Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts


 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskā enciklopēdija ietver ap 310 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:13

Jānis Zakranovičs (1836-1908)

Mācītājs

Jānis Zakranovičs (Johans Vilhelms Sakranovicz) dzimis 1836. gadā 21. februārī Misā. Lauksaimnieka dēls. Apmeklējis Bauskas elementār. un pilsētas skolu (1846-1850). Noslēdzis studijas Tērbatas universitātē (1859). Piedalījies Kr. Valdemāra-Barona latviešu studentu pulciņa dibināšanā. Vairākviet bijis mājskolotājs. Noliedzis savu emocionālo piederību jaunlatviešiem (muižniecībai nepatika iecere par mācītāju-latvieti). Visbeidzot mācītājs Lutriņos (1866-1679) un Lielauces, Vecauces, Īles draudzē no 1879. gada. "Latviešu Avīzes" redaktors (1870-1878). Sarakstījis dažas garīga satura, sprediķa grāmatas. Pirmais latvietis, kurš ir Kurzemes konsistorijas asesors (1898-1905). Sava laika izcilākais sprediķotājs Kurzemē. Miris 1908. gada 27. oktobrī.

Latvju enciklopēdija 3. sēj, Stokholmā 1953-1955; Lutriņu draudzes 300 gadi, 1938


Zigismunds Zālmanis (1955)

Sporta fotogrāfs

Dzimis 1955. gada 16. martā toreizējā Bauskas rajona Vallē. Vecākais bērns "Zepu" māju sešu bērnu ģimenē. Vecāki strādājuši kolhozā "Valle". Pirmās skolas gaitas uzsāktas Pētermuižas pamatskolā (1961). Mācoties Valles pamatskolas 6. klasē, sākas aizraušanās ar fotografēšanu skolotāja A.Čivkuļa vadībā. Pirmo fotoaparātu "Smena 8" dzimšanas dienā Zigismundam uzdāvināja vecāmāte. Vēlāk fotogrāfijas iesūtītas laikraksta "Pionieris" fotokonkursā un izcīnīta ceļazīme uz vissavienības pionieru nometni "Artek". Mācības turpinājis Vecumnieku vidusskolā (1969-1971). Paralēli apmeklējis Jauno tehniķu staciju Rīgā, atklāja sev kino filmēšanu. Mācoties vidusskolā, kopā ar citiem kinooperatoru pulciņa dalībniekiem izveidojuši filmu par skolēnu dziesmu svētkiem. Darbs guvis atzinību. Vēlāk veidoti nelieli sižeti LTV programmai "Panorāma" - gan par celtniecību, gan meliorāciju. Iestājies Rīgas 3. arodskolas kinomehāniķos. Tad sekojis dienests padomju armijā. Pēc dienesta bijis milicis Bauskas milicijā un fotogrāfs Bauskas Mežrūpniecībā. Nejauši iznācis fotografēt motokrosa sacensības, bildes nosūtītas laikrakstam "Sports", kurā tad arī 1988. gadā sācis strādāt kā ārštata fotogrāfs. 1991. gadā jauns projekts - nedēļas laikraksts "Starts", kas piedzīvoja vien 8 izdevumus. Sporta fotogrāfa darbs laikrakstā "Diena" (līdz 1995. gadam). Pēcāk darbs "Vakara Ziņās", "Rīgas Balsī", avīzē "Spogulis". Publicējies visos vadošajos Latvijas preses izdevumos, arī "Auto Bild Latvija". Liela Olimpisko spēļu, Pasaules un Eiropas čempionātu fotoreportiera pieredze. Strādājis Armijas sporta klubā (ASK). Atzīts par Latvijas labāko sporta fotogrāfu (1997, 1998), Latvijas sporta un preses labāko fotogrāfu (2000), Labāko futbola fotogrāfu Latvijā (2007, 2008). Z.Zālmanim piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis par nopelniem Latvijas labā (2011). Pašlaik fotogrāfs Rīgas Futbola klubā.

Valles pagasta Valles bibliotēkas novadpētniecības mape "Personālijas"; Erenbergs, J. Foto. Zigismunds Zālmanis. Rīga: LKF, 2006


Lūcija Zamaiča (1893-1965)

