Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 330 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem N-Ž.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:23

Jāzeps Maksvitis

Prāvests

Dzimis 1874. gada 4. aprīlī Lietuvā. Bijis mācītājs Skaistkalnē un prāvests Dunavā. Miršanas datums nav zināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Lidija Māršalka

Dziedātāja

Dzimusi 1903. gada 19. maijā Iecavas pagastā. Beigusi Latvijas konservatoriju, soliste Liepājas operā. 1944. gadā dodas trimdā uz Vāciju, kur rosīgi darbojas Oldenburgas latviešu operā. Piecdesmito gadu sākumā izceļo uz Ziemeļāfriku. Par turpmāko likteni ziņu nav.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952-1953


Imants Matīss

Zinātnieks

Dzimis 1935.gada 29.aprīlī Bauskā. , elektroniskās aparātbūves speciālists. Pēc LVU beigšanas strādā Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūtā.

Latvijas padomju enciklopēdija


Albīns Mazurs

Mūziķis

Mūziķis, ierēdnis Dzimis 1890. gada21. jūnijā Budbergas pagastā. Izglītību ieguvis pašmācības ceļā. No 1907. – 1921. gadam dzied operas korī, iestājas dienestā mantojumu nodokļa Valsts kroņa palātā.  Papildinājis muzikālo izglītību pasniedz stundas vijoļspēlē. Latvijas republikā iecelts par ierēdni finansu ministrijā. Par mūža nogali ziņu nav.

Novadpētniecības personāliju mapes Bauskas CB


Jānis Medinskis

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1906. 5. martā Budbergas (Paņemūnes) pagastā bezzemnieku ģimenē. Jānis Medinskis ir gados jaunākais, kurš  nopelnījis LO, pārceļot ievainoto leitnantu Oliņu(?) pāri Daugavai. Mūžu nostrādājis lauksaimniecības darbā. Pēdējā darba vieta Dāviņos – būvdarbu vadītājs. Miris 1995. gada 26. septembrī. Apglabāts Vecsaules pagasta Leriķu kapsētā.

Lāčplēša ordeņa kavalieri, R., 1992


Aina Medne

Dzejniece

Dzimusi 1939. gada 12. februārī Ikšķilē, Ogres rajonā. No 1944. gada dzīvojusi Ceraukstes pagastā. Beigusi Griķu pamatskolu, Bauskas 1. vidusskolu, Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu, LVU juridisko fakultāti. Dzīves ceļi vijušies no Bauskas līdz Cēsīm. Neilgu laiku strādājusi Jaunraunas bibliotēkā. Dzejnieces dzejoļi publicēti Bauskas literātu apvienības "Akmeņi zied" izdotajās grāmatās "Mēs no Bauskas" (1995), "Akmeņi zied" (2001), "Sirds dzirde" (2013). Mirusi 2015. gadā.

Ceraukstes pagasta bibliotēkas materiāli; Akmeņi zied, 2001


Alvis Mengots

Kinooperators

Dzimis 1947. gada 1. novembrī. Beidzis Bauskas 1. vidusskolu (1965). Tad pat uzsācis darbu Rīgas kinostudijā, veicot strādnieka pienākumus. Vēlāk ieguvis arī gaismotāja pieredzi. Absolvējis Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūtu Maskavā un ieguvis kinooperatora diplomu (1987).  Bijis operatora asistents vairāk nekā 40 mākslas filmās, tostarp visszināmākajām -"Vella kalpi", "Pūt vējiņi!",  "Aija", "Mērnieku laiki" u.c. Apbalvots ar Lielā Kristapa balvu (2000) par operatora darbu J.Streiča filmā "Vecās pagastmājas mistērijas". Strādājis arī dokumentālajā kino un televīzijās. Bijis valdes loceklis vairākās producējošās studijās. Dibinājis filmu un reklāmas studijas "Alpha alliance" (1994), kā arī filmu studiju "Art Novo" (2006), kur bijis tās valdes priekšsēdētājs un galvenais producents. Nozīmīga viņa darbība studentu filmās konsultanta statusā. Mūžībā devies 2020. gada 15. maijā.

Teātris un kino biogrāfijās 2, 2002; Latvijas Kinematogrāfistu savienība. Pieejams: www.kinosavieniba.lv [01.11.2021]


Miķelis Mengots (1884-1949)

Rundāles pagasta vecākais

Dzimis 1884. gada 30. septembrī Jaunsaules pagastā. Laulībā (1913) ar medmāsu Malvīni Čuri, dzimušas meitas un dēls Auseklis. Ģimene dzīvoja Rundāles "Balčos". Laikā no 1931. līdz 1945. gadam ieņēmis vairākus Rundāles pagastā nozīmīgus amatus - Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs (1936-1940), Ugunsapdrošināšanas biedrības priekšnieks, Krājaizdevumumu sabiedrības valdes priekšsēdētājs. Bijis arī Bauskas apriņķa nekustamās mantas vērtēšanas un Savstarpējās apdrošināšanas centrālās savienības revīzijas komisiju loceklis. 1939. gadā Saņēmis Lauksaimniecības ministrijas pateicību par sasniegumiem lauksaimniecībā un lopkopībā. Apbalvots ar Atzinības krusta 4. šķiru (1939). Ienākot padomju varai, apcietināts (1945) un atbrīvots. Tam sekoja atkārtots apcietinājums kopā ar dēlu un izsūtījums (1946). Dēls atgriezās. M. Mengots mira Čeļabinskā 1949. gada 9. septembrī.

Ramane, A., Truntika, A. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.


Kristaps Mežavilks (1875-1932)

Svitenes pagasta vecākais

Dzimis Svitenē 1875. gada 9. februārī. Ilggadējs Svitenes pagasta vecākais un sabiedriskais darbinieks. Dēls Uģis bija karikatūrists, Zigurds – žurnālists un fotogrāfs. Miris 1932. gada 20. augustā. Atdusas Svitenes pagasta Vidukļu kapos

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles pagasta cilvēki"


Zigurds Mežavilks (1926-2015)

Sporta žurnālists, fotogrāfs

Dzimis 1926. gada 22. martā Bauskas apriņķa Svitenes pagastā. Pēc tēva nāves māte ar abiem dēliem, Zigurdu un Uģi, pārcēlusies uz Liepājas apriņķi, bet, sākoties Otrajam pasaules karam - uz Krieviju. Zigurds skolas gados sācis nodarboties ar šaušanas sportu. Otrā Pasaules kara laikā guvis nopietnu ievainojumu. Pēc kara strādājis par skolotāju. Pievērsies žurnālistikai un ilgus gadus bija žurnālists laikrakstā "Sports". Izdots Z. Mežavilka fotogrāfiju albums "Lielais basketbols" (1964). Iznākušas viņa grāmatas "TTT" (1977), "Opermūzikas svētki Siguldā" (2010), kurā publicētas fotogrāfijas par svētkiem piecpadsmit gadu garumā. Viņa žurnālista spalvai pieder daudzi nozīmīgi raksti par sabiedriski aktuālām tēmām. Fotogrāfijas redzamas daudzās grāmatās – "VEF cīnās", "Latvijas sports", "Latvijas sporta vēsture" u.c. Zigurds Mežavilks kā fotokorespondents darbojies daudzās olimpiskajās spēlēs. Publicējies laikrakstā "Latvietis". Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Bijis precējies, ir meita un divi dēli. Miris 2015. gada 16. jūnijā.

Zigurds Mežavilks, pieejams: http://www.latvijassports.lv [22.11.2022.]