Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts


 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskā enciklopēdija ietver ap 310 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:6

Roberts Nagobads (1893-1985)

Mežzinis

Dzimis 1893. gada 12. maijā Tilžas pagastā, mežsarga ģimenē. Beidzis Viļņas Ķīmiski tehnisko vidusskolu (1917), LU LF Mežkopības nodaļu, iegūstot inženiera mežkopja grādu (1926). Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks (1919-1921). Vecumnieku II šķ. virsmežzinis (1937-1941). Dzīvojis Vecmuižas Zvirgzdē. Meža departamenta (MD) inspektors vairākviet Latvijā. MD Rīgas Mežsaimniecības direktors (1945-1951), Meža kultūru sektora priekšnieks Mežrūpniecības ministrijā (1946-1947). Pensionējies 1957. gadā. Miris 1985. gada 13. februārī, apglabāts Ceraukstes pag. Tupiņu Jaunajos kapos.

Mežam veltīti mūži. Mežkopju piemiņas ceļvedis. [Ogre]: Divpadsmit, 2016. 718 lpp.


Voldemārs Nakels (1987-?)

Jurists

Dzimis 1897. gada 12. decembrī Bauskā. Citviet - Voldemārs Naķelis dz. 22.12.1897. Zemkopja dēls. Jaunībā iespiesti dzejoļi izdevumā "Līrs", laikrakstā "Rīgas Ziņas" un citviet. Meklējis jaunu formu, jaunus izteiksmes līdzekļus. LU maģistra grāds jurisprudencē (1930), Tībingenas Universitātē doktora grāds (1947). Latviešu studentu korporācijas "Tālavija" biedrs. Satversmes sapulces kancelejas darbvedis (1922-1932). Tautas labklājības ministrijas darba inspektors un soc. apdrošināšanas lietu vadītājs (1925 – 1932). Zvērināts advokāts Rīgā (1932-44). Rīgas XIII vācu kopīgās slimo kases tiesl. referents un padomnieks (1925-40). Vācu repatriantu mantu likvidācijas pārvaldes un Latvijas bankas tieslietu referents un tiesl. nod. vadītājs (1941-1944). Ar sievu un dēlu Egilu emigrējis uz Vāciju (1944). Nonākuši universitātes pilsētā Tībingenā, kur kopā ar sievu Hildu Aleksandru (dz. Siliņa) atkal studējuši. Strādājis kā valdības padomnieks līdz 1963. gadam. Miršanas datums nezināms.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Prande, Alberts. Latvju rakstniecība portrejās. Rīga: Letas izdevums, 1926. 452. lpp. (515 lpp.); Latvju enciklopēdija 3. sēj. (M-P), galv. red. Edgars Andersons. Amerikas Latviešu apvienības Latviešu institūts, 1987. 578 lpp.; "Latvija" Nr. 15 (20.04.1974.), pieejams LNB Digitālā bibliotēkā www.periodika.lv [skatīts 15.08.2022.]


Krišjānis Nātra

Dzejnieks 

Dzimis 1874. gadā 30. maijā Mežotnē, kalpu ģimenē. Miris 1942. gadā Filadelfijā. Ieceļojis Rīgā pievērsās baptistiem un 1901. gadā devās uz ASV. Rakstīja izjustus dzejoļus, kur dominē reliģiski un sabiedriski motīvi.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 – 1953


Augusts Neilands

Aktieris

Dzimis 1881. gada 10. februārī Īslīces pagastā. Mācījies pie Ā. Alunāna, J. Dubura. Ar vārdu Kokalis darbojies Jelgavas, Jaunajā Rīgas un Liepājas teātrī. Pirmajā Pasaules karā iesaukts krievu armijā, bijis karagūsteknis Vācijā. No 1920. gada – Dailes teātra administratīvais direktors, pēc tam režisors Jelgavā, Ventspilī, Valmierā. 1936. gadā pensionēts. Miršanas datums nav zināms.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 – 1953


Jānis Neimanis

Aktieris

Dzimis 1906.gada 6. martā Vecsaules pagastā. No 1928. gada bijis aktieris Daugavpils teātrī. 1944. gadā dodas bēgļu gaitās, 1949. gadā izceļo uz ASV .Darbojies Amerikas latviešu teātra Ņujorkas un Vašingtonas ansamblī.  Miris 1989. gadā ASV.

V. Hausmanis Latviešu aktieri trimdā, 1996


Arnolds Nulītis

Mākslinieks

Mākslinieks, skolu un organizāciju karogu metu autors. Dzimis 1896.gada 30. jūlijā Codes pagasta  „Krūklājos” lauksaimnieku ģimenē. . Bijis Brīvības cīņu dalīnieks, piedalījies Ziemssvētku kaujās. 1929. gadā beidzis LMA profesora R. Tilberga figurālo darbnīcu. Bauskas ģimnāzijas skolotājs. 1944. gadā iesaukts Latviešu leģionā. No 1945. gada angļu gūstā Beļģijā . Pēc gūsta emigrē uz Kanādu. Savā mākslā ir reālists, viņa darbi izstādīti Valsts mākslas muzejā sākot no 1933. gada. Miris 1988. gada 13. janvārī Toronto.

Es viņu pazīstu, 1939