Rakstniece

Dzimusi 1893. gada 26. februārī Vecsaules pagasta "Lielerķenos". Mācījusies meiteņu skolā Bauskā, Jelgavas tirdzniecības skolā un V. Olava komercskolā Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā dzīvo Arhangeļskā (Krievija), strādājot par skolotāju latviešu bēgļu skolā un par bibliotekāri. Publicējas no 1917. gada. Dzejoļu krājumi "Mana dvēsele" (1917), "L'intérieur" (1920), "69°33'11 ziemeļu platumā" un "Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi" (abi 1923), "Mīlas kontrabanda" (1931) u.c. Rakstījusi arī dzejprozu, romānus. Skandalozu slavu sagādāja garie stāsti "Līvijas dienas grāmata" un "Čigāns un trīs dāmas" (abi 1924). Stāsti ar asprātīgiem sižetiem, vietumis erotiski, dažādu aprindu sieviešu tēlojums, rādot to dzīves bezjēdzību. Īpaši referēts "Pilsoniskā sieviete laulībā un sabiedrībā" (public. "Rīgas Ziņas", 17-19.I (1925)), vēršoties pret pilsonisko laulību, kas, atbrīvodama sievieti no darba, noved to pie prostitūcijas. Dzīvojusi Francijā, Itālijā, Alžīrijā, no 1927. gada pastāvīgi Rīgā. 1940. gadā Zamaiča bijusi Bīriņu atpūtas nama vadītāja. Vācu okupācijas laikā apcietināta,deviņus mēnešus ieslodzīta Termiņcietumā (1941). Pēckaru gados nepublicējas. Nepublicētie un pagrīdes presē ievietotie dzejoļi apkopoti krājumā "Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi" (1978), 50 mīlas dzejoļi grāmatā "Te, kas saule" (2000). Mirusi 1965. gada 17. janvārī Rīgā, atdusas Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2003; Latvijas enciklopēdija V, RO-Ž, 2009


Juris Zankevics (1984-1954)

Pašvaldības darbinieks

Dzimis 1884. gada 4. decembrī Svitenes pagasta "Ansēnos", zemtura dēls. Pabeidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju, Maskavas universitātes tiesību fakultāti (1912). Zvērināts advokāta palīgs Jelgavā. Jelgavas avīzes "Sadzīve" vadītājs un redaktors (1913-1914). Baltijas Latviešu bēgļu apgādes komitejas priekšsēdētājs. Valsts kara zaudējumu komitejas priekšsēdētājs (1919-1920). No 1920. gada Iekšlietu ministrijas darbinieks, Pašvaldības departamenta direktors. Tautas Padomes loceklis. 1944. gadā devies trimdā uz Vāciju, kur 1954. gadā mirst Insulas veco ļaužu nometnē.

Latvju enciklopēdija, 3. sēj., 1953 –1955; Latvijas darbinieku galerija (1918-1928), 1929 (83. lpp.)


Ginta Zaumane (1973)

Māksliniece

Dzimusi 1973. gads 8. jūlijā Bauskā. Pašnodarbināta persona, kuras mākslinieciskā darbība bāzējas Iecavā. Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds pedagoģijā (2000). Biedrības "RaDam" līdzdibinātāja Iecavā, popularizējot glezniecības apguvi un mūžizglītības ideju. Viena no grāmatas "Mans tautastērps" (2018) sastādītājām, tajā redzamo izšūto miniatūru veidotāja, kā arī līdzdibinātāja tāda paša nosaukuma biedrībai 2018. gadā. Gintas radošās izpausmes redzamas tīmekļa vietnē facebook.com "Ginta Zaumane Design" (dizaina rotas, izšuvumi @ginzadesign) un "Vīnkalna ceplis" (keramika @vinkalnaceplis). Ginta vada grupu nodarbības, kurās top pērlēm rotāti izšuvumi dažādos dāmu aksesuāros, māla šķīvji un daudzi citi rokām darināti darbi. Iecavas pašvaldības apbalvojuma "Gada cilvēks" (2017) un Iecavas novada uzņēmēju gada balvas "Gada mājražotājs/amatnieks" ieguvēja (2019). Gintai labi pazīstama arī mārketinga joma, kurā pavadīti aptuveni desmit gadi. Interešu lokā: ētera fizika, evolūcija, aksiontoloģija.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas"


Mārtiņš Zaurs (1915-1998)

Tēlnieks, grafiķis

Dzimis Mežotnes pagastā 1915. gada 17. februārī. Pilnā vārdā Mārtiņš Roberts. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju. 1936. gadā iestājies Rīgas mākslinieku savienībā "Zaļā vārna". Veidojis skulpturālus portretus, figurālas kompozīcijas, kapa pieminekļus, piemiņas zīmes, sīkplastiku, sabiedrisko ēku interjerus, apgleznojis porcelānu. Pazīstams arī kā grafiķis un kolekcionārs. Piedalījies sabiedrisko ēku interjera veidošanā Bauskā. Brieduma gados un mūža nogalē pastāvīgi dzīvoja un darbojās mājās "Stūrīši", Mežotnes pagastā. Tēlnieks strādājis ar granītu un marmoru, šajos smagajos materiālos tapis diplomdarbs "Zeme" (1942), kas atrodas "Stūrīšu" mājās. Populārs ir 45 koku skulptūru cikls "Vagara Trejača dzimta", kas atrodas Latvijas Etnogrāfiskajā muzejā. Mākslinieks veidojis pirmo kinofestivāla "Lielais Kristaps" balvu (1976). Pie Iecavas dzelzceļa pārbrauktuves redzams piemineklis represētajiem "Sāpju semafors" (1990). Mārtiņa Zaura radīta ir arī trīs objektu kompozīcija Bauskā, Plūdoņa un Kalna ielu krustojumā. Mākslinieks ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Apbalvots ar Kārļa Zāles jubilejas medaļu. Miris 1998. gadā.

