Pasākumu fotogrāfijas

1
11.09.2019

Aptauja

Pasākumi dec.
Kur Jūs iegūstiet informāciju par bibliotēkas rīkotajiem pasākumiem?
Atbildes

Šodien vārda dienu svin

Gaisma, Auseklis

Novadnieki jubilāri

Jubilāri šajā mēnesī

Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis, kuri tajā dzīvo. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos cilvēkus, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā, vai arī tikai savā dzimtajā pagastā – galvenais ir viņa devums savam ciemam, pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija – apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas un tajā līdzās cits citam sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.
Darba procesā tiek atrasti arvien jauni mazāk zināmi un pavisam nezināmi novadnieki. Pamazām ar šo materiālu tiek iepazīstināti bibliotēku lietotāji, nodrošināta tā pieejamība internetā. Patlaban tajā apkopoti ap 400 ievērojamu cilvēku vārdi. 

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla fonda atbalsts

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:18

Jānis Laksmanis Lakše

Gleznotājs

Dzimis 1851.gadā Sesavā, miris 1885.gadā, apglabāts Rundāles kapos. Beidzis Rīgas vācu amatniecības skolu, pēc tam strādājis pie arhitekta Felsko, tad par skolotāju vācu amatniecības skolā, vadījis būves un mākslas amatniecības skolu. Zīmējis adreses krievu ķeizariem, kā arī krāsainas piemiņas lapas 2.Dziesmu svētkiem. Gleznojis akvareļa un eļās tehnikā, konvenciālā gaumē.

Latvju enciklopēdija, 2.sēj., 1952–1953


Arnolds Lamze

Arhitekts

Dzimis 1889. gada 31. janvārī Iecavā. 1914. gadā beidz Rīgas Polittehnisko institūtu, 1. Pasaules karā vadīja būvdarbus Daugavpils frontē. Kopš 1919. gada docents LU arhitektūras fakultātē. No 1923. – 1936. vadīja Rīgas pils jaunizbūves biroju un izstrādāja Rīgas izbūves projektu.

Latvju enciklopēdija, 2. sēj., 1952.-1953. gads


Imants Lancmanis

Mākslas vēsturnieks

Imants Lancmanis dzimis 1941.gada 29.jūlijā Rīgas dzelzceļa pasta darbinieka ģimenē. Beidzis Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu (1959) un Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1966). Mākslas akadēmijas mācību laikā sāk strādāt Rundālē. Jau vairāk kā 25 gadus ir Rundāles pils muzeja direktors. Paralēli strādā pētniecības darbu, ir vairāku barokam veltītu monogrāfiju autors. Turpina arī gleznot. 1999.gadā Rīgā notika Imanta Lancmaņa personālizstāde. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Lancmaņa darbība vainagojusies ar apjomīgiem restaurācijas darbiem un muzeja izveidi. Paralēli strādājis pētniecības darbu, ir vairāku barokam veltītu monogrāfiju ("Jelgavas pils" (1979, 1986), "Liepāja no baroka līdz klasicismam" (1984), "Mežotnes pils" (1983), "Kaucmindes pils" (1999), "Iecavas muiža" (2001), "Garozas muiža, Lambārtes muiža" (2001), "Svitenes un Bērsteles muiža" (2002)[2]) un katalogu autors. Viņa rakstus var regulāri lasīt žurnālos "Māksla", "Latvijas Arhitektūra" u.c. Piešķirta prēmija par rakstu sēriju mākslas žurnālā "Māksla plus" par tēmu Māja, kuras nav, kur saistošā valodā Imants Lancmanis raksta par pilīm un muižām, kuru dažādu iemeslu dēļ šodien vairs nav. Par Rundāles pili Imants Lancmanis saka tā: " Es veltu savu dzīvi šai ēkai, neļauju tai sabrukt." Par šo vēsturisko celtni tiešām jārūpējas ir daudz, jo visa pils platība aizņem ap 12 000 m2 . Rundāles pils muzeja pastāvēšanas laikā tiek rīkotas regulāras izstādes, kuru tematika saistīta ar pils un Latvijas vēsturi, ar Bīronu dzimtu. Otra svarīgākā Imanta Lancmaņa nodarbošanās ir glezniecība. Pašā sākumā Lancmaņa kungs savu nākotni saistīja ar glezniecību, bet, kad liktenis deva vienreizējo iespēju kļūt par pils direktoru, gleznošana palika otrajā plānā. Pēc piedalīšanās izstādē Varšavā viņu atkal pārņēma vēlēšanās gleznot, un desmit gadu laikā (no 1989.-1999.) tapa desmit gleznas, kuras 1999. gada martā varēja aplūkot Lancmaņa kunga personālizstādē Rīgā. "Mana glezniecība nav nekādā saistībā ar pili. Tā ir cita mana iekšējā dzīve, ko nevaru vairs ilgāk sev aizliegt," saka viņš pats. Imants Lancmanis ir Baltijas Vēstures komisijas Getingenē korespondētājloceklis, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, Valsts Heraldikas komisijas un Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas loceklis, Latvijas restauratoru biedrības biedrs (kopš 1990), Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (kopš 1992) un Latvijas muižu, piļu un muzeju fonda prezidents.

