Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 330 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem N-Ž.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:16

Anna Dagda

Dzejniece

Dzimusi 1915. gada 22. janvārī Aizputē, skolotāju ģimenē. Īstajā vārdā - Olga Taube. Ar ģimeni bēgļu gaitās Krievijā (1915-1920). Mācījusies Ventspils 1. psk. un ģimnāzijā (1921-1931). LU filoloģijas studijas (1931-1932). Strādājusi par arhivāri, mašīnrakstītāju, korektori apgādā Valters un Rapa, apgādā "Latvju grāmata" un citviet. Pirmās publikācijas - kritikā apcere "Mazas piezīmes par Jāni Ezeriņu" (laikr. "Students", 1935), lirikā dzejolis "Zāle" (žurn. "Latvju mēnešraksts", 1942). Recenzijās akcentē novatorismu. Kopš 1944. gada trimdā Zviedrijā. Sākotnēji strādājusi bēgļu nometnē, pēcāk Stokholmas ielu dzelzceļu un metro personālbirojā (1946-1975). Dzejoļu krājums "Līdzības" (1950, Latvijā 1996), antoloģija "Dzejas un sejas" (1962). Annas Dagdas literārās prēmijas iedibinātāja otro dzeju krājumu manuskriptiem (1996). Mirusi 1996. gada 27. februārī Stokholmā, kremēta. Atdusas Bauskas rajona Ceraukstes pagasta Lejenieku (Plūdoņu) kapsētā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2. pārst. un pap. izd. Rīga: Zinātne, 2003


Edgars Damburs

Žurnālists, literatūrkritiķis, rakstnieks

Dzimis 1910. gada 23. augustā Naukšēnu pagastā laukstrādnieku ģimenē. Mācījies Rūjienas un Rīgas Čiekurkalna pamatskolā. No 1925. – 1933. gadam kopā ar ģimeni dzīvo Brazīlijā, strādā kafijas plantācijā. Pēc atgriešanās Latvijā 1933. gadā apmeklējis R. Egles literārās studijas un K. Barona Tautas augstskolu. Rakstīja dzejoļus, stāstus, apceres. Publicēties sācis 1940. gadā. Rakstījis par aktuāliem literatūras jautājumiem, sastādījis kopotos rakstus. Kādu laiku strādājis laikraksta “Bauskas Darbs” redakcijā. 1948. gadā izdota pirmā dzejoļu grāmata. 1968. gadā iznāk grāmata "Bauskā viss nav pa vecam". Tā ir pirmā pēckara gados izdotā grāmata par Bausku. Miris 1981. gada 21. oktobrī, apbedīts Raiņa kapos Rīgā.

Bauska: Vietas un laika grāmata, 1990; Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R.: 1992.


Egons Dārziņš

Bakteriologs

Dzimis 1894. gada 24. oktobrī Bārbelē. Mācījies Jaunjelgavas tautskolā un Belostokas vidusskolā. Pēterburgas universitātē dabas zinības, papildinājies Parīzē, Frankfurtē un Londonā. Piedalījies Brīvības cīņās. No 1927. gada LU asistents. No 1930. gada privātais docents higiēnas un mikrobioloģijas katedrā. Universitātes serumstacijas medicīnas nodaļas vadītājs. Piedalījies Latvijas sanitāro likumu un noteikumu izstrādāšanā, noorganizējis Latvijā insulīna, tetānusa, difterijas seruma u.c. ārstniecības līdzekļu iegūšanu. Piedalījies Latvijas sanitāro likumu un noteikumu izstrādāšanā. Ieguvis vairākas godalgas un aktīvi publicējis zinātniskus rakstus. Miris 1966. gada 13. augustā Anokā, ASV.

Es viņu pazīstu, 1939; Latvijas enciklopēdija, 2. sējums, R.:2003


Arveds Desmitnieks

Inženieris

Inženieris, mežkopis. Dzimis 1900.gada 15.septembrī Bārbeles pagastā. Brīvības cīņu dalībnieks, virsmežzinis Cēsīs, Strenčos, Lutriņos.

Bauskas CB novadpētniecības mapes


Jānis Dombrovskis

Mākslas kritiķis

Dzimis 1885. gada 10. maijā Zālītes pagastā kalēja ģimenē. Mācījies Štiglica mākslas skolā Pēterburgā. Tad dienējis latviešu strēlnieku pulkos un nacionālā armijā. 1925. gadā izdevis plašu monogrāfiju par latviešu tēlotāju mākslu, sarakstījis vispārējo mākslas vēsturi un vairākus apcerējumus par gleznotājiem. Miris 1953. gada 6. martā Rīgā.

Latvju enciklopēdija 1. sēj. 1950 – 1951; Latvijas enciklopēdija, 2. sējums, R.:2003


Vaira Dortiņa

Aktrise

Dzimusi 1934. gada 23. februārī Misas pagastā kā Vaira Zemīte (meitas uzvārds). Kopā ar vecākiem devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvojusi Flensburgā. No 1949. gada dzīvo Austrālijā, pirmā dzīvesvieta Beterstā, tad Sidnejā. No 1958. gada darbojas Sidnejas latviešu teātrī, kur veikusi arī grāmatvedes pienākumus. Tēlojusi meiteņu un arī zēnu lomas A. Deglava, M. Zīverta, A. Brigaderes, R. Blaumaņa un citu latviešu autoru lugās. Īpašu atzinību saņēmusi par Mades lomu „Trīnes grēkos”. Vēlākā periodā mātes lomas, dažādas kundzes. Atzinība par Sofijas Gravas lomu A. Eglīša lugā „Pēc kaut kā cēla, nezināma”.

