Pasākumu fotogrāfijas

1
11.09.2019

Aptauja

Datubāzes
Vai Jūs izmantojiet iespēju izmantot datubāzi EBSCO e-grāmatu un e-žurnālu lasīšanai?
Atbildes

Šodien vārda dienu svin

Minna, Vilhelmīne

Novadnieki jubilāri

Jubilāri šajā mēnesī

Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis, kuri tajā dzīvo. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos cilvēkus, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā, vai arī tikai savā dzimtajā pagastā – galvenais ir viņa devums savam ciemam, pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija – apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas un tajā līdzās cits citam sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.
Darba procesā tiek atrasti arvien jauni mazāk zināmi un pavisam nezināmi novadnieki. Pamazām ar šo materiālu tiek iepazīstināti bibliotēku lietotāji, nodrošināta tā pieejamība internetā. Patlaban tajā apkopoti ap 400 ievērojamu cilvēku vārdi. 

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla fonda atbalsts

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:19

Alfreds Čablis

Kapteinis

Dzimis 1897. gada 7. aprīlī Bārbeles pagastā. Darbojies aktīvajā kara dienestā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1940. līdz 1941. gadam iesaistījies nacionālā pretošanās kustībā pret padomju okupāciju. Latvijas armijas pulkveža Kārļa Eduarda Čabļa brālis. 1941. gada 14. jūnijā apcietināts. Atradies ieslodzījumā Noriļskā, kur arī miris.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939; Latvijas enciklopēdija, 2.-Rīga, 2003


Kārlis Eduards Čablis

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1891. gada 12. jūnijā Bārbeles pagastā. Beidzis pilsētas skolu, pēc tam Pēterburgā nolicis ģimnāzijas eksāmenus. Krievu armijā iesaukts 1914. gadā. 1915. gada martā beidzis karaskolu un pārcelts uz 2.Daugavgrīvas cietokšņa bataljonu, vēlāko 6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu (pulku). Sasniedzis štabskapitāna pakāpi, piedalījies daudzās kaujās. Apbalvots ar Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, Jura krusta IV šķiru. 1917. gada 30. augustā uz Nītaures-Rīgas ceļa uzbrukumā "Pelnu" mājām, kad pēc 6.rotas komandiera nāves izcēlās apjukums, Čablis Kārlis uzņēmās komandēšanu un spēcīgā ugunī apgāja mājas no spārna, piespieda ienaidnieku atkāpties. Pēc lielinieku apvērsuma arestēts kā kontrrevolucionārs, tad atbrīvots un atvaļināts. Zemkopis Tveras apriņķa Grigorjevas sādžā. 1918. gada oktobrī atgriezies Latvijā. 1919.gada martā mobilizēts Sarkanajā armijā, no kuras maijā dezertējis. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. jūnijā. Armijas Tehniskās pārvaldes kancelejas priekšnieks, no 1920. gada oktobra Administratīvās daļas priekšnieks. 1921. gada 1. martā paaugstāts par pulkvedi-leitnantu. No 1922. gada februāra bijis Bruņošanās pārvaldes kancelejas priekšnieks. 1924. gada janvārī beidzis virsnieku kursus. 1928. gada novembrī paaugstāts par pulkvedi. 1940. gadā Kārlis Čablis uzņēmās Latvijas Tautas armijas likvidācijas komisijas biroja saimnieciskās daļas vadītāja amatu. Atvaļināts 1941. gada 10. janvārī. Strādājis par brāķeri Rīgas stikla fabrikā. Otrā pasaules kara laikā dzīvojis Teteles pagasta "Čābļos", turpat arī pēckara laikā. Miris 1976. gada 2. aprīlī Ķemeros. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši, R., 1996; Datu bāze - Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi www.lkok.com


Jānis Čakste

Latvijas Valsts prezidents

Dzimis 1859. gada 14. septembrī Lielsesavas pagastā (tagadējā Viesturu pagastā). Latvijas Republikas pirmais prezidents. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, no 1882. gada studējis Maskavā. Kopā ar K.Valdemāru un F.Brīvzemnieku darbojas Maskavas latviešu vakaros. Strādā Kurzemes guberņas prokuratūrā, vēlāk par advokātu Jelgavā. Pasaules kara laikā pēc V.Olava nāves vada Bēgļu apgāda Centrālkomiteju. No 1922. gada līdz 1927. gadam Latvijas Valsts prezidents. Miris 1927. gadā, apglabāts Meža kapos. 1998. gadā Šveicē, Jungfraujohas kalnā atklāja Brīvības zāli, kurā starp 100 ievērojamākajiem pasaules demokrātiem minēts arī Jāņa Čakstes vārds. 1999. gadā Sidrabenes pagasta "Aučos" atklāta memoriālā māja.

