928)

Literatūrzinātniece

Dzimusi 1928. gadā 22. aprīlī Bauskā amatnieku ģimenē. Beigusi Bauskas vidusskolu (1948) un LVU filoloģijas fakultāti (1953). Zinātņu akadēmijas Valodu un lit. institūta zin. sekretāre, līdzstrādniece (1953-1976). Latvijas Enciklopēdiju Zinātnes un literatūras kontroles redakcijas vadītāja (1976-1991). Sarakstījusi monogrāfiju par Robertu Eidemani (1965), līdzautore latviešu padomju literatūrās hronikai "Literārā dzīve" (1967). Ieguvusi LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukumu (1988).

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Otrais, pārstr. un papild. izd. Rīga: Zinātne, 2003. 741 lpp.


Mārtiņš Šimiņš (1866-nav ziņu)

Redaktors

Dzimis 1866. gada 16. decembrī Bruknas pagasta Mazmelderu mājās. Skolojies Bauskā, nokārtojis skolotāja eksāmenu un neilgu laiku darbojies pedagoģijā. Jaunības gados pievērsies korespondencei. Tuvojošos jauno laiku un latviešu ideju skaļš paudējs, par ko vajāts (īpaši 1905. gadā). Publicējies iekš "Brīvā zeme". Redaktors laikrakstā "Bauskas Vēstnesis". Vairākkārt ievēlēts par Bauskas apriņķa valdes locekli. Bruknas pagasta tiesas priekšsēdētājs un aizsargu pulka organizētājs Bruknas nodaļā. Paralēli zemnieks tēva mājās. Līdz Otrā pasaules kara beigām Bauskā bijis pazīstams arī kā izcils homeopāts. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV šķiru (1932), Atzinības krusta goda zīmes II pakāpi (1938).

"Brīvā Zeme" Nr. 288 (18.12.1936); "Pašvaldību Dzīve" Nr. 51 (18.12.1936); "Valdības Vētnesis" Nr. 295 (29.12.1938); "Latvijas Vēstnesis" Nr. 426-429 (28.11.2000) pieejami www.periodika.lv (skatīts 21.01.2022.)


Kārlis Skalders (1901-2001)

Ārsts

Dzimis Lietuvas teritorijā 1901. gada 23. janvārī. Viens no 7 dēliem zemnieka un rūpnieka Krišjāņa Skaldera ģimenē. Tēvam piedrējusi Degešu pusmuizā Lietuvā un Rigastu, Dreņģeru mājas pārmēmelē pretim Bauskai. Bērnības lielākā daļa pagājusi Bauskas pusē. Skolojies mājās un Bauskā, jau 10 gadu vecumā pārzinājis vācu un krievu valodu. 1915. gadā ģimene devusies bēgļu gaitās, apmetušies Tērbatā. Atgriezušies Bauskā (1918). Studējis LU Medicīnas fakultātē (1919-1928), LU zobārstniecības nodaļa (1932). Strādājis par ārstu un zobārstu. Aktīvi vadījis pirmās palīdzības kursus. Sastādījis anatomijas un fizioloģijas 10 tabulu komplektu. Aizsargu štāba Sanitārās daļas priekšnieks, Latvijas Sarkanā Krusta ārsts līdz 1936. gada. Medicīnas zināšanu vadīts bijis ļoti daudzās Eiropas lielākajās pilsētās. Sarakstījis vairākas medicīnas grāmatas. Veiksmīgas privātprakse Rīgā īpašnieks. Rīgas Rotari kluba biedrs. 1941. gada jūnijā izsūtīts uz Sibīriju. No izsūtījuma atgriezies 1956. gadā un turpinājis strādāt par zobārstu. 1989. gadā, pateicoties vienīgajam dzīvam palikušajam Rīgas Latviešu biedrības biedram, tika atjaunota biedrības juridiskā pēctecība. Tāpat tas bijis arī ar Rīgas Rotari klubu. Miris 2001. gada 18. septembrī.

Skalders, Kārlis. Laikmeta zīmē. Kāda latvieša dzīvesstāsts. Rīga: Jumava, 1998. 224 lpp.; Latvijas Vēstnesis Nr. 139 (27.09.2002) pieejams www.periodika.lv (skatīts 25.02.2022.)


