Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla

fonda

atbalsts

 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskajā enciklopēdijā apkopoti ap 300 ievērojamu cilvēku vārdi.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:11

Jānis Zakranovičs

Mācītājs

Dzimis 1836.gadā 21.februārī Misā. 1859.gadā beidz Tērbatas univrsitāti. Piedalījās Kr.Valdemāra latviešu studentu pulciņa dibināšanā. Tad mācītājs  Lutriņos un Lielaucē, 1870-879 - Latvijas Avīžu redaktors. Sarakstījis vairākas grāmatas. Miris 1908.gadā.

Latvju enciklopēdija 3. sēj, Stokholmā 1953-1955


Lūcija Zamaiča

Rakstniece

Dzimusi 1893. gada 26. februārī Vecsaules pagasta "Lielerķenos". Mācījusies meiteņu skolā Bauskā, Jelgavas tirdzniecības skolā un V. Olava komercskolā Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā dzīvo Arhangeļskā (Krievija), strādājot par skolotāju latviešu bēgļu skolā un par bibliotekāri. Publicējas no 1917. gada. Dzejoļu krājumi "Mana dvēsele" (1917), "L'intérieur" (1920), "69°33'11 ziemeļu platumā" un "Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi" (abi 1923), "Mīlas kontrabanda" (1931) u.c. Rakstījusi arī dzejprozu, romānus. Skandalozu slavu sagādāja garie stāsti "Līvijas dienas grāmata" un "Čigāns un trīs dāmas" (abi 1924). Stāsti ar asprātīgiem sižetiem, vietumis erotiski, dažādu aprindu sieviešu tēlojums, rādot to dzīves bezjēdzību. Īpaši referēts "Pilsoniskā sieviete laulībā un sabiedrībā" (public. "Rīgas Ziņas", 17-19.I (1925)), vēršoties pret pilsonisko laulību, kas, atbrīvodama sievieti no darba, noved to pie prostitūcijas. Dzīvojusi Francijā, Itālijā, Alžīrijā, no 1927. gada pastāvīgi Rīgā. 1940. gadā Zamaiča bijusi Bīriņu atpūtas nama vadītāja. Vācu okupācijas laikā apcietināta,deviņus mēnešus ieslodzīta Termiņcietumā (1941). Pēckaru gados nepublicējas. Nepublicētie un pagrīdes presē ievietotie dzejoļi apkopoti krājumā "Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi" (1978), 50 mīlas dzejoļi grāmatā "Te, kas saule" (2000). Mirusi 1965. gada 17. janvārī Rīgā, atdusas Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2003; Latvijas enciklopēdija V, RO-Ž, 2009


Juris Zankevics

Pašvaldību darbinieks

Dzimis 1884. gada 4. decembrī Svitenes pagastā. 1912. gadā beidzis  Maskavas universitātes tiesību fakultāti, pēc tam zvērināts advokāta palīgs Jelgavā, no 1920. gada Iekšlietu ministrijas darbinieks. 1944. gadā devās trimdā uz Vāciju, kur 1954. gadā mirst   Insulas veco ļaužu nometnē.

Latvju enciklopēdija,3, 1953 –1955


Mārtiņš Zaurs

Tēlnieks, grafiķis

Dzimis Mežotnes pagastā 1915. gada 17. februārī. Pilnā vārdā Mārtiņš Roberts. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju. 1936. gadā iestājies Rīgas mākslinieku savienībā "Zaļā vārna". Veidojis skulpturālus portretus, figurālas kompozīcijas, kapa pieminekļus, piemiņas zīmes, sīkplastiku, sabiedrisko ēku interjerus, apgleznojis porcelānu. Pazīstams arī kā grafiķis un kolekcionārs. Piedalījies sabiedrisko ēku interjera veidošanā Bauskā. Brieduma gados un mūža nogalē pastāvīgi dzīvoja un darbojās mājās "Stūrīši", Mežotnes pagastā. Tēlnieks strādājis ar granītu un marmoru, šajos smagajos materiālos tapis diplomdarbs „Zeme” (1942), kas atrodas „Stūrīšu” mājās. Populārs ir 45 koku skulptūru cikls "Vagara Trejača dzimta", kas atrodas Latvijas Etnogrāfiskajā muzejā. Mākslinieks veidojis pirmo kinofestivāla „Lielais Kristaps” balvu (1976). Pie Iecavas dzelzceļa pārbrauktuves redzams piemineklis represētajiem „Sāpju semafors” (1990). Mārtiņa Zaura radīta ir arī trīs objektu kompozīcija Bauskā, Plūdoņa un Kalna ielu krustojumā. Mākslinieks ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Apbalvots ar Kārļa Zāles jubilejas medaļu. Miris 1998. gadā.

