Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis, kuri tajā dzīvo. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos cilvēkus, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā, vai arī tikai savā dzimtajā pagastā – galvenais ir viņa devums savam ciemam, pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija – apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas un tajā līdzās cits citam sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.
Darba procesā tiek atrasti arvien jauni mazāk zināmi un pavisam nezināmi novadnieki. Pamazām ar šo materiālu tiek iepazīstināti bibliotēku lietotāji, nodrošināta tā pieejamība internetā. Patlaban tajā apkopoti ap 400 ievērojamu cilvēku vārdi. 

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla fonda atbalsts

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:304

Eduards Brikovskis

Jurists

Dzimis 1880. gada 24. martā, Brunovišķes muižas īpašnieka dēls. Mācījies Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā, studējis Pēterburgas Universitātē, strādājis Pēterburgā un Novgorodā. Neatkarīgajā Latvijā vairākās valdībās pildījis tieslietu ministra amatu. Miršanas datums nezināms.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939


Rūta Celma

Kinorežisore

Dzimusi 1946. gada 8. martā mežsarga ģimenē Iecavas pagastā. Beigusi Maskavas kinematogrāfijas institūtu, no 1969. gada strādā par režisori. Uzņēmusi vairākas dokumentālās filmas par kultūras darbiniekiem, aktieriem, režisoriem, mūziķiem u.c. Veidojusi filmu par Helēnas Heinrihsones altārgleznu Kolkas baznīcā un mitoloģiskas ievirzes filmu par Lilitu Postažu.

Teātris un kino biogrāfijās. A-J. R.,1999


Edvarts Ceplītis

Pulkvedis

Dzimis 1892. gada 10 decembrī Ceraukstes pagastā. Mācījies tehniskajā skolā Kostromā. 1919. gadā piedalās Latvijas brīvības cīņās. Armijas sporta kluba priekšsēdētāja biedrs un Latvijas olimpiskās komitejas loceklis. Krievu okupācijai sākoties izdarījis pašnāvību.

Es viņu pazīstu, 1939


Jānis Ceplītis

Pulkvedis

Dzimis 1881.gada 28. februārī Īslīces pagastā. Beidzis Viļņas kara skolu, studējis Pēterburgas kara akadēmijā. Piedalījies Brīvības cīņās. Rakstījis par militāriem jautājumiem . 1941. gadā deportēts uz Krieviju. Par tālāko likteni ziņu nav.

Latvju enciklopēdija 1. sēj. 1950 – 1951


Roberts Ceplītis

Aktieris

Dzimis 1931. gada 13. augustā Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā, bijušā muižas kučiera ģimenē. Beidzis Bauskas 1. vidusskolu un Rīgas celtniecības tehnikumu. Darbojies Rīgas Tautas teātrī "Saulgrieži". 1962. gadā beidzis Dailes teātra 3. studiju. Diplomdarba lomas Edgars R. Blaumaņa "Ugunī", Viktors Mutufls Ī. Āmiaka "Pajumti Mutuflu ģimenei". Spēcīga temperamenta aktieris ar raksturotāja dotībām un noturīgu profesionalitāti. No 1963 – 1967. gadam strādā Valmieras Drāmas teātrī, kopš 1967. gada Nacionālā teātra aktieris. Šeit piedalījies tādās populārās izrādēs kā T. Viljamsa „Ilgu tramvajs”, R. Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos” un „Indrāni”, A. Brigaderes „Kad sievas spēkojas” u.c. Precējies ar televīzijas režisori Birutu Ceplīti

Teātris un kino biogrāfijas. A- J. R,1999


Rūdolfs Ceplītis

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1895. gada 16. aprīlī Ceraukstes pagastā. 1919. gadā cīnījies Latgales frontē. Dienestu nav atstājis arī pēc Brīvības cīņām. Par nopelniem piešķirta jaunsaimniecība Īslīces pagastā. Padomju okupācijas laikā apcietināts. Nošauts Maskavā 1941. gada 16. oktobrī.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši, R,1996


