Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla

fonda

atbalsts

 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskajā enciklopēdijā apkopoti ap 300 ievērojamu cilvēku vārdi.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:20

Raitis Ābelnieks

Vēsturnieks, deputāts

Dzimis 1963. gadā Jaunpiebalgā. Strādājis Bauskas 1. vidusskolā par vēstures skolotāju, bijis Minsteres latviešu ģimnāzijas vēstures skolotājs. No 2013. līdz 2018. gadam Bauskas novada domes priekšsēdētājs, patreiz Nacionālās apvienības Bauskas novada grupas vadītājs, Bauskas novada domes deputāts un Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vecākais speciālists. Daudzu publikāciju par vēsturi autors un grāmatas "Bauska - pilsēta, kur satiekas" līdzautors (2020). Vaļasprieki: ceļošana, makšķerēšana, fotogrāfēšana.

Latvija XX gadsimtā; www.nacionalaapvieniba.lv [6.08.2021.]


Mirdza Ābola

Literatūrzinātniece

Dzimusi 1923. gada 23. februārī Svitenē. Beigusi LU Filoloģijas fakultāti 1949. gadā, filoloģijas zinātņu doktore. Strādājusi pie Sudrabkalna un Raiņa kopotajiem rakstiem, sastādījusi vairāku rakstnieku izlases. Tulkojusi Marku Tvenu un baltkrievu literatūru. Presē publicē rakstus par A.Brigaderes, V.Plūdoņa, L.Laicena un citu autoru daiļradi.

Latvijas enciklopēdija, 2003


Juris Āboliņš

Aktieris

Līdz 1980. gadam Juris Pētersons. Dzimis 1949. gada 8. jūnijā Bauskā. Beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti 1970. gadā. Rīgas Operetes teātra aktieris. Strādājis arī Liepājas teātrī. Muzikālajos iestudējumos izmanto savas vokālās dotības. Precējies ar aktrisi Viju Āboliņu.

LITERATŪRA: Teātris un kino biogrāfijās,1.1999.; Publikācijas laikrakstos (skat. IS Alise un Novadpētniecības kartotēkā)


Andris Abramenkovs

Ķīmiķis

Dzimis 1956. gada 18. februārī Codē. Beidzis LU Ķīmijas fakultāti 1980.gadā, kā arī Fizikas un matemātikas fakultāti 1997.gadā, papildinājis zināšanās Vācijā. Strādājis LU Ķīmijas fakultātē, bijis Rīgas Franču liceja direktora vietnieks. Kopš 2000. gada SIA “Rapa” direktors.

Latvijas enciklopēdija 1, 2003


Fricis Adamovičs

Rakstnieks. Skolotājs

Dzimis 1863.gada 18. janvārī Dundagā. 1886. gadā pabeidz Pēterburgas skolotāju institūtu. No 1886.–1899. gadam strādā par skolotāju Bauskā, no 1906. gada– Rīgā. Bijis Viļa Plūdoņa un Andreja Jesena audzinātājs. Literatūrā darbojies kā tulkotājs. Sarakstījis vairākas skolas grāmatas ģeogrāfijā un dabas zinātnēs, kā arī pētījumu par Dinsberģi trimdā. Cieša draudzība viņu saista ar uz Bausku trimdā izsūtīto brīvdomātāju Birjukovu, un tas nepatīk vietējām varas iestādēm, tāpēc viņu no skolotāja darba Bauskā atbrīvo. Tomēr pedagoģisko darbu viņš nepamet, turpinot to Polijā un Rīgā. 20.gs. 20–30 gados Adamoviču saista ciešas draudzības saites ar bijušo skolnieku Vili Plūdoni. Miris 1933. gada 19. februārī Rīgā.

Bauska: Vietas un laika grāmata,1992.; Latvju enciklopēdija 1. sējums, 1950 -1951. gads.


