Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts


 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskā enciklopēdija ietver ap 310 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:35

Andrejs Kalējs

Bārbeles pagasta sekretārs

Dzimis 1899. gada 3. martā Vecumnieku (Vecmuižas) pagastā. Mācījies Vecumnieku pamatskolā. Bārbeles lauksaimniecības biedrības priekšsēdētājs apdrošināšanas biedrības un patērētāju biedrības priekšsēdētājs, krājaizdevu savienības priekšsēdētājs. Par tālāko likteni ziņu nav.

Es viņu pazīstu, 1939


Ludvigs Kalniņš

Ārsts

Dzimis 1885. gada 8. janvārī. No 1925. gada strādājis Francijā, vēlāk – franču kolonijās Ziemeļāfrikā. 1942. gadā atgriezies Rīgā, bet divus gadus vēlāk dodas bēgļu gaitās uz Vāciju. 1951. gadā pārcēlies uz ASV, specializējies tuberkolozes ārstēšanā. Atzīts šīs jomas speciālists. Miris 1968. gada 24. janvārī Ņujorkā.

Bauskas CB novadpētniecības mapes


Vitauts Kalve

Literatūrkritiķis

Literatūrkritiķis, dzejnieks, rakstnieka Jāņa Sarmas dēls. Dzimis 1913. gadā Lielvārdē. Mācījies Bauskas, Daugavpils un citu pilsētu skolās. Beidzis LU Vēstures un filoloģijas fakultāti. Strādājis par pedagogu, arhivāru, pieminekļu valdes inspektoru. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, 1984. gadā atgriezies Latvijā. Pirmā publikācija 1938. gadā. 1949. gadā grāmatā izdots apcerējums "Andrejs Eglītis". Veidojis vairāku grāmatu māksliniecisko apdari. Miris 1989. gada 15. aprīlī Durbē.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R., 1992


Teodors Karaša

Gleznotājs

Dzimis 1915. gada 12. maijā Ādžūnos. Daudz mākslai veltāmā laika aizvadījis strādājot kolhozā, kur bija jāveic izstrādes dienu minimums - tā laika kopsaimniekotāji nespēja novērtēt mākslinieka talantu. Atbalstu sniedza viņa māte. Skolojies salīdzinoši maz. Dažus mēnešus mācījies Bauskā pie grafiķa Pētera Zuša, kura iedrošināts vēra Mākslas akadēmijas durvis. Darbi guvuši atzinību un Teodors Karaša nokļuva profesora Kugas meistardarbnīcā. Iztiku pelnījis Rīgas stikla fabrikā, kas atstāja nelabvēlīgu ietekmi uz veselību. Tālab T.Karaša izlēmis atgriezties laukos, kur nemitīgi strādājis pie audekla. Tēmas ainavām meklējis Ādžūnu apkārtnē, vislabprātāk gleznoja pavasara ūdeņus un ziedošas ābeles. Arī Vilhelms Purvītis paudis atzinīgu vērtējumu. Katalogi liecina par aktīvu piedalīšanos izstādēs Bauskā, Jelgavā, citās Latvijas pilsētās un arī aizrobežu zemēs - Ņujorkā, Meksikā, Briselē, Londonā un citviet. Mūžībā aizgājis savā sešdesmitajā dzimšanas dienā - 1975. gada 12. maijā.

Bauska - vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990; T. Karašas piederīgo sniegtā informācija


Rūdolfs Karašnieks

Kinooperators

Dzimis 1946. gada 1. septembrī Vecsaules pagastā. Profesiju apguvis kinooperatoru kursos Maskavā. Dokumentālo filmu operators. Precējies ar aktrisi Daci Skadiņu.

Teātris un kino biogrāfijās 2, 2002


Valdemārs Kārkliņš

Tulkotājs, rakstnieks

Dzimis 1906. gada 17. oktobrī Iecavas pagastā lauksaimnieku dēls. Beidzis I. Kļaviņas ģimnāziju Bauskā, mācījies Valsts tehnikumā Rīgā, neilgi mācījies LMA. Literāro darbību sācis 1924. gadā žurnālā „Sensācija”, kur publicētas Kārkliņa noveles un romāns „Dēmoniskais un dāma maskā”. No 1926. gada profesionāls, ražīgs tulkotājs apgādā „Grāmatu Draugs”. Tulkojis vairākus desmitus romānu, tajā skaitā H. Zudermana, Dž. Golsvērtija, Ē. M. Remarka un citu populāru tā laika rakstnieku darbus. Pirmais oriģināldarbs - vēsturiskais romāns "Karaliene Kristīne". Tam seko „Mopasāna dzīve”. Turpinājis tulkotāja darbu. 1944. gadā emigrē. No 1950. gada līdz mūža beigām dzīvo Seilemā, Oregonas štatā. Trimdā arvien vairāk pievērsies oriģinālliteratūrai. Savā daiļradē cenšas attālināties no provinciālas tematikas un sliecas uz internacionāliem sižetiem. ASV tapis arī romānu cikls ”Dieva zeme", romāni „Tikai mīlestība”, „Kurzeme”, „Vēstules no dzimtenes”. Miris 1964. gada 1. janvārī Portlendā, Oregonā, ASV.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R., 1992