Fridrichs Cernts

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1898. gada 4. aprīlī Bauskā. Izglītojies ģimnāzijā. Krievu armijā iestājies 1917. gada augustā, dienējis 125. rezerves pulkā Jamburgā. Lielinieku laikā kādu mēnesi dienējis Rīgas Jūrmalas padomju rotā. 1919. gada martā devies pieteikties Latvijas armijā. 31. martā aizturēts Dundagā, ieskaitīts landesvērā, 1919. gada maijā piedalījies Rīgas atbrīvošanā. 1919. gada 1. augustā pārnācis uz Slokas brīvprātīgo rotu, ar kuru vēlāk iedalīts astotajā Daugavpils kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, 3. novembrī ievainots. 1920. gada februārī atgriezies ierindā, piedalījies Latgales atbrīvošanā. 1919. gada 3. novembrī Bolderājas rajonā Cernts Fridrichs brīvprātīgi devās ugunī pēc pamesta vācu ložmetēja pie Esena muižas un iznesa to. Tika smagi ievainots un, nespēdams ieroci nogādāt pie savējiem, paslēpa to un vēlāk ložmetēju nodeva mūsu spēkiem. Atvaļināts 1922. gada 20. martā seržanta pakāpē. Kancelejas ierēdnis Tukuma slimokasē. Piešķirta jaunsaimniecība Irlavas pagasta Snapju muižā. Miris 1944. gadā. Apbedīts Irlavas pagasta Tiļļu kapos.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši. R, 1996; Datu bāze - Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi


Vija Cerusa

Skolotāja

Dzimusi 1950. gada 23. jūnijā Jelgavas rajona Sidrabenē. Pēc LU Filoloģijas fakultātes beigšanas sāk darbu Bauskas Vakara vidusskolā, no 1978. gada Bauskas 1. vidusskolā, kur Vija Cerusa pilda arī direktora vietnieces pienākumus ārpusklases darbā. V. Cerusa ir Bauskas rajona latviešu valodas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Pārstāvot Bauskas Valsts ģimnāziju, V. Cerusa ir patstāvīga pasākumu dalībniece un organizatore, idejas realizējot kopā ar Bauskas Centrālo bibliotēku.

www.gramata21.lv


Antra Cilinska

Kinorežisore

Dzimusi 1963. gada 12. martā Iecavā mediķu ģimenē. Beigusi Rīgas 50.vidusskolu un LU svešvalodu fakultāti. No 1981. – 1990. gadam strādā Rīgas kinostudijā. Režisore dokumentālām filmām. Viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām. Bijusi montāžas režisore daudzām Podnieka filmām, tajā skaitā "Vai viegli būt jaunam". Savos darbos režisore analizējusi indivīda un sabiedrības savstarpējās attiecības.

Teātris un kino biogrāfijās. A – J. R., 1999


Eduards Cīrulis

Veterinārārsts

Dzimis 1872. gada 29.martā Ūziņu pagastā kā lauksaimnieku dēls. 1895. beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju, no 1895.-1899. beidzis Tērbatas veterināro institūtu. No 1899. līdz 1901. - veterinārārsts Bauskā, 1901.-1903. dienests Krievijas armijā, veterinārārsts. No 1904.-1905. gadam piedalījās Krievu Japāņu karā. No 1905.-1912. gadam - Bauskas pilsētas un apriņķa veterinārārsts. No 1914.-1918. gadam - Krievijas armijā. No 1918.-1920. gadam - Deņikina armijā Krimā. No 1920.-1922. - Latvijas veterinārās pārvaldes priekšnieka palīgs. No 1922.-1937. - Latvijas veterināras pārvaldes priekšnieks. 1928.gada 14.novembrī apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni #567, 1933. XI 16. apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni #803. 1937. gadā pensionēts. Latvijas Universitātes mācības spēks. Apbalvots ar Beļģijas IV šķiras Kroņa ordeni. Korporācijas „Latvia’s“ filistrs, Veterinārārstu biedrības dibinātājs. Apbedīts Meža kapos Rīgā. Strādājis Bauskā, Saldū, Liepājā un Aizkaukāzā. Miris 1940.gada 21.jūnijā Taurkalnes pagastā. Apbedīts Meža kapos Rīgā.

Latvju enciklopēdija 1. sēj. 1950-1951 Es viņu pazīstu, 1939 „Universitas“ #6/1940 „Jaunākās Ziņas“ #18/1940


Top.LV
Valid XHTML 1.0 Strict
/* vids.lv */
briedis.lv
www.celmins.lv