Latvijas enciklopēdija II sēj., R, 2003; Četri diži zemgalieši, R., 2000


Andrejs Cālītis

Agronoms

Dzimis 1933. gada 14. martā Bārbeles pagastā. Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Dzīvnieku selekcijas automatizētās informācijas apvienošanas sistēmas “Selex” autors. Vairāku zinātnisko darbu autors.

Latvijas enciklopēdija I, R., 2002


Rūta Celma

Kinorežisore

Dzimusi 1946. gada 8. martā mežsarga ģimenē Iecavas pagastā. Beigusi Maskavas kinematogrāfijas institūtu, no 1969. gada strādā par režisori. Uzņēmusi vairākas dokumentālās filmas par kultūras darbiniekiem, aktieriem, režisoriem, mūziķiem u.c. Veidojusi filmu par Helēnas Heinrihsones altārgleznu Kolkas baznīcā un mitoloģiskas ievirzes filmu par Lilitu Postažu.

Teātris un kino biogrāfijās. A-J. R.,1999


Elmārs Celmiņš

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks

Dzimis 1926.gada 15.janvārī Rīgā. Pirmās Latvijas laikā mācījās Rīgas 1.ģimnāzijā. Absolvējis Rīgas Finansu tehnikumu. 2.Pasaules kara beigās mobilizēts PSRS bruņoto spēku gvardes ložmetējnieku rotā. Saņēmis jaunākā seržanta pakāpi un iecelts par ložmetējnieku nodaļas komandieri. Pēc kara strādājis Bauskas apriņķa Finanšu inspekcijā par budžeta inspektoru. Absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Pēc akadēmijas strādāja Bauskas rajona Lauksaimniecības pārvaldē. No 70-to gadu sākuma līdz pat pensijai Elmārs Celmiņš vadīja Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību. Celmiņš, šajos vairāk kā 20 darba gados, lielu darbu ieguldīja ugunsdzēsības sporta attīstībā gan Bauskas rajonā, gan Latvijā. Elmāra Celmiņa ieguldīto darbu atzinīgi novērtēja ne tikai Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, bet arī kolēģi Igaunijā, Somijā, Lietuvā un Vācijā. Saņēmis daudzkārtējus atzinības rakstus un apbalvojumus par teicamu darbu ugunsdzēsības darba popularizēšanā. Miris Bauskā 2004.gada 7.oktobrī. Apglabāts Bauskas pilsētas kapos.

M.Celmiņa informācija


Rasma Ceplīte

Vēsturniece

Vēsturniece, numismāte. Dzimusi 1913. gada 20. augustā Īslīces pagastā. Beigusi LU. No 1937. gada strādā valst vēstures muzejā. Sistematizējusi un zinātniski apstrādājusi muzeja numismātikas fondu, izdevusi grāmatu par numismātiku. Mirusi 1972. gada 12. janvārī Rīgā.

Latvijas enciklopēdija I, R.: 2002


Edvarts Ceplītis

Pulkvedis

Dzimis 1892. gada 10 decembrī Ceraukstes pagastā. Mācījies tehniskajā skolā Kostromā. 1919. gadā piedalās Latvijas brīvības cīņās. Armijas sporta kluba priekšsēdētāja biedrs un Latvijas olimpiskās komitejas loceklis. Krievu okupācijai sākoties izdarījis pašnāvību.

Es viņu pazīstu, 1939


Jānis Ceplītis

Pulkvedis

Dzimis 1881.gada 28. februārī Īslīces pagastā. Beidzis Viļņas kara skolu, studējis Pēterburgas kara akadēmijā. Piedalījies Brīvības cīņās. Rakstījis par militāriem jautājumiem . 1941. gadā deportēts uz Krieviju. Par tālāko likteni ziņu nav.

Latvju enciklopēdija 1. sēj. 1950 – 1951


Roberts Ceplītis

Aktieris

Dzimis 1931. gada 13. augustā Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā, bijušā muižas kučiera ģimenē. Beidzis Bauskas 1. vidusskolu un Rīgas celtniecības tehnikumu. Darbojies Rīgas Tautas teātrī "Saulgrieži". 1962. gadā beidzis Dailes teātra 3. studiju. Diplomdarba lomas Edgars R. Blaumaņa "Ugunī", Viktors Mutufls Ī. Āmiaka "Pajumti Mutuflu ģimenei". Spēcīga temperamenta aktieris ar raksturotāja dotībām un noturīgu profesionalitāti. No 1963 – 1967. gadam strādā Valmieras Drāmas teātrī, kopš 1967. gada Nacionālā teātra aktieris. Šeit piedalījies tādās populārās izrādēs kā T. Viljamsa „Ilgu tramvajs”, R. Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos” un „Indrāni”, A. Brigaderes „Kad sievas spēkojas” u.c. Precējies ar televīzijas režisori Birutu Ceplīti

Teātris un kino biogrāfijas. A- J. R,1999


Top.LV
Valid XHTML 1.0 Strict
/* vids.lv */
briedis.lv
www.celmins.lv