Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 330 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem N-Ž.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:21

Alfreds Čablis

Kapteinis

Dzimis 1897. gada 7. aprīlī Bārbeles pagastā. Darbojies aktīvajā kara dienestā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1940. līdz 1941. gadam iesaistījies nacionālā pretošanās kustībā pret padomju okupāciju. Latvijas armijas pulkveža Kārļa Eduarda Čabļa brālis. 1941. gada 14. jūnijā apcietināts. Atradies ieslodzījumā Noriļskā, kur arī miris.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939; Latvijas enciklopēdija, 2.-Rīga, 2003


Kārlis Eduards Čablis

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1891. gada 12. jūnijā Bārbeles pagastā. Beidzis pilsētas skolu, pēc tam Pēterburgā nolicis ģimnāzijas eksāmenus. Krievu armijā iesaukts 1914. gadā. 1915. gada martā beidzis karaskolu un pārcelts uz 2.Daugavgrīvas cietokšņa bataljonu, vēlāko 6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu (pulku). Sasniedzis štabskapitāna pakāpi, piedalījies daudzās kaujās. Apbalvots ar Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, Jura krusta IV šķiru. 1917. gada 30. augustā uz Nītaures-Rīgas ceļa uzbrukumā "Pelnu" mājām, kad pēc 6.rotas komandiera nāves izcēlās apjukums, Čablis Kārlis uzņēmās komandēšanu un spēcīgā ugunī apgāja mājas no spārna, piespieda ienaidnieku atkāpties. Pēc lielinieku apvērsuma arestēts kā kontrrevolucionārs, tad atbrīvots un atvaļināts. Zemkopis Tveras apriņķa Grigorjevas sādžā. 1918. gada oktobrī atgriezies Latvijā. 1919.gada martā mobilizēts Sarkanajā armijā, no kuras maijā dezertējis. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. jūnijā. Armijas Tehniskās pārvaldes kancelejas priekšnieks, no 1920. gada oktobra Administratīvās daļas priekšnieks. 1921. gada 1. martā paaugstāts par pulkvedi-leitnantu. No 1922. gada februāra bijis Bruņošanās pārvaldes kancelejas priekšnieks. 1924. gada janvārī beidzis virsnieku kursus. 1928. gada novembrī paaugstāts par pulkvedi. 1940. gadā Kārlis Čablis uzņēmās Latvijas Tautas armijas likvidācijas komisijas biroja saimnieciskās daļas vadītāja amatu. Atvaļināts 1941. gada 10. janvārī. Strādājis par brāķeri Rīgas stikla fabrikā. Otrā pasaules kara laikā dzīvojis Teteles pagasta "Čābļos", turpat arī pēckara laikā. Miris 1976. gada 2. aprīlī Ķemeros. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši, R., 1996; Datu bāze - Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi www.lkok.com


Teodors Čabuts (1895-1981)

Autovadītājs, amatieru teātra dalībnieks

Dzimis 1895. gada 14. augustā Rundāles pagastā. Precējies ar Emīliju Rieksts, tēvs Veltai un Maldai. Īpašnieks 7 dzīvokļu īres namam Jelgavā, kas padomju laikā nacionalizēts. Vairāk nekā sešdesmit gadus strādājis eksperimentālajā rūpnīcā "Ozolnieki", no tiem pēdējos 28 bijis rūpnīcās šoferis un automehāniķis. Izskolojis daudzus mācekļus. Spēlējis amatieteātrī. Piedalījies daudzās strēlnieku teātra izrādēs dažādās Latvijas pilsētās. Miris 1981. gada 20. februārī, atdusas vieta Rīgā Meža kapos.

Kolektīvs godina veterānu, "Darba Uzvara" Nr. 70 (1973); Nekrologs, "Darba Uzvara" Nr. 32 (1981), pieejami: Teodors Čabuts, pieejami: pieejams LNB Digitālā bibliotēkā www.periodika.lv; Teodors Čabuts, pieejams: https://timenote.info/lv/Teodors-Cabuts [22.11.2022.]


