Aivars Okmanis (1959)

Bauskas novada domes priekšsēdētājs

Dzimis 1959. gada 1. novembrī Sēlijā. Beidzis Aknīstes vidusskolu (1978). Divus Politehniskā institūta studiju gadus turpinājis Jelgavas akadēmijā automobiļu saimniecības specialitātē. Pēc studiju beigšanas (1983) uzsācis darbu Saulaines lauksaimniecības tehnikumā. Piecus gadus pildīti skolotāja pienākumi, tad vadījis automehāniķu nodaļu. Sekojoši direktora vietnieka pienākumi praktiskajā apmācībā, vēlāk arīdzan ražošanā. 1989. gadā Tautas frontes sarakstā ievēlēts par Bauskas rajona padomes deputātu. 1994. gada vēlēšanās kļuvis par Rundāles pagasta vadītāju. 2009. gadā ieņēmis Rundāles novada domes priekšsēdētāja amatu. No 2021. gada Bauskas novada domes priekšsēdētājs. Dzīvo Rundāles pagastā.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mapes "Rundāles novads 2009-2021" un "Rundāles pagasta cilvēki"; Rundāles novads bez "Vatikāna". Oliņa, Daina. Latvijas Pašvaldību savienības izdevums žurnāls "Logs" (01.06.2010.)

Vilis Olavs (1867-1917)

Sabiedriskais darbinieks

Dzimis 1867. gada 18. maijā Bauskas pagasta (Pilsmuižas) "Olavās". Jauno zemes saimnieku Jēkaba Plutes un Dārtas (dz. Duklava) ģimenē bijis vidējais no pieciem bērniem. Mācījies Bauskas elementārskolā un Bauskas apriņķa skolā. Jau mācību laikā Jelgavas ģimnāzijā (1884-1887) sarakstījis pirmo vēsturisko rakstu "Kā dzimtbūšana Baltijā cēlusies". Teoloģijas students Tērbatā (1887-1892). Studiju laikā kļuva par vecākās latviešu studentu korporācijas "Lettonia" biedru. Piedalījies rakstu sērijas "Sēta. Daba. Pasaule." sastādīšanā. Gadsimta izskaņā kalpojis baznīcai. Vairāku ģimnāziju skolotājs Rīgā. Uzvārda maiņa no Plutes uz Olavu 1903. gadā notikusi Viļa Olava sabiedriskās darbības un ieceres atvērt izglītības iestādi dēļ, jo sākotnējam uzvārdam nav bijis labskanīgs tulkojums ("plut" - blēdis, krievu val.). 1904. gadā atvēris V. Olava Sieviešu tirdzniecības skolu (komercskolu) Rīgā. 1908. gadā izcietis 1 gada cietumsodu par 1905. gada revolūcijas atbalstīšanu. Ieslodzījumā sarakstījis "Galvenie virzieni ētikā". Strādājis vairākos izdevumos, tostarp kā "Pēterburgas Avīzes" un "Balss" redaktors. Viens no visietekmīgākajiem sava laika latviešu tautas ideologiem. Pirmā pasaules kara gados Pēterburgā organizējis un vadījis Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteju. Viļa Olava fonds izdevis četrus V.Olava Kopotu rakstu krājumus (1922-1924), kuros lasāma V. Olava biogrāfija, raksti un uzrunas, kas pauž viņa nostāju vēstures, ētikas un taisnīguma izpratnē. Laulībā ar Frīdu (dz. Eizenberga) dzimuši divi dēl - Vilis un Aleksandrs. Miris 1917. gadā Somijā, kurp bija devies ar nolūko uzlabot veselību. Viļa Olava mirstīgās atliekas pārapbedītas Meža kapos (1921).

Krusa, Felikss. Latvijas namdaris Vilis Olavs tautas sardzē baltās un nebaltās dienās. Rīga: Valters un Rapa, 2001. 158 lpp.

Valda Ozoliņa (1940-2008)

Zinātniece, docente

Dzimusi 1940. gada 4. aprīlī Svitenes pagastā skolotājas un daktera A. Ozoliņa ģimenē. Mācījusies Svitenes vidusskolā. Vidusskolā interesi par ķīmiju veidoja ķīmijas skolotājs Artūrs Veinbergs. Beigusi Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāti (1963). Ķīmijas zinātņu kandidāta disertācija (1970). Strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās ķīmijas institūtā, RPI Organiskās ķīmijas katedrā. Veselības problēmu dēļ (sirds operācijas, apdegumi ķīmijas eksperimentu laikā) 1972. gadā pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī, kur uzsāka darbu Daugavpils Pedagoģiskā institūta Ķīmijas katedrā un strādāja tajā līdz 1999. gadam. Docente kopš 1991. gada, ķīmijas zinātņu doktore kopš 1992. gada. Pārcēlusies atpakaļ uz Rīgu. Mirusi 2008. gada 14. novembrī Rīgā.

"Akadēmiskā Dzīve" Nr.28 (1996), pieejams LNB Digitālā bibliotēkā www.periodika.lv [20.11.2022.]; Daugavpils Pedagoģiskā universitāte. Pētniecība un zinātne 80 gados: biogrāfisks rādītājs 1921-2001. Sastād. H. Soms, V. Šaudiņa. Daugavpils: Saule, 2001. 71. lpp.

