Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis, kuri tajā dzīvo. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos cilvēkus, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā, vai arī tikai savā dzimtajā pagastā – galvenais ir viņa devums savam ciemam, pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija – apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas un tajā līdzās cits citam sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.
Darba procesā tiek atrasti arvien jauni mazāk zināmi un pavisam nezināmi novadnieki. Pamazām ar šo materiālu tiek iepazīstināti bibliotēku lietotāji, nodrošināta tā pieejamība internetā. Patlaban tajā apkopoti ap 400 ievērojamu cilvēku vārdi. 

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla fonda atbalsts

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:304

Nikolajs Cīrulis

Skolotājs, agronoms

Dzimis 1910.gada 6.septembrī Jērcēnu Kaņepēs. Mācījies Priekules lauksaimniecības vidusskolā, beidzis Latvijas Universitāti. Strādājis par Kaucmindes Mājturības skolas pārzini. Bijis arī mazpulku inspektors, rotas komandieris Aizsargu organizācijā un Īslīces lauksaimniecības biedrības priekšnieka biedrs.

Es viņu pazīstu, 1939


Alfreds Čablis

Kapteinis

Dzimis 1897. gada 7. aprīlī Bārbeles pagastā. Darbojies aktīvajā kara dienestā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1940. līdz 1941. gadam iesaistījies nacionālā pretošanās kustībā pret padomju okupāciju. Latvijas armijas pulkveža Kārļa Eduarda Čabļa brālis. 1941. gada 14. jūnijā apcietināts. Atradies ieslodzījumā Noriļskā, kur arī miris.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939; Latvijas enciklopēdija, 2.-Rīga, 2003


Kārlis Eduards Čablis

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1891. gada 12. jūnijā Bārbeles pagastā. Beidzis pilsētas skolu, pēc tam Pēterburgā nolicis ģimnāzijas eksāmenus. Krievu armijā iesaukts 1914. gadā. 1915. gada martā beidzis karaskolu un pārcelts uz 2.Daugavgrīvas cietokšņa bataljonu, vēlāko 6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu (pulku). Sasniedzis štabskapitāna pakāpi, piedalījies daudzās kaujās. Apbalvots ar Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, Jura krusta IV šķiru. 1917. gada 30. augustā uz Nītaures-Rīgas ceļa uzbrukumā "Pelnu" mājām, kad pēc 6.rotas komandiera nāves izcēlās apjukums, Čablis Kārlis uzņēmās komandēšanu un spēcīgā ugunī apgāja mājas no spārna, piespieda ienaidnieku atkāpties. Pēc lielinieku apvērsuma arestēts kā kontrrevolucionārs, tad atbrīvots un atvaļināts. Zemkopis Tveras apriņķa Grigorjevas sādžā. 1918. gada oktobrī atgriezies Latvijā. 1919.gada martā mobilizēts Sarkanajā armijā, no kuras maijā dezertējis. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. jūnijā. Armijas Tehniskās pārvaldes kancelejas priekšnieks, no 1920. gada oktobra Administratīvās daļas priekšnieks. 1921. gada 1. martā paaugstāts par pulkvedi-leitnantu. No 1922. gada februāra bijis Bruņošanās pārvaldes kancelejas priekšnieks. 1924. gada janvārī beidzis virsnieku kursus. 1928. gada novembrī paaugstāts par pulkvedi. 1940. gadā Kārlis Čablis uzņēmās Latvijas Tautas armijas likvidācijas komisijas biroja saimnieciskās daļas vadītāja amatu. Atvaļināts 1941. gada 10. janvārī. Strādājis par brāķeri Rīgas stikla fabrikā. Otrā pasaules kara laikā dzīvojis Teteles pagasta "Čābļos", turpat arī pēckara laikā. Miris 1976. gada 2. aprīlī Ķemeros. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši, R., 1996; Datu bāze - Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi www.lkok.com


Jānis Čakste

Latvijas Valsts prezidents

Dzimis 1859. gada 14. septembrī Lielsesavas pagastā (tagadējā Viesturu pagastā). Latvijas Republikas pirmais prezidents. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, no 1882. gada studējis Maskavā. Kopā ar K.Valdemāru un F.Brīvzemnieku darbojas Maskavas latviešu vakaros. Strādā Kurzemes guberņas prokuratūrā, vēlāk par advokātu Jelgavā. Pasaules kara laikā pēc V.Olava nāves vada Bēgļu apgāda Centrālkomiteju. No 1922. gada līdz 1927. gadam Latvijas Valsts prezidents. Miris 1927. gadā, apglabāts Meža kapos. 1998. gadā Šveicē, Jungfraujohas kalnā atklāja Brīvības zāli, kurā starp 100 ievērojamākajiem pasaules demokrātiem minēts arī Jāņa Čakstes vārds. 1999. gadā Sidrabenes pagasta "Aučos" atklāta memoriālā māja.

