Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis, kuri tajā dzīvo. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos cilvēkus, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā, vai arī tikai savā dzimtajā pagastā – galvenais ir viņa devums savam ciemam, pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija – apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas un tajā līdzās cits citam sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.
Darba procesā tiek atrasti arvien jauni mazāk zināmi un pavisam nezināmi novadnieki. Pamazām ar šo materiālu tiek iepazīstināti bibliotēku lietotāji, nodrošināta tā pieejamība internetā. Patlaban tajā apkopoti ap 400 ievērojamu cilvēku vārdi. 

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla fonda atbalsts

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:304

Ernsts Johans Bīrons

Fiziķis

Bīronu dzimtas pēctecis mūsdienās, princis. Kurzemes hercoga Pētera brāļa Karla tiešs pēcnācējs. Dzīvo netālu no Minhenes. Strādā par fiziķi kādā vācu zinātniskā organizācijā, sieva Elizabete ir gleznotāja. Vairākkārt viesojies Rundāles pilī, atbalsta to finansiāli, piedāvājis izstādēm vairākus nenovērtējamus eksponātus no ģimenes arhīva. Bīronu dzimtai mūsdienās ir daudz radinieku no karaliskajiem namiem, viņu vidū princese Taleirāna, grāfi Plāteri–Zībergi, grāfiene Vava Anfelta u.c. Bīronu ciltskoks ir milzīgs, visos sīkumos izpētīts ģenealoģiskais koks.

Bauskas CB novadpētniecības mapes


Ernsts Johans Bīrons

Kurzemes un Zemgales hercogs

Dzimis 1690. gadā 23. novembrī Kalnciemā. Viņa priekšteči, iespējams, bijuši latvieši. Bīrona vectēvs bijis hercoga Jēkaba staļla puisis. Kā Krievijas valdnieces Annas Joanovnas favorīts Ernests Johans Bīrons iecelts par Kurzemes hercogu (1737–1769). Izmantojis Krievijas valsts kases līdzekļus savu bagātību vairošanai un uzcēlis greznas pilis Rundālē un Jelgavā. Rundāles pils pamatakmens ielikts 1736. gadā. Pēc Annas nāves 1740. gadā tiek arestēts un ieslodzīts Šliselburgas cietoksnī, apvainojot pretmuižnieciskos, politiskos nodarījumos un vasts kases izsaimniekošanā. 1741. gadā Bīronu izsūta uz Sibīriju, no kurienes tam 1742. gadā ļāva atgriezties. Katrīna II 1763. gadā Bīronu ieceļ par Kurzemes hercogu. Neguvis muižnieku atzinību, viņš 1769. gadā spiests atsacīties no varas par labu dēlam Pēterim. Bīrons mirst 1772. gadā, apglabāts hercogu kapenēs Jelgavā.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939; Latviešu konversācijas vārdnīca, 2. sējums


Pēteris Bīrons

Pēdējais Kurzemes hercogs

Dzimis 1724. gada 15. februārī Jelgavā. Pēc gariem trimdas gadiem Pelimā un Jarosļavļā 1762. gadā atgriežas Latvijā. Pārņem no tēva Ernsta Johana Bīrona Rundāles un Jelgavas pilis. Kurzemes muižniecība Bīronus necieš un kāro tikt pie viņa daudzajām muižām. No divām sievām izšķīries, Pēteris Bīrons apprec par sevi 37 gadus jaunāko Doroteju fon Mēdemu. Viņš mīl mākslu, mūziku, teātri, ciena zinātni. 1784. gadā Bīrons atstāj Latviju. 1795. gadā juridiski atdeva Kurzemi Krievijai. Katrīna II viņam samaksā 2 miljonus rubļu un mūža penciju. Vientulībā, tālu no dzimtenes, nozāļots ārsta nepareizas rīcības rezultātā. P.Bīrons mirst 1800. gada 13. janvārī.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939; Latviešu konversācijas vārdnīca, 2.sējums