V.Hausmanis: Latviešu aktieri trimdā, 1996


Natālija Draudziņa (1864-1949)

Pedagoģe

Dzimusi 1864. gada 14. decembrī Lietuvā, Šauļu apriņķī, zemkopju ģimenē. Mācījusies Mežotnes un Bauskas pamatskolās. Beigusi Lomonosova ģimnāziju Rīgā ar mājskolotājas tiesībām. 1887. gadā Jelgavā atvērusi meiteņu proģimnāzijas skolu. Pārceļoties uz Rīgu, nodibinājusi 2. pakāpes meiteņu skolu (1885). Par skolotājiem tajā strādāja J. Rozentāls, V. Plūdonis u.c. personības. 1910. gadā skolu pārcēla uz Ģertrūdes ielu 32, ko par N. Draudziņas līdzekļiem uzcēla arhitekts E. Laube. Skolu nosauca par Natālijas Draudziņas ģimnāziju. No 1895. gada līdz 1940. gadam viņa bija tās īpašniece un direktore. Vadījusi arī bērnudārznieču kursus. Draudziņa apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira, 1926). Izglītības darbiniece mirusi Rīgā 1949. g. 22. janvārī, atdusas Torņkalna kapos.

Grosvalds, I. Latvijas sievietes izglītībā un zinātnē (1880-1944). LZA Vēstis Nr. 2, sēj. 71 (2017); Latvijas Ekciklopēdija II (CĒ-H), 2003; Es viņu pazīstu, 1939;


Jānis Drunka

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1890. gada 7. augustā Īslīces pagastā zemkopja ģimenē. Krievu armijā iesaukts Pirmā pasaules kara laikā, dienējis 241.Sedļecas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās, apbalvots ar diviem Jura krustiem. 1919. gada vasarā iesaukts Bermonta armijā. No tās aizgājis. Latvijas armijā iestājies 1919. gada 3. augustā, cīnījies pret bermontiešiem pie Jaunjelgavas, pēc tam piedalījies Latgales atbrīvošanā. Seržants 3. Jelgavas kājnieku pulkā. 1920. gada naktī uz 19. martu Latgalē, Maļevščinas sādžā kopā ar savu vadu iekļuvis ielenkumā. Pretuzbrukumā pārrāva pretinieka ķēdi, izklīdināja to un piespieda ienaidnieku nekārtībā atkāpties, pametot kaujaslaukā daudzus kritušos, arī komunistu brigādes komisāru. Gūstā saņēma 23 gūstekņus. Atvaļināts 1920.gada 1.septembrī. Piešķirta jaunsaimniecība Īslīces pagasta Strupu muižas "Mazstrupos". Miris 1950. gadā. Apbedīts Īslīces pagasta Staipu kapos.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši; Datu bāze - Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi


Ināra Druva

Dzejniece

Dzimusi 1940. gada 16. aprīlī Daugavpilī. Rosīga Bauskas literātu apvienības biedre. Ināra Druva ir ļoti intīma dzejniece. Viņas dzeja ir gan grēksūdze, gan atklāsme. Dzejai piemīt muzikalitāte un personiskie pārdzīvojumi tajā savijušies ar dzimtās zemes dabas un cilvēku attiecību modeļiem. Savu dzīvi Ināra Druva ir saistījusi ar Zemgali, kuru uzskata par "pasaules viduci" - Bausku, Lielupi, Mežotni.

Mēs no Bauskas, 1995; I.Druva: Kamēr, R., 1998


Jēkabs Dubelšteins

1905. gada revolucionārs

Dzimis 1883. gada 25. oktobrī Codes pagasta "Bērztuļu" ("Bērtuļu") mājās. Segvārds Jēpis. Skolojies Bērzu skolā un Pētera-Pāvila skolā Rīgā. Iestājies Rīgas pasta un telegrāfa kantorī par mācekli. 1903. gadā nosūtīts darbā uz Aizputi, kur kļūst par Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedru. 1905. gadā J. Dubelšteinu pārcēla uz darbu Liepājā, kur jau darbojās revolucionāri F. Grīniņš, J. Luters, J. Lencmanis un citi. Pēc asiņainās svētdienas Pēterburgā liepājnieki nolēma organizēt vispārēju streiku, kurā J. Dubelšteins sabojāja telegrāfa un telefona vadus. 1906. gadā ieradās Rīgā, lai turpinātu revolucionāro darbību. Viņš apmācīja un vadīja kaujinieku grupu. Piedalījās uzbrukumā Rīgas slepenpolicijai. Pēc tam aizbēg uz Helsinkforsu (Helsinkiem), kur organizēja uzbrukumu Krievijas bankai (iegūst 1500 rubļu, no kuriem lielāko daļu nodod savas partijas kasē). Uz neilgu laiku atgriezies Latvijā kopā ar mežabrāļiem. Ar citiem mežabrāļiem uzbrūk Slokas stacijai un pastam. 1907. gada augustā, nelegālas sapulces laikā, tiek arestēts un sodīts ar nāvi.

Bauska: vietas un laika grāmata, 1990