Eduards Kasparsons Avots

Skolotājs

Dzimis 1898. gada 18. maijā. Par pilsētas galvu kļūst 1934. gada jūnijā. Šajā laikā sākas plaši labiekārtošanas darbi. Pilnībā tiek sakārtots ielu segums, pilskalna teritorijā izveidots plašs parks un par K. Ulmaņa ziedojumu – 6000 Ls, uzbūvēts stadions. E.Kasparsons – Avots pilsētas galvas amatā atradās līdz 1940. gada jūnijam, tad jaunā okupācijas vara viņu atcēla. 1941. gada vasarā tiek atjaunots amatā un veic to līdz savai nāvei 1941. gada oktobrī.

Bauskas Dzīve 2001.gada, 28.marts


Lauma Kastiņa (1918-1975)

Bauskas rajona bibliotēkas vadītāja (1958-1974)

Lauma Kastiņa (dz. Renebuša) pasaulē nākusi 1918. gada 10. jūlijā kā septītā, jaunākā, meita Jaņa un Almas Renebušu ģimenē Grienvaldes (tag. Zālītes) pagasta Raņķu mājās. Pēc tēva nāves māte ar meitām un 10 mēnešu veco Laumu padzītas no vīra vecāku mājām. Ar līdzcilvēku palīdzību tika uzcelta pavisam necila mājiņa "Saulgoži". Mācījusies Grienvaldes skolā. Vēlāk ar tēva māsas atbalstu turpinājusi mācības Jelgavā. 1942. gadā Lauma ārstējās Īles sanatorijā, kur iepazinās ar Eduardu Kastiņu. Strādāja un dzīvoja Zālītes pamatskolā (1945-1949). Sekojusi līdzi vīra darba gaitām uz Bausku, kur bija pirmā Bauskas Bērnu bibliotēkas vadītāja (1952-1954). Bauskas rajona bibliotēkas vadītāja no 1958. līdz 1974. gadam. Lausmas Kastiņas laikā bibliotēkā sāka darboties brīvpieejas fonds, pirmo reizi atzīmēja Jauno grāmatu dienu, un savu darba sāka ceļojošās bibliotēkas. Gadu pēc aiziešanas pensijā Lauma Kastiņa devās mūžībā.

L.Kastiņas māsas meitas S.Kalniņas atmiņu pieraksti


Jēkabs Ketlers

Kurzemes hercogs

Dzimis 1610. gada 28. oktobrī Goldingenā (Kuldīgā) Kurzemes hercoga Vilhelma Ketlera un Prūsijas hercoga meitas Sofijas Hohencolernas ģimenē. Viņa krusttēvs bija Anglijas karalis Džeimss I. Zaudējis māti, auga tēvabrāļa Frīdriha Ketlera ģimenē. Izglītojies Rostokas un Leipcigas universitātēs, iestājoties jau 12 gadu vecumā. Labi pratis latviešu valodu. Otrā Ziemeļu kara laikā tika iznīcināta Kurzemes hercogistes flote un iedragāta koloniālā vara Tobago. Tagadējā Bauskas novada teritorijā atradās daudzas hercoga muižas, kurās uzplauka vairākas rūpniecības nozares. Hercoga manufaktūrās nodarbojās ar dzelzs un vara apstrādi, linu un vadmalas aušanu. Visdaudzveidīgākā rūpniecība attīstījās Mežotnē un Iecavā, arī Vecsaulē, Vecumniekos un Dzelzāmurā. Pēc poļu–zviedru kara Jēkabs samaksāja 1000 zelta guldeņu, lai dabūtu prom no Bauskas poļu karaspēku. Hercogs bieži apmeklējis Bauskas pusi. Pēdējos 20 valdīšanas gados hercogs Jēkabs nesekmīgi centās atgūt hercogistes pirmskara saimniecisko līmeni. Miris 1682. gada 1. janvārī Mītavā (Jelgavā).

Bauskas CB Novadpētniecības mape "Rundāles pils"


Jānis Ķikulis

Aktieris

Dzimis 1904. gadā Bauskā. Beidzis Bauskas 1. vidusskolu un Latvju dramatiskos kursus. Neliela auguma, temperamentīgs, akrobātiski veikls improvizētājs ar teicamām komiķa dotībām. Strādājis Liepājas Jaunajā, Valmieras drāmas teātrī. Miris 1970. gada 28. janvārī Smiltenē.

Teātris un kino biogrāfijās 2, 2002