Jēkabs Birgers

Rakstnieks

Dzimis 1877. gada 2. janvārī Bauskā strādnieku ģimenē. Mācījies Mežotnes pagastskolā, Bauskas draudzes skolā un Suvorova kadetu korpusā Varšavā. Dienējis Krievijas flotē, piedalījies Krievijas–Japānas karā, pēc tam ierēdnis Varšavā. 1920. gadā atgriezies Latvijā, darbojies daudzos preses izdevumos. No 1911. gada sācis publicēties Latvijas presē. Daudz stāstu un aprakstu. Grāmatās izdoti tematiski Bībeles stāstiņi. Nozīmīgākais darbs – “Pāvesta Glika audžumeita” (1939). Pseidonīms – Pilsoņu Jēkabs. Miris 1966. gada 21. novembrī Rīgā.

Enciklopēdija "Latviešu rakstniecība biogrāfijās", 1992


Jānis Birznieks

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1897. gada 25. janvārī Ceraukstes pagastā. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Tīreļpurva, Ložmetējkalna. 1919. gadā ieņēma Krievgaļu ciemu pie Bauskas, sagūstīja 41 sarkanarmieti. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni, Lāčplēša kara ordeni. Nošauts Noriļskā 1942. gada 29. jūnijā.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši, R., 1996


Dina Bitēna Sirmā

Dzejniece

Dzimusi 1952. gada 21. maijā Bauskā. Bijusi Bauskas Tautas Teātra dalībniece. Pēc studiju beigšanas darbojusies Jaunatnes teātrī. Populārā bērnu TV raidījuma "Čučumuiža" autore. 2010. gadā ieguvusi Autortiesību bezgalības balvu par dziesmu "Iemāci dziesmiņu" kā visvairāk skanējušo bērnu dziemu teksta autore.

Teātra Vēstnesis, 1992. Nr.1 26.-28. lpp.


Arturs Brāmanis

Inženieris

Dzimis 1988. gada 15. maijā Burtniekos. Šoseju un zemesceļu departamenta inženieris Bauskā kopš 1925.gada. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu oreni. Miršanas datums nav zināms.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939


Lija Brīdaka

Dzejniece

Dzimusi 1932. gada 3. septembrī Alūksnē. Pēc studijām Latvijas universitātē 1956. gadā sāk strādāt par skolotāju Bauskas 1. vidusskolā, kur nostrādā divus gadus. Šo posmu savā dzīvē atspoguļo romānā "Dienas prasa atbildi". Pirmā publikācija ir dzejolis „Audēja” 1953. gadā. Pirmais stāsts prozā - „Es neesmu Tevī vīlies” 1953. gadā. Pirmais dzejoļu krājums – „Man dzīve dāvina smaidu” 1962. gadā. Daiļrades būtība ir racionālas, sabiedriski aktīvas sievietes iekšējās pasaules atklāsme. Meditācija par sievietes vietu sabiedrībā arī viņas prozas galvenais motīvs.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās ,1992


Jūlijs Briedis

Agronoms

Dzimis 1896. gada 19. novembrī Cirgaļu "Vecrukmaņos". Mācījies Latvijas Universitātē. Piedalījies Brīvības cīņās. Bijis Kaucmindes mājturības skolas pārzinis, strādājis Apē un Priekuļos. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miris 1939. gada 12. augustā.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939


Teodors Briedis

Šahists

Dzimis 1872. gada 23. decembrī Pāces muižā. Beidzis Bauskas pilsētas skolu un Maskavas universitāti. No 1893. gada publicējies par šahu Latvijas un ārzemju žurnālos. No 1906. gada aptiekārs Ieriķos. Miršanas gads nav zināms.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939


Top.LV
Valid XHTML 1.0 Strict
/* vids.lv */
briedis.lv
www.celmins.lv