Pasākumu fotogrāfijas

1
11.09.2019

Aptauja

Pasākumi dec.
Kur Jūs iegūstiet informāciju par bibliotēkas rīkotajiem pasākumiem?
Atbildes

Šodien vārda dienu svin

Gaisma, Auseklis

Novadnieki jubilāri

Jubilāri šajā mēnesī

Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis, kuri tajā dzīvo. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos cilvēkus, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā, vai arī tikai savā dzimtajā pagastā – galvenais ir viņa devums savam ciemam, pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija – apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas un tajā līdzās cits citam sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.
Darba procesā tiek atrasti arvien jauni mazāk zināmi un pavisam nezināmi novadnieki. Pamazām ar šo materiālu tiek iepazīstināti bibliotēku lietotāji, nodrošināta tā pieejamība internetā. Patlaban tajā apkopoti ap 400 ievērojamu cilvēku vārdi. 

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla fonda atbalsts

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:9

Irēna Fatare

Botāniķe

Dzimusi 1937. gada 25. augustā Brunavas pagastā. Bioloģijas zināttņu doktore. Beigusi LU Bioloģijas fakultāti. No 1963. – 1995. gadam Latvijas ZA Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas zinātniskā līdzstrādniece. Kopš 1998. gada a/s „Rīgas Farmaceitiskā fabrika”. Darbi: "Latvijas jūrmalas kāpu veģetācija", "Daugavas ielejas flora" un citi.

Latvijas enciklopēdija, 2. sējums, R.:2003


Ausma Fedoroviča

Skolotāja

Dzimusi 1927. gada 2. jūnijā Bauskā. Beigusi Bauskas vidusskolu, RPI ģeogrāfijas fakultāti. No 1949. gada strādāja Griķu pamatskolā, kur 30 gadus bija Griķu pamatskolas direktore. Deva lielu ieguldījumu pagasta izglītības iestādes pilnveidošanā, skolas celtniecībā.

Ziņas no Ceraukstes pagasta 1.bibliotēkas


Vilis Feldmanis

Revidents

Dzimis 1886. gada 15. janvārī Rundālē. Beidzis Bauskas pilsētas skolu un Harkovas komercinstitūtu. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Miris 1939. gada 2.oktobrī.

Es viņu pazīstu, 1939


Balfurs Ferbers

Skolotājs, teātra direktors

Dzimis 1925. gada 23. aprīlī Tukumā. Pēc LU beigšanas no 1951. gada vada Auces vidusskolu. 1961. gadā pēc krišanas nežēlastībā, strādā Bauskas 1. vidusskolā. Tomēr no šī darba spiests aiziet. Strādājis Valmieras teātrī, Saulkrastu un Carnikavas skolās. Pētījis teātra vēsturi, bijis Valmieras teātra direktors un Latvijas PSR Operas un baleta direktora vietnieks. Izdots viņa apcerējums par Valmieras teātri "Teātris ar divsimt skatuvēm", kā arī sarakstījis vairākas lugas, viena no tām - “Alpu vijolīte nenosalst” iestudēta Bauskas Tautas teātrī. Miris 2015. gada 2. janvārī .

www.gramata21.lv


Žanis Fogelmanis

Bankas pārvaldnieks

Dzimis 1878. gada 27. oktobrī Saldū. Strādājis par Latvijas bankas Jaunjelgavas un Bauskas nodaļas pārvaldnieku. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas gads nav zināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Jēkabs Freijs

Drēbniekmeistars

Dzimis 1876. gada 3. aprīlī Emburgas pagastā. Strādājis Bauskā, bijis arī Bauskas amatniecības un namsaimnieku biedrības priekšsēdētājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas gads nav zināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Jānis Freimanis