www.gramata21.lv


Jānis Lapsa

Prozaiķis

Dzimis 1930.gada 1.septembrī, netālu no Skaistkalnes, Bruknas pagastā. Beidzis Bauskas 1.vidusskolu, strādājis laikrakstu “Padomju Jaunatne “ un “Bauskas Darbs” redakcijās. Sešdesmitajos gados strādā televīzijā, ir daudzu populāru TV raidījumu autors. 70 gados Lapsa strādā kinostudijā, pievēršas rakstniecībai. Savā prozā raksta galvenokārt par paša pieredzēto. Stāstu varoņi ir jūrnieki, zvejnieki, vienkārši strādnieki, viņu darbs un dzīve.

Vietas un laika grāmata, 1992


Jānis Lazdiņš

Diplomāts

Dzimis 1875. gada 22. augustā Bārbelē. Pēc Latvijas republikas nodibināšanas ieņem augstus posteņus valdībā, bijis sūtnis Beļģijā un Luksemburgā. Propagandējis Latviju Beļģijā, rīkojot lekcijas un konferences, latviešu mākslas izstādes, koncertus, baleta uzvedumus u.c. Saņēmis Triju zvaigžņu ordeni, arī ārvalstu ordeņus.

Es viņu pazīstu, 1939


Kārlis Lejasmeijers

Teologs

Dzimis 1906. gada 21. martā. 1928. gadā beidzis Angļu 1.ģimnāzijun Rīgā un Angļu – amerikāņu misijas teoloģisko skolu, pēc tam studēja LU, ko 1934. gadā beidz ar cand. Philos. grādu. Strādāji vairākos baptistu žurnālos, bijis svētdienas skolu savienības sekretārs, Iekšlietu ministrijas konfesijas departamenta ierēdnis. 1944. gadā devies trimdā uz Vāciju, darbojies bēgļu organizācijās, bijis mācību spēks Kinga koledžā. 

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1951-1952


Vilis Lejiņš

Agronoms

Dzimis 1912. gada 9. aprīlī. Pēc skolas beigšanas dienējis Latvijas armijā. Pēc armijas strādā dārznieka darbu. Arestēts 1941. gadā. Izsūtīts uz Krasnojarsku. Pēc septiņiem nebrīves gadiem atgriežas Latvijā. Strādā Saulaines sovhoztehnikumā par dārzkopības agronomu, par daiļdārznieku Bauskas KUK.

Rētas, Sia „Bauskas Dzīve”, 2002


Gustavs Lejmalnieks

Lauksaimnieks

Lauksaimnieks Un Rūpnieks. Dzimis 1865. gada 31. janvārī. Nodarbojas ar lauksaimniecību un rūpniecību Jaunsaules “Ceļmalniekos”. Apbalvots ar TZO. Miršanas datums nav zināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Jānis Lejnieks

Ārsts

Ārsts un rakstnieks. Dzimis 1876. gada 16. novembrī Pilsmuižas “Lejeniekos”. Dzejnieka Viļa Plūdoņa brālis. Beidzis Pēterburgas 3. ģimnāziju. Studējis medicīnu Tērbatas universitātē. Strādājis par ārstu, arī aptiekāru.  Pirmā publikācija 1903. gadā. Nozīmīgākais devums – lugas par lauku ļaužu dzīvi. Mazāka literārā vērtība Jāņa Lejnieka stāstiem. Miris 1938. gadā Dunavā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 1992


Ingmārs Līdaka

politiķis

Dzimis 1966. gada 13.augustā Vecumniekos. LR Saeimas deputāts, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks. Beidzis Vecumnieku vidusskolu. Kādu brīdi mācījies bioloģijas fakultātē, tad iestājas darbā Zooloģiskajā dārzā. Pazīstams ar savām informācijām par Zoodārza jaunumiem, dažādu dzīvnieku dzīvi un paradumiem. Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs" atbalsta biedrības priekšsēdētājs.

Vides vēstis, 2001.gada Nr.3


Top.LV
Valid XHTML 1.0 Strict
/* vids.lv */
briedis.lv
www.celmins.lv