Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts


 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskā enciklopēdija ietver ap 310 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:4

Vilis Olavs Plute

Sabiedriskais darbinieks

Sabiedriskais darbinieks un publicists. Dzimis 1867.gada 18. maijā Pilsmuižas “Olavās” saimnieka ģimenē. Mācījies Bauskas elementārskolā un Bauskas apriņķa skolā, studējis teoloģiju Tērbatā.  Par  1905. gada revolūcija atbalstīšanu notiesāts uz 1. gadu cietoksnī. Piedalījies „Sētas, Dabas, Pasaules” sastādīšanā, cietoksnī sarakstījis „Galvenos virzienus ētikā.” „Pēterburgas Avīžu” un „Balss” politiskais redaktors. Pirmā Pasaules kara gados Pēterburgā organizējis un vadījis Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteju. Miris 1917. gadā. Somijā 1921. gadā Olava mirstīgās atliekas pārapbedī Meža kapos.

Novadpētniecības personāliju mapes Bauskas CB


Juris Ozoliņš

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1893. gada 1.aprīlī Vecsaules pagasta zemnieku ģimenē.  iegūšanas.  Līdz mūža galam dzīvojis Vecsaules pagasta “Ozolkalnos”, apstrādājis 15 ha zemes un audzinājis 5 bērnus. Kārlis Ulmanis katru gadu sūtījis viņa bērniem grāmatas un paciņas uz Ziemassvētkiem. Miris 1944.gadā, apglabāts Leriķu kapsētā.

Vecsaules bibliotēkas novadpētniecības materiāli


Lūkass Ozoliņš

Skolu darbinieks

Dzimis 1879. gada 10. oktobrī Skaistkalnes pagastā. Pagasta skolas skolotāja dēls. Apmeklējis Skaistkalnes pamatskolu, 1898. gadā beidzis Bauskas pilsētas skolu. Nokārtojis tautskolotāja un mājskolotāja eksāmenu. Skolotājs Skaistkalnē (1898–1905). Piedalījies 1905. gada revolūcijā, bija spiests emigrēt. 1907. gadā atgriezies Rīgā un līdz 1915. gadam ieņēmis pārziņa vietu Torņakalna katoļu Marijas skolā. 1916. gadā iesaukts krievu armijā, ieņēmis kara ierēdņa vietu Rīgas un Kaukāzas frontēs. No 1918. gada strādājis izglītības iestādēs Aizputes un Daugavpils apriņķu skolās. Katoļu presē rakstījis par pedagoģiju un savos rakstos katrreiz uzsvēris tautību un katoļu apziņas izkopšanu. Pirmais, kas noorganizējis Latvijas pamatskolu Daugavpils apriņķī un izveidojis skolu tīklu. No 1925. gada Saeimas loceklis katoļu frakcijā, no 1928. gada Latgales skolu lietu direktors. Pensionēts 1934. gadā. Miršanas dati nav zināmi.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 – 1953; Latvijas darbinieku galerija (1918-1928), 1929 (67. lpp.)


Pāvils Ozoliņš

Katoļu teologs

Dzimis 1878. gada 7.jūnijā Skaistkalnē, skolotāju ģimenē. 1900. gadā beidzis Kauņas garīgo semināru., 1904. gadā Pēterburgas Garīgo akadēmiju. Pēc tam mācītājs Alsungā, skolotājs Liepājas, Jelgavas un Rīgas bibliotēkās. 1923. gadā iecelts par pāvesta galma kambarkungu. Miris 1948. gadā.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 – 1953