Pasākumu fotogrāfijas

1
11.09.2019

Aptauja

Pasākumi dec.
Kur Jūs iegūstiet informāciju par bibliotēkas rīkotajiem pasākumiem?
Atbildes

Šodien vārda dienu svin

Gaisma, Auseklis

Novadnieki jubilāri

Jubilāri šajā mēnesī

Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis, kuri tajā dzīvo. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos cilvēkus, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā, vai arī tikai savā dzimtajā pagastā – galvenais ir viņa devums savam ciemam, pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija – apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas un tajā līdzās cits citam sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.
Darba procesā tiek atrasti arvien jauni mazāk zināmi un pavisam nezināmi novadnieki. Pamazām ar šo materiālu tiek iepazīstināti bibliotēku lietotāji, nodrošināta tā pieejamība internetā. Patlaban tajā apkopoti ap 400 ievērojamu cilvēku vārdi. 

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla fonda atbalsts

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:34

Andrejs Kalējs

Bārbeles pagasta sekretārs

Dzimis 1899. gada 3. martā Vecumnieku (Vecmuižas) pagastā. Mācījies Vecumnieku pamatskolā. Bārbeles lauksaimniecības biedrības priekšsēdētājs apdrošināšanas biedrības un patērētāju biedrības priekšsēdētājs, krājaizdevu savienības priekšsēdētājs. Par tālāko likteni ziņu nav.

Es viņu pazīstu, 1939


Ludvigs Kalniņš

Ārsts

Dzimis 1885. gada 8. janvārī. No 1925. gada strādājis Francijā, vēlāk – franču kolonijās Ziemeļāfrikā. 1942. gadā atgriezies Rīgā, bet divus gadus vēlāk dodas bēgļu gaitās uz Vāciju. 1951. gadā pārcēlies uz ASV, specializējies tuberkolozes ārstēšanā. Atzīts šīs jomas speciālists. Miris 1968. gada 24. janvārī Ņujorkā.

Bauskas CB novadpētniecības mapes


Vitauts Kalve

Literatūrkritiķis

Literatūrkritiķis, dzejnieks, rakstnieka Jāņa Sarmas dēls. Dzimis 1913. gadā Lielvārdē. Mācījies Bauskas, Daugavpils un citu pilsētu skolās. Beidzis LU Vēstures un filoloģijas fakultāti. Strādājis par pedagogu, arhivāru, pieminekļu valdes inspektoru. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, 1984. gadā atgriezies Latvijā. Pirmā publikācija 1938. gadā. 1949. gadā grāmatā izdots apcerējums "Andrejs Eglītis". Veidojis vairāku grāmatu māksliniecisko apdari. Miris 1989. gada 15. aprīlī Durbē.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R., 1992


Teodors Karaša

Gleznotājs

Dzimis 1915. gada 12. maijā Ādžūnos. Daudz mākslai veltāmā laika aizvadījis strādājot kolhozā, kur bija jāveic izstrādes dienu minimums - tā laika kopsaimniekotāji nespēja novērtēt mākslinieka talantu. Atbalstu sniedza viņa māte. Skolojies salīdzinoši maz. Dažus mēnešus mācījies Bauskā pie grafiķa Pētera Zuša, kura iedrošināts vēra Mākslas akadēmijas durvis. Darbi guvuši atzinību un Teodors Karaša nokļuva profesora Kugas meistardarbnīcā. Iztiku pelnījis Rīgas stikla fabrikā, kas atstāja nelabvēlīgu ietekmi uz veselību. Tālab T.Karaša izlēmis atgriezties laukos, kur nemitīgi strādājis pie audekla. Tēmas ainavām meklējis Ādžūnu apkārtnē, vislabprātāk gleznoja pavasara ūdeņus un ziedošas ābeles. Arī Vilhelms Purvītis paudis atzinīgu vērtējumu. Katalogi liecina par aktīvu piedalīšanos izstādēs Bauskā, Jelgavā, citās Latvijas pilsētās un arī aizrobežu zemēs - Ņujorkā, Meksikā, Briselē, Londonā un citviet. Mūžībā aizgājis savā sešdesmitajā dzimšanas dienā - 1975. gada 12. maijā.

Bauska - vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990; T. Karašas piederīgo sniegtā informācija


Rūdolfs Karašnieks

Kinooperators

Dzimis 1946. gada 1. septembrī Vecsaules pagastā. Profesiju apguvis kinooperatoru kursos Maskavā. Dokumentālo filmu operators. Precējies ar aktrisi Daci Skadiņu.

