Pasākumu fotogrāfijas

1
11.09.2019

Aptauja

Pasākumi dec.
Kur Jūs iegūstiet informāciju par bibliotēkas rīkotajiem pasākumiem?
Atbildes

Šodien vārda dienu svin

Gaisma, Auseklis

Novadnieki jubilāri

Jubilāri šajā mēnesī

Bauskas novadā

Rūdolfs Pelše - 139

Vecumnieku novadā

Osvalds Porietis - 109

Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis, kuri tajā dzīvo. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos cilvēkus, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā, vai arī tikai savā dzimtajā pagastā – galvenais ir viņa devums savam ciemam, pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija – apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas un tajā līdzās cits citam sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.
Darba procesā tiek atrasti arvien jauni mazāk zināmi un pavisam nezināmi novadnieki. Pamazām ar šo materiālu tiek iepazīstināti bibliotēku lietotāji, nodrošināta tā pieejamība internetā. Patlaban tajā apkopoti ap 400 ievērojamu cilvēku vārdi. 

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla fonda atbalsts

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:15

Jānis Pārstrauts

Mācītājs

Mācītājs un literāts. Dzimis 1851. gada 10.IX Bauskas pagastā. Mācījies Jelgavā, studējis teoloģiju Tērbatas universitātē.  No 1892. gada mācītājs Volgas vācu kolonistu draudzē. 1908. gadā atgriežas Latvijā, strādā par mācītāju Liepājā un Vārmē. 1920. gada kļuvis akls. No 1921. gada dzīvo “Gintermuižas nespējnieku patversmē. 1881. gadā izdota brošūra par tautisko dzeju. Miris 1919. gada 4. aprīlī Jelgavā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 1992


Jānis Pauļuks

Ministru prezidents

Latvijas valsts ministru prezidents no 1923. gada 25. janvāra līdz 1923. gada 23. jūnijam. Dzimis 1865. gada 24. novembrī Jelgavas apriņķa Lielsesavas pagasta Gaveņos lauksaimnieka ģimenē. Trūcīgie apstākļi neļāva iestāties augstskolā. Kādu laiku strādā par mājskolotāju, tad 1886. gadā iestājas Rīgas polittehnikumā. Pēc tā beigšanas pievēršas dzelzceļa būvniecības vadīšanai. Strādājis dažādos vadošos amatos Krievijā. Miris 1937. gada 21. jūnijā Bauskas pagastā. 

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 – 1953


Ludvigs Pelēķis

Kodolfiziķis

Fizikas - matemātikas zinātņu kandidāts. Dzimis 1927. gada 10.janvārī Īslīces ciemā. Pēc Bauskas 1. vidusskolas absolvēšanas turpina izglītību LVU, Fizikas un matemātikas fakultātē. No 1963. gada Neitronu akvitācijas analīzes laboratorijas vadītājs.  Publicējis daudzus darbus par kodolspektroskopijas jautājumiem.

Novadpētniecības personāliju mapes Bauskas CB


Rūdolfs Pelše

Keramiķis

Dzimis 1880. gada 7. decembrī Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā. Beidzis Štiglica Centrālo tehniskā zīmēšanas skolu Pēterburgā, pēc tam strādā turpat par pedagogu. No 1906 –1922 gadam strādā Ukrainā, Mirgorodas Mākslas rūpniecības skolā. 1923. gadā atgriežas Latvijā, strādā par zīmēšanas skolotāju Rīgas 1. ģimnāzijā. No 1931. gada strādā Mākslas akadēmijā par prorektoru. Izsūtīts 1941. gada 22. jūnijā. Izstādēs piedalījies jau sākot no studiju gadiem. Pelše bija pirmais profesionāli sagatavotais latviešu izcelsmes keramiķis. Miris 1942. gada 30. oktobrī izsūtījumā.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 – 1953


Jānis Pelūde

Sociāldemokrāts

Dzimis 1873. gada 10.oktobrī Mežotnes pagastā. Mācījies Mežotnes pagastskolā. Savu revolucionāro darbību sācis Jelgavas reālskolā. 1896. gadā nokārto Pēterpils 6 ģimnāzijas abitūrijas eksāmenu, bet 1897. gada augustā viņu apcietina. 1902. gadā viņš atgriežas Rīgā un uzsāk aktīvu revolucionāro darbību.  No 1904 – 1906. gadam ārstējas Šveicē. Jānis Pelūde mirst Rīgā 1911. gada 20. jūlijā.