Jānis Čakste

Latvijas Valsts prezidents

Dzimis 1859. gada 14. septembrī Lielsesavas pagastā (tagadējā Viesturu pagastā). Latvijas Republikas pirmais prezidents. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, no 1882. gada studējis Maskavā. Kopā ar K.Valdemāru un F.Brīvzemnieku darbojas Maskavas latviešu vakaros. Strādā Kurzemes guberņas prokuratūrā, vēlāk par advokātu Jelgavā. Pasaules kara laikā pēc V.Olava nāves vada Bēgļu apgāda Centrālkomiteju. No 1922. gada līdz 1927. gadam Latvijas Valsts prezidents. Miris 1927. gadā, apglabāts Meža kapos. 1998. gadā Šveicē, Jungfraujohas kalnā atklāja Brīvības zāli, kurā starp 100 ievērojamākajiem pasaules demokrātiem minēts arī Jāņa Čakstes vārds. 1999. gadā Sidrabenes pagasta "Aučos" atklāta memoriālā māja.

Latvijas enciklopēdija II sēj., R, 2003; Četri diži zemgalieši, R., 2000


Andrejs Cālītis

Agronoms

Dzimis 1933. gada 14. martā Bārbeles pagastā. Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Dzīvnieku selekcijas automatizētās informācijas apvienošanas sistēmas “Selex” autors. Vairāku zinātnisko darbu autors.

Latvijas enciklopēdija I, R., 2002


Rūta Celma

Kinorežisore

Dzimusi 1946. gada 8. martā mežsarga ģimenē Iecavas pagastā. Beigusi Maskavas kinematogrāfijas institūtu, no 1969. gada strādā par režisori. Uzņēmusi vairākas dokumentālās filmas par kultūras darbiniekiem, aktieriem, režisoriem, mūziķiem u.c. Veidojusi filmu par Helēnas Heinrihsones altārgleznu Kolkas baznīcā un mitoloģiskas ievirzes filmu par Lilitu Postažu.

Teātris un kino biogrāfijās. A-J. R.,1999


Elmārs Celmiņš

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks

Dzimis 1926. gada 15. janvārī Rīgā. Pirmās Latvijas laikā mācījās Rīgas 1. ģimnāzijā. Absolvējis Rīgas Finansu tehnikumu. Otrā pasaules kara beigās mobilizēts PSRS bruņoto spēku gvardes ložmetējnieku rotā. Saņēmis jaunākā seržanta pakāpi un iecelts par ložmetējnieku nodaļas komandieri. Pēc kara strādājis Bauskas apriņķa Finanšu inspekcijā par budžeta inspektoru. Absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Pēc akadēmijas strādāja Bauskas rajona Lauksaimniecības pārvaldē. No 70. gadu sākuma līdz pat pensijai vadījis Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību. Divdesmit darba gados lielu darbu ieguldījis ugunsdzēsības sporta attīstībā gan Bauskas rajonā, gan Latvijā. Saņēmis daudzkārtējus atzinības rakstus un apbalvojumus par teicamu darbu ugunsdzēsības darba popularizēšanā. Miris Bauskā 2004. gada 7. oktobrī. Apglabāts Bauskas pilsētas kapos.

Bauskas CB Novapētniecības mapes


Rasma Ceplīte

Vēsturniece

Vēsturniece, numismāte. Dzimusi 1913. gada 20. augustā Īslīces pagastā. Beigusi LU. No 1937. gada strādā valst vēstures muzejā. Sistematizējusi un zinātniski apstrādājusi muzeja numismātikas fondu, izdevusi grāmatu par numismātiku. Mirusi 1972. gada 12. janvārī Rīgā.

Latvijas enciklopēdija I, R.: 2002


Edvarts Ceplītis

Pulkvedis

Dzimis 1892. gada 10. decembrī Ceraukstes pagastā. Bieži minēts ar vārdu Eduards. Mācījies tehniskajā skolā Kostromā. 1919. gadā piedalījies Latvijas brīvības cīņās. Pulkveids-leitnants. Armijas sporta kluba priekšsēdētāja biedrs un Latvijas olimpiskās komitejas loceklis, Latvijas Basketbola savienības priekšsēdis (1936-1937). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 5. škiru un Viestura ordeņa IV šķiru. No dzīves škīries 1940. gada 25. jūnijā. Atdusas Rīgā, Brāļu kapos.

Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Rīga: Biografiskā Archiva apgāds, 1939; Rīgas Brāļu kapi, pieejams: http://www.rigasbralukapi.lv/apbedijumi-1940-1990/ [21.11.2021]


Jānis Ceplītis

Pulkvedis

Dzimis 1881.gada 28. februārī Īslīces pagastā. Beidzis Viļņas kara skolu, studējis Pēterburgas kara akadēmijā. Piedalījies Brīvības cīņās. Rakstījis par militāriem jautājumiem . 1941. gadā deportēts uz Krieviju. Par tālāko likteni ziņu nav.

Latvju enciklopēdija 1. sēj. 1950 – 1951