"Latvijas Vēstnesis" Nr. 223 (1999); Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki (2020); www.bauskasvecpilseta.lv [23.08.2021.]


Jānis Ziemelis

Zemkopis

Dzimis 1890. gada 9. maijā Stelpes pagasta „Ziemeļos”. Pēc vietējās pamatskolas beigšanas mācījies Bauskas pilsētas skolā. Pirmās Latvijas republikas laikā bijis Stelpes pagasta vecākais, arī Latvijas piensaimnieku centrālās savienības padomes loceklis. Miris ASV.

Stelpes pagasta novadpētniecības materiāli


Juris Ziemelis

Atmodas laika aktīvists

Dzimis 1941. gada 17. maijā Bārbeles pagasta Ķauķu mājās. Skolu uzsācis Bārbeles pamatskolā, bet mācības pārtrauktas 1949. gadā, kad ģimeni izsūta. Ziemeļu ģimene Latvijā atgriežas 1957. gadā.. 1958. gadā tiek apcietināts par neatļautu ieroču glabāšanu, 1960. gadā par atteikšanos no dienesta padomju armijā Par nepakļaušanos padomju varai pavada 15 gadus dažādos Krievijas cietumos. 1975. gadā atgriežas dzimtajā Bārbelē, atrodoties regulārā Valsts drošības komitejas uzraudzībā.  1987.gadā viņš aktīvi iekļaujas Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupā “Helsinki – 86”, aktīvi darbojās LTF dibināšanā. Mirst 1988. gada nogalē, kad kapā viņu aizved ātri progresējoša slimība. Jura Ziemeļa kapu draugi aizbēra ar rokām. 

Novadpētniecības personāliju mapes Bauskas CB


Viktors Zilgalvis

Arhitekts

Dzimis 1929. gada 4. novembrī Bauskas apriņķa Kurmenes c. Beidzis LVU Inženierceltnieku fak. Arhitektūras nodaļu. Nozīmīgākie darbi dzīv. Ciemats “Vangaži” (1956.-59.), Kultūras nams Saulkrastos, Uzvaras monuments Rīgā, līdzautor “Hotel de Rome”u.c..

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. – R : Preses Nams, 2003


Lūcija Otīlija Žurgina

Tēlniece

Dzimusi 1908. gada 23.februārī Rundāles pagasta “Vītoliņos” 1940. gadā beigusi LMA K. Zāles meistardarbnīcu. Izstādēs piedalījusies no 1931. gada. Darinājusi portretus, figurālas kompozīcijas, sīkplastikas darbus un medaļas. Mirusi 1999. gada 2. janvārī Rīgā.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. R : Preses Nams, 2003


Pēteris Zutis

Gleznotājs

Dzimis 1905.gada 24. martā Bauskas amatnieku ģimenē. Pirmā Pasaules kara gados Maskavā sāk aizrauties ar zīmēšanu. Pēc atgriešanās Bauskā topošais mākslinieks mācījies I.Kļaviņas ģimnāzijā. 1923. gadā iestājas Mākslas akadēmijā.  Studiju laikā iegūst pirmo godalgu starptautiskā konkursā Vašingtonā. 1929. gadā uzgleznojis altārgleznu Mežotnes baznīcai, bet 1934. gadā altāra velvi Bauskas Svētā gara baznīcai. “Bauskas Vēstnesī” ievietoti daudzi mākslinieka zīmējumi un šarži. Pēdējās ziņas par Pēteri Zuti ir no 1944. gada, kad viņš bijis Jelgavā, tās nopostīšanas laikā.

Vietas un laika grāmata, 1992


Fēlikss Zvaigznons

Skolotājs

Dzimis 1950. gada 12. decembrī Jaunpiebalgā zemnieku ģimenē. Beidzis LVU Filoloģijas fakultāti, strādājis kā skolotājs, skolas direktors Griķu pamatskolā, Iecavas vidusskolā. Rīgā strādājis arī kā korespondents, žurnālists avīzē “Padomju Jaunatne” un kā redaktors “Skolotāju Avīze”. Rakstījis dzejoļus. Miris 1989. gada 3. jūnijā, apglabāts Cēsu kapos.

No Ceraukstes pagasta 1. bibliotēkas