Teātris un kino biogrāfijās 2, 2002


Valdemārs Kārkliņš

Tulkotājs, rakstnieks

Dzimis 1906. gada 17. oktobrī Iecavas pagastā lauksaimnieku dēls. Beidzis I. Kļaviņas ģimnāziju Bauskā, mācījies Valsts tehnikumā Rīgā, neilgi mācījies LMA. Literāro darbību sācis 1924. gadā žurnālā „Sensācija”, kur publicētas Kārkliņa noveles un romāns „Dēmoniskais un dāma maskā”. No 1926. gada profesionāls, ražīgs tulkotājs apgādā „Grāmatu Draugs”. Tulkojis vairākus desmitus romānu, tajā skaitā H. Zudermana, Dž. Golsvērtija, Ē. M. Remarka un citu populāru tā laika rakstnieku darbus. Pirmais oriģināldarbs - vēsturiskais romāns "Karaliene Kristīne". Tam seko „Mopasāna dzīve”. Turpinājis tulkotāja darbu. 1944. gadā emigrē. No 1950. gada līdz mūža beigām dzīvo Seilemā, Oregonas štatā. Trimdā arvien vairāk pievērsies oriģinālliteratūrai. Savā daiļradē cenšas attālināties no provinciālas tematikas un sliecas uz internacionāliem sižetiem. ASV tapis arī romānu cikls ”Dieva zeme", romāni „Tikai mīlestība”, „Kurzeme”, „Vēstules no dzimtenes”. Miris 1964. gada 1. janvārī Portlendā, Oregonā, ASV.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R., 1992


Eduards Kasparsons Avots

Skolotājs

Dzimis 1898. gada 18. maijā. Par pilsētas galvu kļūst 1934. gada jūnijā. Šajā laikā sākas plaši labiekārtošanas darbi. Pilnībā tiek sakārtots ielu segums, pilskalna teritorijā izveidots plašs parks un par K. Ulmaņa ziedojumu – 6000 Ls, uzbūvēts stadions. E.Kasparsons – Avots pilsētas galvas amatā atradās līdz 1940. gada jūnijam, tad jaunā okupācijas vara viņu atcēla. 1941. gada vasarā tiek atjaunots amatā un veic to līdz savai nāvei 1941. gada oktobrī.

Bauskas Dzīve 2001.gada, 28.marts


Jēkabs Ketlers

Kurzemes hercogs

Dzimis 1610.gada 28.oktobrī Goldingenā (Kuldīgā) Kurzemes hercoga Vilhelma Ketlera un Prūsijas hercoga Alberta Frederika meitas Sofijas Hohencolernas ģimenē. Viņa krusttēvs bija Anglijas karalis Džeimss I. Zaudējis māti, auga tēvabrāļa Frīdriha Ketlera ģimenē. Ieguvis labu izglītību Rostokas un Leipcigas universitātē, iestājoties jau 12 gadu vecumā. Labi pratis latviešu valodu. Otrā Ziemeļu kara laikā, no 1658. līdz 1660.gadam tika iznīcināta Kurzemes hercogistes flote un tā zaudēja savas kolonijas Tobago. Pēc kara beigām flote tika atjaunota un Kurzemei pat izdevās atkarot Tobago salu no Nīderlandes. Jēkabam bijis arī plāns kolonizēt Austrāliju, kam viņš pat ieguvis pāvesta Inocentija X svētību. Taču drīzā pāvesta nāve pārvilkusi strīpu šiem plāniem. Kopumā ņemot Jēkaba koloniālā politika bija neveiksmīga, bet karš pilnībā sagrāva viņa saimniecību. Pēdējos 20 valdīšanas gados hercogs Jēkabs nesekmīgi centās atgūt hercogistes pirmskara saimniecisko līmeni. Miris 1682.gada 1.janvārī Mītavā (Jelgavā). Bauskas novada attīstība cieši saistīta ar šo valdnieku. Tagadējā Bauskas novada teritorijā atradās daudzas hercoga muižas, kurās blakus lauksaimniecībai uzplauka vairākas rūpniecības nozares. Hercoga manufaktūrās nodarbojās ar dzelzs un vara apstrādi, linu un vadmalas aušanu. Visdaudzveidīgākā rūpniecība attīstījās Mežotnē un Iecavā, arī Vecsaulē, Vecumniekos un Dzelzāmurā. Pēc poļu – zviedru kara Jēkabs samaksāja 1000 zelta guldeņu, lai dabūtu prom no Bauskas poļu karaspēku. Hercogs bieži apmeklējis Bauskas novadu.

Bauskas CB novadpētniecības mapes; Vikipēdija


Jānis Ķikulis

Aktieris

Dzimis 1904. gadā Bauskā. Beidzis Bauskas 1. vidusskolu un Latvju dramatiskos kursus. Neliela auguma, temperamentīgs, akrobātiski veikls improvizētājs ar teicamām komiķa dotībām. Strādājis Liepājas Jaunajā, Valmieras drāmas teātrī. Miris 1970. gada 28. janvārī Smiltenē.

Teātris un kino biogrāfijās 2, 2002


Ina Kļaviņa

Privātģimnāzijas īpašniece

Dzimusi 1875.gada 17.novembrī. Privātģimnāzijas īpašniece Bauskas pilsētā. Šajā mācību iestādē, pirmajā no Bauskas skolām, jau gadsimta sākumā latviešu valoda bija noteikta par obligāto mācību priekšmetu.

Bauskas CB novadpētniecības mapes


Top.LV
Valid XHTML 1.0 Strict
/* vids.lv */
briedis.lv
www.celmins.lv