Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 330 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem N-Ž.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:4

Laura Ikerte (1978)

Māksliniece

Dzimusi 1978. gada 31. maijā Bauskā, dzīvo Rundāles pagastā. Draugu devuši otru vārdu - Matilde. Beigusi Bauskas Mākslas skolu, Rīgas Lietišķās mākslas koledžu, Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Papildus apguvusi restauratores un keramiķes prasmes. Darbojas dažādās mākslas nozarēs, apvieno mākslas un amatniecības principus. Organizē un vada keramikas plenērus, vada pieaugušo gleznošanas studiju Bauskā un Rundālē, Baltajā mājā. Kopā ar domubiedriem realizē savas idejas pilsētvidē Bauskā. Visredzamākās no tām - Rīgas ielas namu fasāžu dekorēšana ar rozēm, keramikas mozaīka ar zivju un ūdens motīviem.

Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Bauskas novads: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.; Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles novada mākslinieki"


Pēteris Iklavs

Dzejnieks

Dzimis 1911. gada 17. februārī Zālītes pagastā. Mācījies Rīgas 1. ģimnāzijā. Strādājis tēva mājās Iecavā un Latvijas telegrāfa aģentūrā. Cīnījies Latviešu leģionā, pēc kara bijis padomju gūstā. Pēc atbrīvošanas strādājis par grāmatsējēju Talsos. Pirmais dzejolis publicēts 1935. gadā. Dzejai raksturīgi intīmi motīvi un patriotisms. Kurzemes cīņu laikā rakstītā patriotiskā dzeja pieder pie mākslinieciski nozīmīgākajiem viņa darbiem. Pēckara gados nav publicējies. Palicis neizdots dzejoļu krājums "No āpša alas". Miris 1986. gada 2.janvārī, apglabāts Talsos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R., 1992


Augusts Ilziņš

Pilsētas galva

Dzimis 1872. gada 8. maijā Bauskas pagastā. Beidzis Bauskas apriņķa skolu. Par pilsētas galvu kļūst pēc 1925. gada februārī notikušajām Bauskas Domes vēlēšanām. Viņš šo amatu saglabā arī pēc nākamajām vēlēšanām un atstāj to tikai pēc paša vēlmes 1934. gada jūnijā. Līdz pat nāves dienai, 1939. gada 17.oktobrim, viņš bija Bauskas pilsētas galvas vietnieks. Augusta Ilziņa laikā viens no nozīmīgākajiem pilsētas attīstības projektiem bija realizētais pilsētas paplašināšanas plāns, izveidojot pilsētai piederošajās zemes platībās (tagad Uzvaras, Brīvības un Skolas ielas) jauno Bausku.

Bauskas Dzīve, 2001.gada 28.marts


Vilhelms Ilziņš

Policijas prefekts

Dzimis 1885. gada 11. martā Bauskas pagastā. Beidzis Bauskas pilsētas skolu, tālāk izglītojies Viļņas karaskolā. Militārajā dienestā cariskajā Krievijā novērtēts ar augstiem apbalvojumiem. Neatkarīgajā Latvijā iesaistījies policijas darbā, bijis Rīgas prefektūras apsardzības 4. rotas priekšnieks. Apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni, kā arī ar Jura Krustu un Jura zobenu Krievijā.

Es viņu pazīstu, 1939