Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla

fonda

atbalsts

 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskajā enciklopēdijā apkopoti ap 300 ievērojamu cilvēku vārdi.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:18

Jānis Laksmanis Lakše

Gleznotājs

Dzimis 1851.gadā Sesavā, miris 1885.gadā, apglabāts Rundāles kapos. Beidzis Rīgas vācu amatniecības skolu, pēc tam strādājis pie arhitekta Felsko, tad par skolotāju vācu amatniecības skolā, vadījis būves un mākslas amatniecības skolu. Zīmējis adreses krievu ķeizariem, kā arī krāsainas piemiņas lapas 2.Dziesmu svētkiem. Gleznojis akvareļa un eļās tehnikā, konvenciālā gaumē.

Latvju enciklopēdija, 2.sēj., 1952–1953


Arnolds Lamze

Arhitekts

Dzimis 1889. gada 31. janvārī Iecavā. 1914. gadā beidz Rīgas Polittehnisko institūtu, 1. Pasaules karā vadīja būvdarbus Daugavpils frontē. Kopš 1919. gada docents LU arhitektūras fakultātē. No 1923. – 1936. vadīja Rīgas pils jaunizbūves biroju un izstrādāja Rīgas izbūves projektu.

Latvju enciklopēdija, 2. sēj., 1952.-1953. gads


Imants Lancmanis

Mākslas vēsturnieks

Dzimis 1941. gada 29. jūlijā Rīgā, dzelzceļa pasta darbinieka ģimenē. Beidzis Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu (1959) studējis LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1960-1966). Mākslas akadēmijas mācību laikā sāk strādāt Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja Rundāles pils filiālē par zinātnisko līdzstrādnieku. Rundāles pils muzeja direktors (1972-2019). Lasījis lietišķi dekoratīvās mākslas vēstures lekcijas Valsts Mākslas akadēmijā (1970-1987). Glezno galvenokārt klusās dabas, portretus un alegoriskas kompozīcijas. Veic pētniecības darbu, galvenie tā virzieni - Latvijas māksla 18. un 19. gadsimtā, Latvijas muižu un piļu arhitektūra, heraldikas vēsture un terminoloģija. Sarakstījis monogrāfijas par Jelgavas un Rundāles pili, par Liepājas, Mežotnes, Kaucmindes, Iecavas un citām muižām. Rakstus var regulāri lasīt žurnālos "Māksla", "Latvijas Arhitektūra" u.c. Latvijas restauratoru biedrības biedrs (kopš 1990), Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (kopš 1992). Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni (1994). Saņēmis Francijas, Vācijas un Itālijas atzinības zīmes. 2004. gadā apbalvots ar Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par Rundāles pils kompleksa atjaunošanu un izcilu devumu mākslas zinātnē.

100 Latvijas personību, 2006


Jānis Lapsa

Prozaiķis

Dzimis 1930.gada 1.septembrī, netālu no Skaistkalnes, Bruknas pagastā. Beidzis Bauskas 1.vidusskolu, strādājis laikrakstu “Padomju Jaunatne “ un “Bauskas Darbs” redakcijās. Sešdesmitajos gados strādā televīzijā, ir daudzu populāru TV raidījumu autors. 70 gados Lapsa strādā kinostudijā, pievēršas rakstniecībai. Savā prozā raksta galvenokārt par paša pieredzēto. Stāstu varoņi ir jūrnieki, zvejnieki, vienkārši strādnieki, viņu darbs un dzīve.

Vietas un laika grāmata, 1992


Jānis Lazdiņš

Diplomāts

Dzimis 1875. gada 22. augustā Bārbelē. Pilnā vārdā Jānis Mārtiņš Lazdiņš. Pēc Latvijas republikas nodibināšanas ieņēmis augstus posteņus valdībā - Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs, Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs, ģenerālkonsuls - bijis sūtnis Beļģijā un Luksemburgā. Propagandējis Latviju Beļģijā, rīkojot lekcijas un konferences, latviešu mākslas izstādes, koncertus, baleta uzvedumus u.c. Saņēmis Triju zvaigžņu ordeni, arī ārvalstu ordeņus. Mūžībā devies 1953. gada 20. martā.

Es viņu pazīstu, 1939; www.acadlib.lu.lv [09.08.2021.]


Kārlis Lejasmeijers

Teologs

Dzimis 1906. gada 21. martā. 1928. gadā beidzis Angļu 1.ģimnāzijun Rīgā un Angļu – amerikāņu misijas teoloģisko skolu, pēc tam studēja LU, ko 1934. gadā beidz ar cand. Philos. grādu. Strādāji vairākos baptistu žurnālos, bijis svētdienas skolu savienības sekretārs, Iekšlietu ministrijas konfesijas departamenta ierēdnis. 1944. gadā devies trimdā uz Vāciju, darbojies bēgļu organizācijās, bijis mācību spēks Kinga koledžā. 

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1951-1952


Vilis Lejiņš

Agronoms

Dzimis 1912. gada 9. aprīlī. Pēc skolas beigšanas dienējis Latvijas armijā. Pēc armijas strādā dārznieka darbu. Arestēts 1941. gadā. Izsūtīts uz Krasnojarsku. Pēc septiņiem nebrīves gadiem atgriežas Latvijā. Strādā Saulaines sovhoztehnikumā par dārzkopības agronomu, par daiļdārznieku Bauskas KUK.

Rētas, Sia „Bauskas Dzīve”, 2002


Gustavs Lejmalnieks

Lauksaimnieks

Lauksaimnieks Un Rūpnieks. Dzimis 1865. gada 31. janvārī. Nodarbojas ar lauksaimniecību un rūpniecību Jaunsaules “Ceļmalniekos”. Apbalvots ar TZO. Miršanas datums nav zināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Jānis Lejnieks

Ārsts

Ārsts un rakstnieks. Dzimis 1876. gada 16. novembrī Pilsmuižas “Lejeniekos”. Dzejnieka Viļa Plūdoņa brālis. Beidzis Pēterburgas 3. ģimnāziju. Studējis medicīnu Tērbatas universitātē. Strādājis par ārstu, arī aptiekāru.  Pirmā publikācija 1903. gadā. Nozīmīgākais devums – lugas par lauku ļaužu dzīvi. Mazāka literārā vērtība Jāņa Lejnieka stāstiem. Miris 1938. gadā Dunavā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 1992


Ingmārs Līdaka

politiķis

Dzimis 1966. gada 13. augustā Vecumniekos, kur beidzis arī vidusskolu. Neilgi studējis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, 2004. gadā ieguvis augstāko izglītību pirmsskolas skolotāja specialitātē. Ilggadējs Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza sabiedrisko attiecību speciālists, patreiz Izglītības un informācijas nodaļas speciālists. Daudzu mācību filmu un televīzijas radījumu ("Vides fakti", "Mana ģimene un citi zvēri", "Dabas grāmata" u.c.) sižetu veidotājs un vadītājs. 2014. gadā izdevis grāmatu "Zoodārzs manā pagalmā". Bijis Rīgas domes un LR Saeimas deputāts. Pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību.

Ieva, Nr. 9 (2015)