Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts


 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskā enciklopēdija ietver ap 310 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:18

Raitis Ābelnieks

Vēsturnieks, deputāts

Dzimis 1963. gadā Jaunpiebalgā. Strādājis Bauskas 1. vidusskolā par vēstures skolotāju, bijis Minsteres Latviešu ģimnāzijas vēstures skolotājs. No 2013. līdz 2018. gadam Bauskas novada domes priekšsēdētājs, patreiz Nacionālās apvienības Bauskas novada grupas vadītājs, Bauskas novada domes deputāts un Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vecākais speciālists. Daudzu publikāciju par vēsturi autors un grāmatas "Bauska - pilsēta, kurā satiekas" līdzautors (2018). Vaļasprieki: ceļošana, makšķerēšana, fotogrāfēšana.

Bauskas CB Novadpētniecības mape "Personālijas"; www.nacionalaapvieniba.lv [6.08.2021.]


Mirdza Ābola

Literatūrzinātniece

Dzimusi 1923. gada 23. februārī Svitenē. Meitas uzvārds - Jaunvalka. Beigusi LU Filoloģijas fakultāti (1949), filoloģijas zinātņu doktore (1993). Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta zinātniskā līdzstrādniece (1949-1990). Strādājusi pie Sudrabkalna un Raiņa kopotajiem rakstiem, sastādījusi vairāku rakstnieku izlases. Tulkojusi Marku Tvenu un baltkrievu literātu darbus. Presē publicē rakstus par A. Brigaderes, V. Plūdoņa, L. Laicena un citu autoru daiļradi. No 1991. gada Starptautiskās baltkrievu asociācijas Latvijā priekšsēdētāja. Mūžība devusies 2007. gada 24. februārī. 2010. gada beigās iznāca M. Ābolas sastādītā pirmā baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīca.

Latvijas enciklopēdija, 2003; Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2003; www.literatura.lv [21.10.2021]


Juris Āboliņš

Aktieris

Dzimis 1949. gada 8. jūnijā Bauskā. Līdz 1980. gadam Juris Pētersons. Beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti (1970). Rīgas Operetes teātra aktieris. Liepājas teātra aktieris no 1979. gada (1980. gadā Nika loma E.Olbija "Kam no Vulfa kundzes bail?") līdz 2010. gadam (Anša Cīruļa loma P.Rozīša "Ceplī"). Muzikālajos iestudējumos izmanto savas vokālās dotības. Precējies ar aktrisi Viju Āboliņu.

Literatūra: teātris un kino biogrāfijās, 1.sēj., 1999.; www.liepajasteatris.lv [21.10.2021]


Fricis Adamovičs

Rakstnieks, skolotājs

Dzimis 1863. gada 18. janvārī Dundagā. Mājas "Rīzemes". Mācījies Dundagas draudzes skolā. Beidzis Pēterburgas skolotāju institūtu (1986). No 1886.–1899. gadam strādājis par skolotāju Bauskas pilsētas skolā, kur bez obligātajiem mācību priekšmetiem mācījis arī dziedāšanu, rokdarbus, luterāņu ticības mācību un vadījis orķestri. Bijis V. Plūdoņa un A. Jesena audzinātājs. Literatūrā darbojies kā tulkotājs. Sarakstījis vairākas skolas grāmatas ģeogrāfijā un dabas zinātnēs, kā arī pētījumu par Dinsberģi trimdā. Cieša draudzība viņu saista ar uz Bausku trimdā izsūtīto brīvdomātāju Birjukovu, tāpēc Frici Adamoviču no skolotāja darba Bauskā atbrīvo. Tomēr pedagoģisko darbu viņš nepamet, turpinot to Polijā un no 1906. gada - Rīgā. 20. gs. 20.–30. gados ciešas draudzības saites saista ar bijušo skolnieku Vili Plūdoni. Darbojies Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļā. Fricis Adamovičs miris 1933. gada 19. februārī Rīgā, atdusas Sesavas Jāčūnu kapos.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1992, 239 lpp.; Baltijas skolotāju seminārs (1870-1919). Rīga, 1940, 599 lpp. (213. lpp.); Latvju enciklopēdija 1. sēj. Stokholma: Trīs Zvaigznes, 1950, 959 lpp.


Aleksandrs Adienis

Rakstnieks

Dārzkopības rakstnieks. Dzimis 1886. gada 25. aprīlī Iecavas pagasta "Gaiļos". Mācījies Bauskas pilsētas skolā, Erfurtes un Geisenheimenas dārzkopības skolās Vācijā. Strādājis Tukumā, Lubezerē, kā arī Vācijā. No 1919. gada Zemkopības ministrijas augļu kontrolieris. Izdoti vairāki darbi par augļkopību: "Augļu žāvēšana saimniecības vajadzībām un tirgum" (1942); kopdarbs "Augļu un sakņaugu ražas izmantošana" (1924) un citi. Miršanas datums nav zināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Reinis Ādmīdiņš