Vietas un laika grāmata, 1992


Berta Pīpiņa

Sabiedriska  darbiniece

Sabiedriska  darbiniece, kritiķa un žurnālista Ērmaņa Pīpiņa sieva, dz. Ziemele. Dzimusi 1883. gada 28.septembrī Codes pagastā. Beigusi meiteņu ģimnaziju Bauskā. No 1919-1931 Rīgas pilsētas domniece, no 1931 – 1934. demokrātiskā centra deputāte Saeimā. Aktīva cīnītāja par sieviešu tiesībām. Izdeva žurnālu  „Latviete”. Sarakstījusi romānu „Lejaskrodzinieka meita” Deportēta uz Sibīriju. Par tālāko likteni ziņu nav.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1953 – 1955


Mārtiņš Pliekšāns

Stelpes pagasta vecākais

Raiņa brālēns. Dzimis 1864.gada 25.februārī Stelpes pagastā. Divdesmitajos gados strādājis par Stelpes pagasta vecāko. Stelpes pamatskolas celtniecības organizators.  Mārtiņš Pliekšāns apglabāts Stelpes pagasta Ķēkutu kapos.

Stelpes bibliotēkas novadpētniecības materiāli


Vilis Plūdons

Dzejnieks

Īstajā vārdā Vilis Lejnieks,  tautiskā romantisma pārstāvis. Pseidonīmu PLŪDONS  izvēlējies 1894. gadā. Dzimis 1874.gada 9. martā Ceraukstes pagasta “Lejenieku”mājās. Mācījies Bauskas pilsētas skolā. 1895. gadā beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā. Savā dzejā ir spilgts Latvijas apdziedātājs, brīvības ideju paudējs. Pēc skolotāju semināra beigšanas strādā Liezērē, pēc tam Bigauņciemā un Rīgā. No 1915-1919. gadam dzīvo Jaungulbenē. No 1919-1934. gadam skolotājs  Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā. Dedzīgs autoritārā režīma apdzejotājs.  1938. gadā saņēma Tēvzemes balvu. Miris 1940. gada 15. janvārī un apglabāts dzimtas kapos „Lejeniekos”. Ievērojamākie darbi – poēmas “Atraitnes dēls”, “Uz saulaino tāli” Pirmā dzejoļu grāmata “Pirmie akordi”iznāk 1895. gadā.

Vietas un laika grāmata, 1992


Osvalds Porietis

Žurnālists

Dzimis 1910. gada 29.decembrī Rīgā. Trīsdesmitajos gados strādājis par žurnālistu. Porieša ģimene emigrē uz Ameriku. Pats Porietis pēc filtrācijas nometnes nokļūst Gruzijā, kur piedalās Kutaisi autorūpnīcas celtniecībā. 1947. gadā atgriežas Latvijā, 1951. gadā apcietināts un izsūtīts uz Vorkutu.  Pēc tam dzīvo Stelpes pagastā. Viņa dzīves stāsts atspoguļots filmā „Baiga vasara”.

Stelpes bibliotēkas novadpētniecības materiāli


Edgars Preilis

Žurnālists

Žurnālists, rakstnieks. Dzimis 1932. gada 31. martā Vecumnieku pagastā. Beidzis Vecumnieku pamatskolu, mācījies Saulaines tehnikumā un LLA, vēlāk Gorkija literatūras institūtā Maskavā. Strādājis par agronomu, žurnālistu rajona laikrakstā un laikrakstā “ Cīņa”, galveno redaktoru izdevniecībā “ Avots” . Pirmie stāsti publicēti periodikā 1958. gadā. Izdoti vairāki stāstu krājumi. Miris 1983. gada 18. maijā, apglabāts Vecumnieku kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 1992


Top.LV
Valid XHTML 1.0 Strict
/* vids.lv */
briedis.lv
www.celmins.lv