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1893. gada 18. martā Vecmuižas pagasta mežsarga ģimenē. Beidzis Grienvaldes ministrijas skolu. 1915. gada septembrī brīvprātīgi iestājies 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā, dienējis izlūku komandā. Paaugsināts par podpraporščiku, apbalvots ar Jura krusta III, IV šķiru. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 11. decembrī Rīgā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem līdz Rīgas atbrīvošanai. Tā paša gada gada 18. jūnijā jau bijis paaugstināts par leitnantu, iecelts par kājnieku izlūku komandas priekšnieku. 1919. gada 7. martā Kurzemē pie Zirņu kroga Freimanis kā velosipēdistu izlūku nodaļas priekšnieks sadursmē ar ienaidnieka eskadronu to izklīdināja un sagūstīja divus sarkanarmiešus, tā izglābdams rotu no draudīgas situācijas; 12. martā pie Aunu kroga kopā ar 8 kareivjiem uzvarēja kaujā ar ienaidnieka ložmetējniekiem. Bermontiešu uzbrukuma laikā ar savu komandu darbojies ienaidnieka aizmugurē pie Ragaciema, sekmējis ienaidnieka sakāvi frontē. 1920. gada sākumā iecelts par Rīgas sardzes rotas komandieri. Vēlāk pārcelts uz 2. Ventspils kājnieku pulku, pēc tam sevišķu uzdevumu virsnieks Aizputes-Kuldīgas kara apr. pārvaldē, beidzot dienējis Jaunjelgavas-Ilūkstes kara apr. pārvaldē. Atvaļināts 1920. gada novembrī. Dzīvojis Baldones pagasta "Balkās". 1929.gadā sakarā ar kādu kriminālnoziegumu ordeni nēsāt noliegts. 1939. gada notiesāts uz vienu gadu pārmācības namā. Par turpmāko likteni ziņu nav.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši; Datu bāze - Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi


Kārlis Freimanis Dzilna

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1894. gada 22. jūlijā Ceraukstes pagastā. Beidzis Bauskas pilsētas skolu, Jonišķu lauksaimniecības skolu. Lauksaimniecības un lopkopības instruktors. Krievu armijā iesaukts 1915 .gada oktobrī, 1916. gada jūnijā pārcelts uz 4.Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku, kurā dienējis līdz 1917. gada 20. augustam seržanta pakāpē. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 19. aprīlī, piedalījies daudzās brīvības cīņu kaujās. Sasniedzis virsleitnanta pakāpi. 1920. gada 19. martā Latgale Miļevdnas sādžā, kad Freimaņa vadam uzbruka apmēram 20 vīru liels ienaidnieka pārspēks, Freimanis pamudināja savus kareivjus turēties līdz pēdējam, veda tos pretuzbrukumā, saņēma 56 gūstekņus, ieguva ap 40 šauteņu un citsd trofejas, tā saglabādams frontes stāvokli. Par nopelniem kaujās paaugstināts par leitnantu. Palicis dienestā arī pēc brīvības cīņām, sasniedzis kapteiņa pakāpi. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1940. -1941. gadam bijis 183. teritoriālā strēlnieku korpusa 195. pulka apgādes priekšnieks. 1941. gada 14. jūnijā arestēts un deportēts. 1943. gadā Noriļskā notiesāts uz 20 gadiem labošanas darbu nometnēs. Miris ieslodzījuma vietā Irkutskas apgabala Taišetlagā 1944. gada 20. maijā.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši; Datu bāze - Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi


Jānis Frīdenbergs Mieriņš

Dzejnieks

Dzimis 1869. gada 7. janvārī Mežotnes pagastā. Mācās Jelgavas reālskolā, pēc tās beigšanas sāk strādāt Kuldīgas apriņķa policijas valdē. Pirmā publikācija laikrakstā “Balss”, 1887. gadā. Izdevis dzejoļu krājumu „Līgas skaņas”. Rokrakstā palikusi drāma „Greizsirdības upuris”. Dzejas galvenie motīvi – Tēvzemes mīlestība un vilšanās. Beidz dzīvi pašnāvībā 1894. gada 4. jūnijā Kuldīgā.

Es viņu pazīstu, 1939


Top.LV
Valid XHTML 1.0 Strict
/* vids.lv */
briedis.lv
www.celmins.lv