Pasākumu fotogrāfijas

1
11.09.2019

Aptauja

Datubāzes
Vai Jūs izmantojiet iespēju izmantot datubāzi EBSCO e-grāmatu un e-žurnālu lasīšanai?
Atbildes

Šodien vārda dienu svin

Minna, Vilhelmīne

Novadnieki jubilāri

Jubilāri šajā mēnesī

Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis, kuri tajā dzīvo. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos cilvēkus, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā, vai arī tikai savā dzimtajā pagastā – galvenais ir viņa devums savam ciemam, pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija – apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas un tajā līdzās cits citam sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.
Darba procesā tiek atrasti arvien jauni mazāk zināmi un pavisam nezināmi novadnieki. Pamazām ar šo materiālu tiek iepazīstināti bibliotēku lietotāji, nodrošināta tā pieejamība internetā. Patlaban tajā apkopoti ap 400 ievērojamu cilvēku vārdi. 

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla fonda atbalsts

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:15

Anna Dagda

Dzejniece

Dzimusi 1915.gada 22. janvārī Aizputē skolotāju ģimenē. Īstā vārdā - Olga Taube. Annas Dagdas literārās prēmijas iedibinātāja. Studējusi LU Filoloģijas fakultātē, strādājusi par arhivāru, mašīnrakstītāju – korektori, lektori apgādā Valters un Rapa. Kopš 1944. gada trimdā Zviedrijā. Pirmā publikācija 1935. gadā. Apglabāta 1996. gada 27. februārī Bauskas rajona Ceraukstes pagasta "Lejenieku" kapsētā.

Latvijas enciklopēdija 2. sēj., 2003


Edgars Damburs

Žurnālists, literatūrkritiķis, rakstnieks

Dzimis 1910. gada 23. augustā Naukšēnu pagastā laukstrādnieku ģimenē. Mācījies Rūjienas un Rīgas Čiekurkalna pamatskolā. No 1925. – 1933. gadam kopā ar ģimeni dzīvo Brazīlijā, strādā kafijas plantācijā. Pēc atgriešanās Latvijā 1933. gadā apmeklējis R. Egles literārās studijas un K. Barona Tautas augstskolu. Rakstīja dzejoļus, stāstus, apceres. Publicēties sācis 1940. gadā. Rakstījis par aktuāliem literatūras jautājumiem, sastādījis kopotos rakstus. Kādu laiku strādājis laikraksta “Bauskas Darbs” redakcijā. 1948. gadā izdota pirmā dzejoļu grāmata. 1968. gadā iznāk grāmata "Bauskā viss nav pa vecam". Tā ir pirmā pēckara gados izdotā grāmata par Bausku. Miris 1981. gada 21. oktobrī, apbedīts Raiņa kapos Rīgā.

Bauska: Vietas un laika grāmata, 1990; Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R.: 1992.


Egons Dārziņš

Bakteriologs

Dzimis 1894. gada 24. oktobrī Bārbelē. Mācījies Jaunjelgavas tautskolā un Belostokas vidusskolā. Pēterburgas universitātē dabas zinības, papildinājies Parīzē, Frankfurtē un Londonā. Piedalījies Brīvības cīņās. No 1927. gada LU asistents. No 1930. gada privātais docents higiēnas un mikrobioloģijas katedrā. Universitātes serumstacijas medicīnas nodaļas vadītājs. Piedalījies Latvijas sanitāro likumu un noteikumu izstrādāšanā, noorganizējis Latvijā insulīna, tetānusa, difterijas seruma u.c. ārstniecības līdzekļu iegūšanu. Piedalījies Latvijas sanitāro likumu un noteikumu izstrādāšanā. Ieguvis vairākas godalgas un aktīvi publicējis zinātniskus rakstus. Miris 1966. gada 13. augustā Anokā, ASV.

Es viņu pazīstu, 1939; Latvijas enciklopēdija, 2. sējums, R.:2003


Arveds Desmitnieks

Inženieris

Inženieris, mežkopis. Dzimis 1900.gada 15.septembrī Bārbeles pagastā. Brīvības cīņu dalībnieks, virsmežzinis Cēsīs, Strenčos, Lutriņos.

Bauskas CB novadpētniecības mapes


Jānis Dombrovskis

Mākslas kritiķis

Dzimis 1885. gada 10. maijā Zālītes pagastā kalēja ģimenē. Mācījies Štiglica mākslas skolā Pēterburgā. Tad dienējis latviešu strēlnieku pulkos un nacionālā armijā. 1925. gadā izdevis plašu monogrāfiju par latviešu tēlotāju mākslu, sarakstījis vispārējo mākslas vēsturi un vairākus apcerējumus par gleznotājiem. Miris 1953. gada 6. martā Rīgā.

