Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 330 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem N-Ž.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:9

Gazis Habibuļins

Restaurators

Dzimis 1950. gada 13. novembrī Pilsrundālē. Beidzis LVA Ģeogrāfijas fakultāti (1978). Restaurāciju apguvis Viļņā un Ļeņingradā. Rundāles pils muzeja restaurators kopš 1983. gada. Brīvības pieminekļa zvaigžņu apzeltījuma restaurācijas veicējs 2006. gadā. Vadījis Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāles kupola apzeltīšanas procesu 2011. gadā.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. sēj. R: Preses Nams, 2003


Kristians Hafelbergs

Ādas apdares meistars

Ādas apdares meistars, grāmatsējējs. Dzimis 1848. gadā Vecsaules pagastā. Ieguvis meistara kvalifikāciju Jāņa ģildē. Rīgā dibinājis un vadījis grāmatsiešanas un ādas mākslinieciskās apdares firmu. Veidojis apsveikumus Krievijas caram Aleksandram II.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4.- R: Preses Nams, 2003


Ilga Hammere

Muzikoloģe

Dzimusi 1942. gada 14. novembrī Bauskā. Diriģenta K. Hammera meita. Beigusi Jāņa Mediņa Mūzikas vidusskolu, LVK Mūzikas teorijas nodaļu. Papildinājusi zināšanas Kārļa universitātē Prāgā. Kopš 1973. gada LVK docētāja. Asociētā profesore Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā. Autore pētījumiem mūzikas teorijā un Latvijas kultūras vēsturē.

Latvijas enciklopēdija, 2.sējums, R.:2003


Kārlis Hammers (1913-2000)

Skolotājs, kordiriģents

Dzimis 1913. gada 11. janvārī Jelgavā. Tēvs, kordiriģents Kārlis Hammers, bija pirmais muzikālais skolotājs un muzikālās pieredzes devējs. Pabeidzis Jelgavas Valsts skolotāju institūtu (1931). Absolvējis LVK kordiriģentu nodaļu (1962). Savu muzikālo darbību sācis jau neatkarīgās Latvijas laikā, turpinājis arī kara un padomju okupācijas gados. Spēlējis klavieres un flautu. No 1931. gada diriģējis vairākus korus Bauskā un Bauskas rajonā - Svitenes pagasta kori, Bauskas Patērētāju biedrības kori, Bauskas Kultūras nama kori, Bauskas skolotāju kori u.c. Strādājis Vecsaules, Svitenes skolās un no 1946. līdz 1973. gadam Bauskas 1. vidusskolā. Ilgus gadus bijis rajona Dziesmu un deju svētku virsdiriģents. Miris 2000. gada 29. februārī, apglabāts Pilsrundāles Sudmalu kapos.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas". Diriģents Kārlis Hammers, pieejams: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/22424/dirigents-karlis-hammers [09.11.2022.]


Ēriks Hānbergs

Rakstnieks, žurnālists

Dzimis 1933. gada 29. maijā Birzgales pagastā. Studējis Cēsu skolotāju institūtā un Liepājas pedagoģiskajā institūtā. No 1958. gada pievēršas žurnālista darbam. Literārās publikācijas no 1976. gada. Strādājis par Liepājas pilsētas un rajona laikraksta literāro līdzstrādnieku, bijis laikraksta "Cīņa" korespondents no 1990. – 1999. gadam. Prozai raksturīgs sulīgs humors. Pirmā grāmata ir stāstu krājums "Pitmā grēka līcis". Hānbergs raksta stāstus par lauku dzīvi, prozai raksturīgs spēcīgs dokumentālisms, asu dzīves pretrunu atmaskojums. Apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R: 2003


Ruta Hansena

Pestīšanas Armijas kapteine

Dzimusi 1948. gada 4. maijā Fēru salās pie Dānijas. 18 gadu vecumā iestājas Pestīšanas Armijas virsnieku skolā. Strādājusi 12 PA korpusos. 1991. gadā ieradās Iecavā ar palīdzības sūtījumu. 1992. gadā uzsāka PA korpusa darbu Iecavā, vēlāk arī Bauskā. Rutas Hansenas darbs PA korpusos Latvijā ir novērtēts atzinīgi - 1998. gadā apbalvota ar Bauskas rajona padomes goda diplomu. Bauskas Pestīšanas Armijas kapteine līdz 2014. gadam.

www.gramata21.lv


Biruta Hegenbarte

Horeogrāfe

Dzimusi 1932. gada 15. janvārī Jelgavā (dz. Vesmane). 1941. gadā, baidoties no izvešanas, ģimene pārcēlusies uz Bausku. Beigusi Bauskas 1. vidusskolu. Mācījusies par deju kolektīvu vadītāju. Kolektīvus vadījusi no 1955. gada. 1961. gada oficiāli tiek izveidots ansamblis "Jandāls", kas 1964. gadā ieguva Tautas deju ansambļa nosaukumu. To vadījusi līdz 1988. gadam. Arīdzan Īslīces pagasta vidējās paaudzes deju kopas "Līdums" un deju ansambļa "Biguļi" (no 1983. gada) vadītāja. Pieminot B. Hegenbartes veikumu un dejas tradīcijas, no 2014. gada Bauskā norit sarīkojums/deju konkurss "Bigas krūze" (par Bigu dejotāji mīļi saukuši B.Hegenbarti). Mīļākā deja - Harija Sūnas "Pie Daugavas". Biruta Hegenbarte ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere. Mirusi 2005. gada 20. janvārī Bauskā.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas"


Voldemārs Hermanis (1935)

Žurnālists

Dzimis 1935. gada 8. jūlijā. Mājas "Lubenieki". Beidzis Jaunsvirlaukas septiņgadīgo skolu (1949), piecpadsmit kilometrus attālo Svitenes vidusskolu (1955), LVU Ekonomikas un juridisko fakultāti. Studiju gados rakstījis avīzei "Padomju Students". Latvijas Žurnālistu savienības biedrs. Strādājis "Cīņas" redakcijā (1963-1985), vadījis ārzemju informācijas nodaļu. LTV pārraides "Globuss" vadītājs. Ārvalstu jautājumu komentētājs. Vairāku grāmatu sastādītājs un autors: "Mani talismani" (2010), "Zem LKP kupola" (2016), "Mana skiču klade" (2021) u.c. Laulībā ar Irēnu dzimuši 3 dēli (rež. Alvis Hermanis). Kā absolvents vairākkārt atgriezies Svitenes skolā.

Ramane, Aelita. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. Rīga: Madris, 2021. 367 lpp.; Voldemāra Hermaņa žurnālista stāsti, pieejams: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/mes-kopa/voldemara-hermanja-zhurnalista-stasti.a34837/ [22.11.2022.]


Ludvigs Hunhens

Inženieris

Inženieris, tehnologs. Dzimis 1880. gadā Bauskas apriņķī. Beidzis Rīgas polittehnisko institūtu, vēlāk turpat strādā kā docents arhitektūras fakultātē. Kopš 1919. gada vadīja LU elektrotehnisko katedru, vēlāk bijis tās profesors. Publicējis vairākus darbus savā specialitātē. Miris 1950. gadā Rīgā.

Latvju enciklopēdija 1. sēj. 1950 – 1951