Emils Skujenieks (1903-1965)

Režisors, tulkotājs

Dzimis 1903. gada 26. jūnijā Bauskā. 1915. gadā ģimene pārcēlusies uz Biržu apriņķi Lietuvā. Tur E. Skujenieks ātri apguvis lietuviešu valodu, taču turpinājis izglītoties Latvijā. Iestājies skolnieku rotā, piedalījies Brīvības cīņās. Beidzis Bauskas ģimnāziju (1922). Pāris gadus tautskolotājs Biržu apriņķī. No 1929. gada patstāvīgi dzīvojis Rīgā, strādājis par žurnālistu, tulkojis no lietuviešu valodas. Literātu biedrības "Domas", Latviešu rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības biedrs, kopš 1939.gada arī biedrs Lietuvas rakstnieku biedrībā Kauņā. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, trimda šķīra ģimeni. Špākenbergas nometnes teātrī uzvesta viņa lugu "Diriģents" (1946). 1950. gadā izceļojis uz ASV. Klīvlendas Latviešu biedrības un Klīvlendas Daugavas Vanagu teātrī iestudējis savas lugas, piedalījies teātra izrādēs. Nepārtraukti bijis Latviešu lietuviešu vienības valdes loceklis trimdā. Emila Skujenieka lielākais literārais devums ir tulkojumi no lietuvieušu valodas — ap 15 romānu, pieci dramatiskie darbi, kā arī dzeja. Trimdā tulkojis vairāk nekā 25 lietuviešu autorus. Tulkojis arī no latviešu uz lietuviešu valodu. Dzejnieka Knuta Skujenieka tēvs. Miris 1965. gada 11. jūnijā ASV, Klīvlendā.

Hausmanis, V. Latviešu aktieri trimdā: biogrāfijas un apceres. Rīga: Preses nams, 1996; "Latvijas Vēstnesis" Nr. 5/6 (1999), Mūžīgai piemiņai, pieejams www.vestnesis.lv (skatīts 23.02.2022.)


Knuts Skujenieks (1936-1922)

Dzejnieks

Dzimis 1936. gada 5. septembrī Rīgā. Pēc mātes nāves dzīvojis pie tēva mātes Kurmenes pagasta Mūru dzirnavās (1937-1950). Mācījies Mūru pamatskolā, beidzis Taurkalnes Mežviduskolu (1950). Studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē (1954-1956), beidzis M.Gorkija Literatūras institūtu Maskavā (1961). 1962. gadā apcietināts, līdz 1969. gadam atradies ieslodzījumā stingra režīma nometnē Krievijā, Mordovijas APSR. Pirmā publicēta Knuta Skujenieka atdzejotā grāmata – L. Ukrainkas "Pērkona māsa" (1970). Pēc vairākiem oriģināldzejas krājumu noraidījumiem beidzot tiek izdots pirmais - "Lirika un balsis" (1978), lai gan K. Skujenieka vārds dzejnieku vidū jau krietnu laiku labi zināms. Dzejas krājumi: "Iesien baltā lakatiņā" (1986), ieslodzījumā sarakstītā dzeja "Sēkla sniegā" (1990), "Mūsu dzīve nokalpotā" (2007), "Nekā personīga" (2010). Izdotas izlases "Līdz kailai rokai" (1995), "Parkā par solu" (1997), Raksti (2002; 2008). K.Skujenieks pašmācības ceļā apguvis tulkošanu un daudzas valodas. 2016. gadā izdoti 4 dzejas krājumi svešvalodās: ukraiņu valodā, angļu valodā, vācu un krievu valodās. Tapusi daļēji dokumentālā filma „Knutifikācija” (2017). Apbalvots ar Spānijas Katoļu Izabellas ordeni (1994), Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Lietuvas Lielkņaza Ģedimina ordeni (2001). Literatūras gada balvas par Mūža ieguldījumu ieguvējs (2010), Ministru kabineta balvas par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas nacionālās literatūras attīstībā saņēmējs (2012).

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Otrais, pārstr. un papild. izd. Rīga: Zinātne, 2003. 741 lpp.; www.knutsskujenieks.lv (08.10.2021.)


Ilze Skultāne (1954)

Tiesnese

Dzimusi 1954. gada 5. septembrī Liepājā. Absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti (1978). Stažējusies un zināšanas papildinājusi Zviedrijas, Francijas un Austrijas tiesās. Bauskas rajona tiesas tiesnese (1884-1896) un no 1986. gada arī tiesas priekšsēdētāja. No 1996. līdz 2004. gadam Satversmes tiesas tiesnese. Kopš 1998. gada Latvijas Universitātes lektore. Apstiprināta par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta pirmā sastāva senatori (2004). Ievēlēta jaunizveidotās Tiesnešu ētikas komisijas pirmajā sastāvā (2008). 2015. gadā Augstākās tiesas muzejam I.Skultāne dāvinājusi Satversmes tiesas tiesneša amata tērpu.

LR Satversmes tiesa, Tiesas vēsture, pieejams www.satv.tiesa.gov.lv (23.02.2022.); Tiesnese Skultāne dāvina muzejam savu Satversmes tiesas tiesneša tērpu, pieejams www.at.gov.lv (23.02.2022.)