Aleksandrs Adienis

Rakstnieks

Dārzkopības rakstnieks. Dzimis 1886. gada 25. aprīlī Iecavas pagasta “Gaiļos”. Mācījies Bauskas pilsētas skolā un Erfurtes un Geisenheimenas dārzkopības skolās. Strādājis Tukumā, Lubezerē, Vācijā. No 1919. gada Zemkopības ministrijas augļu kontrolieris. Izdoti vairāki darbi par augļkopību. Miršanas datums nav zināms.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939


Reinis Ādmīdiņš

Literatūrkritiķis, rakstnieks

Dzimis 1939. gada 14. septembrī Čeremhovā, Irkutskas apgabalā. Latvijā no 1949. gada. 1958. gadā beidzis Bauskas 1. vidusskolu (tag. Bauskas Valsts ģimnāziju), 1963. gadā absolvējis LVU Filoloģijas fakultāti (tag. LU). Atbildīgais sekretārs rajona laikrakstā "Bauskas Darbs" (1963-1968). Latvijas radio Literatūras un mākslas raidījumu galvenais redaktors (1986-1997), vēlāk programmu vadītājs. Rakstījis scenārijus televīzijas dokumentālajām filmām. Pirmā nozīmīgā publikācija "Jauna kvalitāte dzejā, kritikā un estētiskajā domāšanā" žurnālā "Karogs" (1966). Zināmākie darbi: literatūrkritisku rakstu krājums "Dzejas darbdiena" (1977), īsu stāstu un atmiņu krājums "Mest akmeņus ūdenī" (1982), dokumentālais romāns "Lejenieku zāle, Lejenieku sniegs" (1994). Rakstījis dzeju. Līdzautors grāmatām "Bauska: vietas un laika grāmata" (1990) un "Četri diži zemgalieši" (2000). Miris 2010. gada 17. oktobrī. Atdusas Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2003; www.literatura.lv [10.08.2021.]


Eduards Akermanis

Ārsts

Dzimis 1879. gada 13. februārī Bauskas pagastā (tagad apdzīvotā vieta zināma kā Jauncode). Beidzis Rīgas ģimnāziju, Berlīnes un Kazaņas universitātes. Publicējis rakstus par ārstniecību un audzināšanu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas datums nav zināms.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939


Jānis Akermanis

Lidmašīnu konstruktors

Dzimis 1897. gada 24. aprīlī Rundāles pagastā amatnieka ģimenē. No 1916.-1917. gadam iznīcinātāju lidotājs Francijas armijā, pēc tam izceļojis uz ASV, kur 1925. gadā beidzis Mičiganas universitātes aviācijas fakultāti. Strādājis par aeronautikas skolotāju un lidmašīnu konstrukcijas inženieri vairākos uzņēmumos. No 1930. gada Mičiganas universitātes profesors aeronautikas disciplīnās. No 1940. gada Boeing Aircraft Corporation padomnieks. Būvējis pirmās tīrmetāla satiksmes lidmašīnas, bezastes lidmašīnas un rotorus. Atbalstījis Latvijas aviācijas attīstību. Vairāku zinātnisku darbu autors. Miršanas datums nav zināms.

Latvju enciklopēdija 1. sēj., 1950-1951.g.


Dace Akmentiņa

Aktrise

Īstajā vārdā Doroteja Šteinberga. Dzimusi 1858. gada 3. augustā Grienvaldes pagastā. Ievērojama latviešu aktrise. Strādāja Rīgas Latviešu teātrī. Ievērojamākās lomas – Ofēlija (V. Šekspīrs Hamlets), Nora (H . Ibsens Nora), Grietiņa (J.Gēte Fausts) u.c. Teātra kritiķi viņu nosaukuši par sava laika labāko latviešu aktrisi. Viņu raksturoja emocionalitāte, jūtu īstums un pārveidošanās spējas. Daces Akmentiņas daiļrades galvenā tēma ir neatkarīgas sievietes personības tapšana. 1914. gadā aktrise aizgāja no teātra, bet viņas pēdējā uzstāšanās notika 1922. gadā, 64 gadu vecumā. Mirusi 1936. gada 16. martā.

K. Kundziņš Latviešu teātra vēsture, 1968; Bauska: Vietas un laika grāmata,1992