Latvijas enciklopēdija II sēj., R, 2003; Četri diži zemgalieši, R., 2000


Anastasija Čikste-Rūtenfelde

Tulkotāja

Dzimusi 1879. gada 9. jūnijā Ceraukstes pagasta “Lielčikstēs” saimnieku ģimenē. Mācījusies Bauskas vācu meiteņu skolā un Jelgavas augstākajā meiteņu skolā. Strādājusi par mājskolotāju Kijevā un Kišiņevā. Beigusi Bernes universitāti. No 1912. gada bijusi ārste Rīgā, I Pasaules kara laikā Urālos. Pārlikusi ārstes eksāmenu Kijevas universitātē, Rīgas pilsētas veselības valdes sk. Higiēnas nodaļas vadītāja (1920-1934), poliklīnikas ārste (1944 – 1957). Pirmais tulkojums ievietots 1896. gada laikrakstā “Dienas Lapa” - Kjelanda romāns „Fortūna”. Vēl tulkojusi vairākus darbus, t.sk. M. Gorkija darbu „Dzeltenā velna pilsēta”, vairākus K. Tetmaijera darbus un citu autoru darbus. Publicējusi vairākus zinātniskus darbus medicīnā. Mirusi 1962. gadā Rīgā, apbedīta Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R., 1992


Andrejs Cālītis

Agronoms

Dzimis 1933. gada 14. martā Bārbeles pagastā. Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Dzīvnieku selekcijas automatizētās informācijas apvienošanas sistēmas “Selex” autors. Vairāku zinātnisko darbu autors.

Latvijas enciklopēdija I, R., 2002


Rasma Ceplīte

Vēsturniece

Vēsturniece, numismāte. Dzimusi 1913. gada 20. augustā Īslīces pagastā. Beigusi LU. No 1937. gada strādā valst vēstures muzejā. Sistematizējusi un zinātniski apstrādājusi muzeja numismātikas fondu, izdevusi grāmatu par numismātiku. Mirusi 1972. gada 12. janvārī Rīgā.

Latvijas enciklopēdija I, R.: 2002


Vilis Cezarēvičs

Militārs darbinieks, pulkvedis, leitnants

Dzimis 1883. gada 3. decembrī Mežotnes pagastā. Beidzis Viļņas junkuru skolu, dienējis Krievijas armijā. No 1915. – 1918. gadam atradies vācu gūstā. No 1919. – 1921. gadam dienējis Sarkanajā armijā. No 1921. gada līdz 1934. gadam strādājis dažādos amatos Latvijas armijā. No 1934. gada restorāna pārvaldnieks Rīgā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Krievijas Sv. Staņislava ordeni (III šķira), Sv. Annas ordeni (IV šķira). Miris 1942. gada 2. novembrī.

Latvijas enciklopēdija, 2. sējums, R.:2003


Juris Cilinskis

Farmaceits

Dzimis 1937. gada 20. martā Limbažos. Beidzis RMI Farmācijas fakultāti 1961. gadā. No 1961. – 1966. gadam aptiekas pārvaldnieks Iecavā, no 1966. – 1970. gadam Bauskā. No 1972. gada Galvenās aptieku pārvaldes priekšsēdētāja vietnieks. Kopš 1993. gada Somijas zāļu vairumtirdzniecības firmas „Tamro” prezidents. Apbalvots ar Grindeļa medaļu.

Latvijas enciklopēdija, 2. sējums, R.:2003


Teodors Karaša

Gleznotājs

Dzimis 1915. gada 12. maijā Ādžūnos. Daudz mākslai veltāmā laika aizvadījis strādājot kolhozā, kur bija jāveic izstrādes dienu minimums - tā laika kopsaimniekotāji nespēja novērtēt mākslinieka talantu. Atbalstu sniedza viņa māte. Skolojies salīdzinoši maz. Dažus mēnešus mācījies Bauskā pie grafiķa Pētera Zuša, kura iedrošināts vēra Mākslas akadēmijas durvis. Darbi guvuši atzinību un Teodors Karaša nokļuva profesora Kugas meistardarbnīcā. Iztiku pelnījis Rīgas stikla fabrikā, kas atstāja nelabvēlīgu ietekmi uz veselību. Tālab T.Karaša izlēmis atgriezties laukos, kur nemitīgi strādājis pie audekla. Tēmas ainavām meklējis Ādžūnu apkārtnē, vislabprātāk gleznoja pavasara ūdeņus un ziedošas ābeles. Arī Vilhelms Purvītis paudis atzinīgu vērtējumu. Katalogi liecina par aktīvu piedalīšanos izstādēs Bauskā, Jelgavā, citās Latvijas pilsētās un arī aizrobežu zemēs - Ņujorkā, Meksikā, Briselē, Londonā un citviet. Mūžībā aizgājis savā sešdesmitajā dzimšanas dienā - 1975. gada 12. maijā.

Bauska - vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990; T. Karašas piederīgo sniegtā informācija


Top.LV
Valid XHTML 1.0 Strict
/* vids.lv */
briedis.lv
www.celmins.lv