Latvju enciklopēdija 1. sēj. 1950 – 1951; Latvijas enciklopēdija, 2. sējums, R.:2003


Vaira Dortiņa

Aktrise

Dzimusi 1934. gada 23. februārī Misas pagastā kā Vaira Zemīte (meitas uzvārds). Kopā ar vecākiem devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvojusi Flensburgā. No 1949. gada dzīvo Austrālijā, pirmā dzīvesvieta Beterstā, tad Sidnejā. No 1958. gada darbojas Sidnejas latviešu teātrī, kur veikusi arī grāmatvedes pienākumus. Tēlojusi meiteņu un arī zēnu lomas A. Deglava, M. Zīverta, A. Brigaderes, R. Blaumaņa un citu latviešu autoru lugās. Īpašu atzinību saņēmusi par Mades lomu „Trīnes grēkos”. Vēlākā periodā mātes lomas, dažādas kundzes. Atzinība par Sofijas Gravas lomu A. Eglīša lugā „Pēc kaut kā cēla, nezināma”.

V.Hausmanis: Latviešu aktieri trimdā, 1996


Jānis Drunka

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1890. gada 7. augustā Īslīces pagastā zemkopja ģimenē. Krievu armijā iesaukts Pirmā pasaules kara laikā, dienējis 241.Sedļecas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās, apbalvots ar diviem Jura krustiem. 1919. gada vasarā iesaukts Bermonta armijā. No tās aizgājis. Latvijas armijā iestājies 1919. gada 3. augustā, cīnījies pret bermontiešiem pie Jaunjelgavas, pēc tam piedalījies Latgales atbrīvošanā. Seržants 3. Jelgavas kājnieku pulkā. 1920. gada naktī uz 19. martu Latgalē, Maļevščinas sādžā kopā ar savu vadu iekļuvis ielenkumā. Pretuzbrukumā pārrāva pretinieka ķēdi, izklīdināja to un piespieda ienaidnieku nekārtībā atkāpties, pametot kaujaslaukā daudzus kritušos, arī komunistu brigādes komisāru. Gūstā saņēma 23 gūstekņus. Atvaļināts 1920.gada 1.septembrī. Piešķirta jaunsaimniecība Īslīces pagasta Strupu muižas "Mazstrupos". Miris 1950. gadā. Apbedīts Īslīces pagasta Staipu kapos.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši; Datu bāze - Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi


Ināra Druva

Dzejniece

Dzimusi 1940. gada 16. aprīlī Daugavpilī. Rosīga Bauskas literātu apvienības biedre. Ināra Druva ir ļoti intīma dzejniece. Viņas dzeja ir gan grēksūdze, gan atklāsme. Dzejai piemīt muzikalitāte un personiskie pārdzīvojumi tajā savijušies ar dzimtās zemes dabas un cilvēku attiecību modeļiem. Savu dzīvi Ināra Druva ir saistījusi ar Zemgali, kuru uzskata par "pasaules viduci" - Bausku, Lielupi, Mežotni.

Mēs no Bauskas, 1995; I.Druva: Kamēr, R., 1998


Jēkabs Jēpis Dubelšteins

1905. gada revolucionārs

Dzimis 1883. gada 25. oktobrī Codes pagasta "Bērztuļu" mājās. Skolojies Bērzu skolā un Pētera-Pāvila skolā Rīgā. Tad iestājās Rīgas pasta un telegrāfa kantorī par mācekli. 1903. gadā viņu nosūta darbā uz Aizputi, kur kļūst par Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedru. 1905.gadā J. Dubelšteinu pārcēla uz darbu Liepājā, kur jau darbojās revolucionāri F. Grīniņš, J. Luters, J. Lencmanis un citi. Pēc asiņainās svētdienas Pēterburgā liepājnieki nolēma organizēt vispārēju streiku, kurā J. Dubelšteins sabojāja telegrāfa un telefona vadus. 1906. gadā ieradās Rīgā, lai turpinātu revolucionāro darbību. Viņš apmācīja un vadīja kaujinieku grupu. Piedalījās uzbrukumā Rīgas slepenpolicijai. Pēc tam aizbēg uz Helsinkforsu, kurā organizē uzbrukumu Krievijas bankai un iegūst 1500 rubļu, no kuriem lielāko daļu nodod savas partijas kasē. Uz neilgu laiku atgriezies Latvijā kopā ar mežabrāļiem D. Beiku. Ar citiem meža brāļiem uzbrūk Slokas stacijai un pastam. 1907. gada augustā, nelegālas sapulces laikā, tiek arestēts un sodīts ar nāvi.

Bauska: Vietas un laika grāmata, 1990


Elmārs Dubults

Zootehniķis

Dzimis 1921. gada 24. decembrī Codes pagastā. 1956. gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. No 1946.– 1960. gadam Saulaines sovhoztehnikuma mācību daļas vadītājs, vēlāk Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma direktora vietnieks. No 1967. gada Jaunpils Lopkopības institūta zinātniskais līdzstrādnieks. Vairāku zinātnisku darbu autors. Miris 1993. gada 23. decembrī Jaunpilī.

Latvijas enciklopēdija, 2. sējums, R.:2003


Top.LV
Valid XHTML 1.0 Strict
/* vids.lv */
briedis.lv
www.celmins.lv