Pāvils Ozoliņš (1878-1948)

Monsinjors

Dzimis 1878. gada 7. jūnijā Skaistkalnē. Tēvs bijis skolotājs, māte - Pēterpils Garīgās akadēmijas absolvente. Beidzis ģimnāziju Rīgā. Palīgskolotājs Skaistkalnē. Absolvējis Kauņas garīgo semināru (1900), Pēterburgas ķeizarisko akadēmiju ar izcilību (1903). Teoloģijas maģistrs. Pēterpilī iesvētīts priestera kārtā. Kalpojis Alšvangā (Alsunga), Kauņā, Jelgavā. Pirmā Pasaules kara laikā kalpojis latviešu bēgļu draudzēs Maskavā. Atpakaļ Latvijā no 1919. gada. Pēc garīgā semināra pārvietošanās no Aglonas uz Rīgu un tā pievienošanu LU, kļuvis Katoļu teoloģijas fakultātes mācībspēku un vadītāju. Latīņu valodas skolotājs P. Dzeņa ģimnāzijā Rīgā. Daudz rakstījis un skaidrojis periodikā, piem., mēnešrakstā "Auseklis", laikrakstos "Kurzemes Vārds", "Latvis" u.c. Parakstījies ar pilnu vārdu, uzvārdu vai kā N. N. Iecelts par pāvesta galma kambarkungu (1923). Viens no vecākajiem latviešu - katoļu garīdzniekiem. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miris 1948. gadā 8. februārī.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds. 1939. 562 lpp.; "Svētdienas Ziņas" Nr.72 (06.06.1948) un "Dzimtenes Balss" Nr. 3 (01.03.0948), pieejami LNB Digitālā bibliotēkā www.periodika.lv [skatīti 12.08.2022.]

Lūkass Ozoliņš (1879 - ?)

Skolu darbinieks

Dzimis 1879. gada 10. oktobrī Skaistkalnes pagastā. Pagasta skolas skolotāja dēls. Apmeklējis Skaistkalnes pamatskolu, 1898. gadā beidzis Bauskas pilsētas skolu. Nokārtojis tautskolotāja un mājskolotāja eksāmenu. Skolotājs Skaistkalnē (1898–1905). Piedalījies 1905. gada revolūcijā, bija spiests emigrēt. 1907. gadā atgriezies Rīgā un līdz 1915. gadam ieņēmis pārziņa vietu Torņakalna katoļu Marijas skolā. 1916. gadā iesaukts krievu armijā, ieņēmis kara ierēdņa vietu Rīgas un Kaukāzas frontēs. No 1918. gada strādājis izglītības iestādēs Aizputes un Daugavpils apriņķu skolās. Katoļu presē rakstījis par pedagoģiju un savos rakstos katrreiz uzsvēris tautību un katoļu apziņas izkopšanu. Pirmais, kas noorganizējis Latvijas pamatskolu Daugavpils apriņķī un izveidojis skolu tīklu. No 1925. gada Saeimas loceklis katoļu frakcijā, no 1928. gada Latgales skolu lietu direktors. Pensionēts 1934. gadā. Miršanas dati nav zināmi.

Latvijas darbinieku galerija (1918-1928). Rīga: Grāmatu draugs, 1929, 67. lpp.; Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.

Juris Ozoliņš (1893-1944)

Dižkareivis, Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1893. gada 1. aprīlī Vecsaules pagasta zemnieku ģimenē. Iesaukts krievu armijā (1914), dienējis 20. mortīru artilērijas divizionā, pēc tam 8. Valmieras latv. strēln. pulkā. Cietis kaujā pie Ložmetējkalna. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 22. maijā Stelpē. Sākumā dienējis Bauskas brīvprātīgo bataljonā, pēc tam 3. Jelgavas kājn. pulkā. Cīnījies Latgales frontē, paaugstināts par kaprāli. 1920. gada janvārī Latgalē pie Nīcgales Juris Ozoliņš uzbrukumā ienaidnieka bruņuvilcienam piespieda vilciena mašīnistu to apturēt, kā rezultātā krita vilciens kaujas gatavībā. Par cīņu apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (ordeņa nr. 237). Līdz mūža galam dzīvojis Vecsaules pagasta "Ozolkalnos", apstrādājis 15 ha zemes un audzinājis 5 bērnus. Miris 1944. gadā, apglabāts Vecsaules kapsētā.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Rīga: Jāņa sēta, 1995, 613 lpp.; Vecsaules bibliotēkas novadpētniecības materiāli

Arnolds Ozoliņš (1898-1984)

Ārsts

Dzimis 1898. gada 15. jūlijā Pabažos. Vecāki - turīgi zemnieki. Pabeidzis vietējo Pabažu pagastskolu, iestājies Rīgā reālskolā, taču nedabūjis to pabeigt, jo sākas Pirmais pasaules karš. Pašmācības ceļā beidzis reālskolu, ap 1923. gadu iestājies augstskolā. Ar izcilību pabeidzis medicīnas augstskolu. 1930. gadā uzsāka ārsta gaitas Aumeisteru pagastā (Valkas rajons), kur iepazinās ar sievu Paulīni. Kopš 1933. gada visu turpmāko darba mūžu A.Ozoliņš strādāja Rundāles pagastā. Apkalpojis veselības punktu Ādžūnos, par velti palīdzējis nespējniekiem, par ko pagasts piešķīris 15 ha zemes un zirgu. Rundālē savā arodā nostrādājis 50 gadus. Ģimenes mājas - "Palejas". Bijis ļoti iemīļots dakteris. Miris 1984. gada 25. jūlijā, apglabāts Vidridžu kapos.

Ramane, A., Truntika, A. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.; Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Dakteris Ozoliņš un māsiņa Čurīte"