Literatūrkritiķis, rakstnieks

Dzimis 1939. gada 14. septembrī Čeremhovā, Irkutskas apgabalā. Latvijā no 1949. gada. 1958. gadā beidzis Bauskas 1. vidusskolu (tag. Bauskas Valsts ģimnāziju), 1963. gadā absolvējis LVU Filoloģijas fakultāti (tag. LU). Atbildīgais sekretārs rajona laikrakstā "Bauskas Darbs" (1963-1968). Latvijas radio Literatūras un mākslas raidījumu galvenais redaktors (1986-1997), vēlāk programmu vadītājs. Rakstījis scenārijus televīzijas dokumentālajām filmām. Pirmā nozīmīgā publikācija "Jauna kvalitāte dzejā, kritikā un estētiskajā domāšanā" žurnālā "Karogs" (1966). Zināmākie darbi: literatūrkritisku rakstu krājums "Dzejas darbdiena" (1977), īsu stāstu un atmiņu krājums "Mest akmeņus ūdenī" (1982), dokumentālais romāns "Lejenieku zāle, Lejenieku sniegs" (1994). Rakstījis dzeju. Līdzautors grāmatām "Bauska: vietas un laika grāmata" (1990) un "Četri diži zemgalieši" (2000). Miris 2010. gada 17. oktobrī. Atdusas Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2003; www.literatura.lv [10.08.2021.]


Eduards Akermanis

Ārsts

Dzimis 1879. gada 13. februārī Bauskas pagastā (tag. Jauncode). Beidzis Rīgas ģimnāziju, Berlīnes un Kazaņas universitātes. Publicējis rakstus par ārstniecību un audzināšanu. Cēsu apriņķa ārsts apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni IV šķiru (1928). Miris 1954. gada 3. jūnijā Hamiltonā, Kanādā.

Es viņu pazīstu, 1939; Triju zvaigžņu gaismā, 1997


Jānis Akermanis

Lidmašīnu konstruktors

Dzimis 1897. gada 24. aprīlī Rundāles pagastā amatnieka ģimenē. No 1916.-1917. gadam iznīcinātāju lidotājs Francijas armijā, pēc tam izceļojis uz ASV, kur 1925. gadā beidzis Mičiganas universitātes aviācijas fakultāti. Strādājis par aeronautikas skolotāju un lidmašīnu konstrukcijas inženieri vairākos uzņēmumos. No 1930. gada Mičiganas universitātes profesors aeronautikas disciplīnās. No 1940. gada Boeing Aircraft Corporation padomnieks. Būvējis pirmās tīrmetāla satiksmes lidmašīnas, bezastes lidmašīnas un rotorus. Atbalstījis Latvijas aviācijas attīstību. Vairāku zinātnisku darbu autors. Miršanas datums nav zināms.

Latvju enciklopēdija 1. sēj., 1950-1951.g.


Dace Akmentiņa

Aktrise

Īstajā vārdā Doroteja Šteinberga. Dzimusi 1858. gada 3. augustā Bauskas apriņķa Grienvaldes pagastā lauku mūrnieka ģimenē. Izmācījusies par šuvēju. 17 gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu, dziedāja dažādos koros. Vien 28 gadu vecumā, citu pierunāta, uz skatuves nodzied zēna Vaņas lomu ar sevis latviskotu pseidonīmu un kopš tā brīža aktrise bez nevienas aktiermeistarības stundas uzsāka ceļu teātrī. Strādāja Rīgas Latviešu teātrī. Laikposmā no 1886. līdz 1920. gadam nospēlēja 238 lomas. Ievērojamākās – Ofēlija (Hamlets, 1894), Mirdza (Vaidelote, 1894), Grietiņa (Fausts, 1898), Kārlēns (Skriderdienas Slimačos, 1902), Kristīne (Ugunī, 1905), Sniedze (Princese Gundega un karalis Brusubārda, 1912) u.c. Teātra kritiķi viņu nosaukuši par sava laika labāko latviešu aktrisi. Viņu raksturoja emocionalitāte, jūtu īstums un pārveidošanās spējas. Daces Akmentiņas daiļrades galvenā tēma ir neatkarīgas sievietes personības tapšana. 1914. gadā aktrise aizgāja no teātra, bet viņas pēdējā uzstāšanās notika 1922. gadā, 64 gadu vecumā. Mirusi 1936. gada 16. martā.

Bauska: vietas un laika grāmata,1992; 100 Latvijas izcili aktieri, 1. daļa, 2018


Astrīda Aļķe

Literatūrkritiķe

Dzimusi 1937. gada 11. jūnijā zemnieku ģimenē (dzim. Kalniņa). Īstajā vārdā Astere. Beigusi Iecavas vidusskolu (1950), Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti (1961). Strādājusi Mākslas darbinieku nama bibliotēkā, Grāmatu palātā un Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā. Pirmā publikācija "Starp vilkiem" žurnāla "Karogs" (1962). Raksti nereti ar socioloģisku un publicistisku ievirzi. Rakstnieku Savienības biedre no 1985. gada. Pēcvārdu autore vairākām grāmatām. Grāmatas "Rīgas bruņinieks Mariss Vētra" autore (2001). Mirusi 2020. gada 8. decembrī.

Latviešu rakstniecība, R.: 2003; www.literatura.lv [16.08.2021.]