"Latvijas Vēstnesis" Nr. 223, 1999; Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki, 2020; www.bauskasvecpilseta.lv [23.08.2021]


Juris Ziemelis (1941-1988)

Atmodas laika aktīvists

Dzimis 1941. gada 17. maijā Bārbeles pagasta "Ķauķu" mājās. Skolu uzsācis Bārbeles pamatskolā, bet mācības pārtrauktas 1949. gadā, kad ģimeni izsūta. Ziemeļu ģimene Latvijā atgriezusies 1957. gadā. 1958. gadā tiek apcietināts par neatļautu ieroču glabāšanu, 1960. gadā - par atteikšanos no dienesta padomju armijā. Par nepakļaušanos padomju varai pavada 15 gadus dažādos Krievijas cietumos. 1975. gadā atgriežas dzimtajā Bārbelē, atrodoties regulārā Valsts drošības komitejas uzraudzībā. 1987. gadā aktīvi iekļaujas Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupā "Helsinki – 86", aktīvi darbojās LTF dibināšanā. Mirst 1988. gada 28. decembrī. Jura Ziemeļa kapu draugi aizbēra ar rokām. J. Ziemeļa piemiņai izveidota tīmekļvietne: https://jurisziemelis.wordpress.com/

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas"; Es izvēlējos pārāk ērkšķainu ceļu, pa kuru ne visiem tīk staigāt: Monogrāfija par Juri Ziemeli, 2009


Viktors Zilgalvis (1929-2008)

Arhitekts

Dzimis 1929. gada 4. novembrī Bauskas apriņķa Kurmenē. Beidzis LVU Inženierceltnieku fak. Arhitektūras nodaļu. Nozīmīgākie darbi dzīv. ciemats "Vangaži" (1956-1959), kultūras nams Saulkrastos, Uzvaras monuments Rīgā, līdzautors "Hotel de Rome" u.c. Valsts projektēšanas institūta (vēlāk A/S) "Komunālprojekts" direktora vietnieks, galvenais arhitekts (1966-2005). Miris 2008. gadā.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. sēj., 2003; www.makslinieki.lv [22.10.2021]


Gatis Zotovs (1984)

Mūziķis

Gatis Zotovs dzimis 1984. gada 18. septembrī Rīgā, bet jau no bērna kājas visi ceļi veduši uz Bausku. Absolvējis Bauskas 1. vidusskolu un Bauskas Mākslas skolu (1999), mācījies Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolā. Pašmācības ceļā apguvis ģitārspēli. Agri sākušies mēģinājumi dzejā. Pirmo reizi dzejoļi publicēti Gatim esot 11 gadus vecam. Jauno censoni atbalstījuši Bauskas laikraksti "Atspulgs" un "Bauskas Dzīve". Pēcāk bijušas plašaptverošākas publikācijas "Literatūras Avīzē", žurnālā "Tīrraksts" un izdevumā "Kultūras Diena". Gata dzeja lasāma Bauskas literātu apvienības "Akmeņi zied" tāda paša nosaukuma dzejas krājumā (2001) un krājumā "Sirds dzirde" (2013). Bijis grupu "Kadennce" un "Zotovs&ZeBand" solists. Izmantojot Gata dziesmu tekstus, studijas ieraksti tapuši aptuveni 65 dziesmām. To izpildītāju vidū ir gan viņš pats, gan J. Bukums, V. Zemgals, S. Berezina, F. Ķiģelis, grupas "Lapsenes bize" un "Saldās sejas" u.c. 2015. gadā par Bauskas novada himnu balsojumā izvēlēta dziesma "Bauskai" (G. Zotova mūzika un teksts). Gata pamatdarbs - dizaina speciālists Bauskas Kultūras centrā. Ar Gata radošā darba veikumu var iepazīsties vietnē: https://zotovs.wordpress.com/

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas"


Lūcija Otīlija Žurgina (1908-1999)

Tēlniece

Dzimusi 1908. gada 23. februārī Rundāles pagasta “Vītoliņos” 1940. gadā beigusi LMA K. Zāles meistardarbnīcu. Izstādēs piedalījusies no 1931. gada. Darinājusi portretus, figurālas kompozīcijas, sīkplastikas darbus un medaļas. Veidojusi A.Čaka pieminekli Ziedoņdārzā Rīgā (1981, arhit. O. Ostenbergs). Mirusi 1999. gada 2. janvārī Rīgā.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. sēj., 2003; Latvijas mākslas vēsture, R: Pētergailis, 2003