Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 330 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem N-Ž.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:6

Kārlis Eihe (1884-1965)

Mežkopis

Dzimis 1884. gada 24. augustā Svitenes pagasta "Cielavās" lauksaimnieku Kārļa un Grietas ģimenē. Brāļi Oskars un Teodors (Eiches) arī bijuši mežkopji. Beidzis Jelgavas reālskolu. Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā un Pēterpils Mežu institūtā, iegūstot mācīta mežkopja grādu (1913). Zināšanas papildinājis ārzemēs. Strādājis Krievijā stepju apgabalu plūstošo smiltāju apmežošanā. Meža nozarē Latvijā strādājis no 1920. gada. Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors (1921-1923). Rīgas Valsts mežu virsmežzinis (līdz 1928. gadam). Vēlāk virsmežzinis Ropažu un Inčukalna Valsts mežos. Mežu Pētīšanas stacijas vadītājs Kalsnavā, arī referents. Pētījis sūnu purvu izmantošanas iespējas. Izveidojis 6 priekšzīmīgas stādu kokaudzētavas. Rakstījis presē par mežsaimnieciskiem un tautas ideoloģijas jautājumiem. Žurnāla "Meža Dzīve" redaktors (1925-1936). Viens no Latvijas Mežu darbinieku biedrības dibinātājiem, valdes priekšsēdētājs (1925-1935). Emigrējis uz Vāciju (1944), vēlā - ASV. Miris 1965. gada 19. jūlijā ASV, apbedīts Berklijas kapos (Kaliornija). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķ., 1933).

Mežam veltīti mūži. Mežkopju piemiņas ceļvedis. [Ogre]: Divpadsmit, 2016. 718 lpp.


Paulis Einhorns

Vēsturnieks

Dzimis 16. gadsimta 90. gados Iecavas luterāņu mācītāja ģimenē. Viņa vectēvs, Aleksandrs Einhorns, bija Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera galma mācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistes superintendants no 1770.-1775.gadam. Vectēvs bija izstrādājis hercogistes baznīcas likumus. Einhorns Paulis baudījis labu izglītību, teicami pārvaldījis sengrieķu un latīņu valodas. No 1621. gada Einhorns bija Mežmuižas (tagad - Augstkalne) mācītājs. 1627. gadā publicējis rakstus pret latviešu elkdievību, kas vēlāk ironiskā veidā padarīja viņu slavenu. No 1634. gada Jelgavas draudzes mācītājs. 1636. gadā publicēja vēsturisku rakstu par latviešu pievēršanos lurerticībai Kurzemes hercogvalstī. No 1636. -1655. gadam Kurzemes un Zemgales hercogistes superintendants. 1645. gadā kopā ar Durbes mācītāju Topiju (Topius) kā hercogistes pārstāvji Toruņas Colloquium charitativum parakstījuši dokumentu pret katolizēšanas mēģinājumiem Polijas-Lietuvas kopvalstī. 1649. gadā Tērbatā publicēja pirmo pamatīgo latviešu vēstures grāmatu "Historia Lettica", kuras pilnais nosaukums zīmīgā veidā parāda grāmatas saturu: "tas ir latviešu nācijas apraksts, kurā stāstīts par latviešiem kā Vidzemes, Kurzemes un Zemgales senajiem iedzīvotājiem, viņu nosaukumu, reliģijas, valstu (Republica) vai pārvaldes izcelsmi, kādi tie bija pagānu laikos, arī viņu paražām, ieražām, dabu un īpašībām u.c." Miris Jelgavā 1655. gada 25. maijā, uz baznīcas kanceles dedzīgi sprediķodams pret jaunā Gregorija XIII kalendāra ieviešanu.

Es viņu pazīstu, 1939


Esmeralda Ermale

Aktrise

Dzimusi 1956. gada 5. decembrī Iecavā. Beigusi LVK teātra fakultāti 1977. gadā. Debitējusi ar Baibas lomu kinofilmā "Pūt, vējiņi". No 1977. gada Dailes teātra aktrise. Atveidojusi galvenokārt liriskas varones. Nozīmīgākās lomas: Hipolina V.Šekspīra „Sapnis vasaras naktī”, Dina Raiņa „Jāzeps un viņa brāļi”, Dzellves Kate M. Birzes „Baznīcas kalnā”, Ebija J.O. Nīla „Mīla zem gobām” un citas lomas. Vairākkārt piedalījusies TV seriālu filmēšanā.

Latvijas enciklopēdija, 2. sējums, R.:2003


Valdemārs Ērmanis

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1889. gada 7. augustā Bruknas pagastā. Pirms Pirmā Pasaules kara bijis students. Krievu armijā dienējis 150. kājnieku pulkā un 363. Viļņas kājnieku pulkā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 23. aprīlī. Piedalījies visās 3.Jelgavas kājnieku pulka cīņās. 1919. gada 26. augustā, Daugavas forsēšanas laikā, Ērmanis saņēmis uzdevumu izpildīt demonstratīvu uzbrukumu Bebrenes muižas rajonā. Ar veiklu manevru ieņēma vairākas mājas, pēc tam pašu muižu, kur ieguva trofejas. Vajādams ienaidnieku, ielauzās tā aizmugurē 5 verstu dziļumā, kur nostiprinājās, izraisīja apjukumu un veicināja kaujas uzdevuma izpildi. Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu 3. Jelgavas kājnieku pulkā, paaugstināts par kapteini. Vēlāk pārgājis darbā Politpārvaldē, dzīvojis Jelgavā. Padomju okupācijas laikā arestēts, notiesāts uz nāvi un 1941. gada jūnijā Baltezerā nošauts.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši; Datu bāze - Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi


Jānis Esta

Pedagogs

Dzimis 1945. gada 11. septembrī Rēzeknes rajonā. Pedagogs, valsts darbinieks. No 1963. gada bijis Bauskas mūzikas skolas pasniedzējs, vēlāk direktors.1984. gadā beidzis Daugavpils Pedagoģiskās augstskolas Mūzikas pedagoģijas nodaļu. No 1994.-1998. gadam Bauskas domes deputāts. Kopš 1998. gada LR Saeimas deputāts. Kļuvis par Tautas partijas biedrs 1998. gadā, strādājis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Bauskas mūzikas skolas padomes loceklis.

Latvijas enciklopēdija, 2. sēj., R., 2003


Kārlis Ezeriņš

Ģenerālis

Dzimis 1868. gada 10.septembrī Bauskas apriņķī. 1892. gadā beidzis Viļņas kara skolu, piedalījies krievu – japāņu karā. Pasaules karā paaugstināts par ģenerāli. Strādājis kara ministrijā. Atvaļināts 1926. gadā. Miris 1934. gadā.

Latvju enciklopēdija 1. sēj. 1950 – 1951