Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 330 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem N-Ž.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:4

Verners Tepfers (1893-1958)

Ģenerālis

Dzimis 1893. gada 9. oktobrī Iecavā, aptiekāra dēls. 1916. gadā beidzis Maskavas universitātes tiesību fakultāti, 1917. gadā - kara skolu. Strādājis par rakstvedi Lieliecavā un par skolotāju Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā dienējis latviešu strēlnieku rezerves pulkā, piedalījies Latvijas Brīvības cīņās. No 1921. gada dienējis kara tiesu resorā kā kara prokurors, virsprokurors. 1937. gadā paaugstināts par ģenerāli un iecelts par kara tiesu pārvaldes priekšnieku. Rakstījis periodikā par kara vēstures un militāriem jautājumiem. 1944. gadā emigrējis uz Stokholmu, kur strādājis Zviedrijas armijas štābā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķ. 1928; II šķira 1934), Aizsargu Nopelnu krustu, Zviedrijas Ziemeļu Zvaigznes ordeni. Miris 1958. gada 22. novembrī Stokholmā.

Latvijas enciklopēdija V (Ro-Ž), Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2009, 1009 lpp.; Ģenerālis Verners Tepfers, pieejams www.karamuzejs.lv [08.10.2021]


Jānis Tepfers (1898-1994)

Diplomāts

Dzimis 1898. gada 16. janvārī Iecavā, aptiekāra ģimenē. Pilnā vārdā - Jānis Eižens Bruno Tepfers. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā. Divus gadus bijis medicīnas students Tērbatas Universitātē. Studējis LU tiesību zinātnes (1921-1937). Piedalījiess brīvības cīņās Kalpaka bataljonā. 1919. gada decembrī no vecākā brāļa, kapteiņa Herberta Tepfera, pārņēmis ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica adjutanta pienākumus. No armijas atvaļināts 1927. gadā. Vēlāk vairāki amati Ārlietu ministrijā, t.s. ģenerālsekretārs (1937-1939), sūtnis Helsinkos un Stokholmā (1939-1940). Pēc Latvijas okupācijas iesniedzis atlūgumu un pārcēlies uz dzīvi Zviedrijā. No 1942. gada tulks Zviedrijas Ārlietu ministrijā. Zviedrijas banku darbinieks (1949-1957). Darbojies Zviedrijas bēgļu organizācijās. No 1964. līdz 1983. gadam piedalījies deviņās Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmēs. J. Tepfera darbs valsts labā novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni, 16 Eiropas valstis viņam piešķīrušas savus augstākos apbalvojumus – ordeņus. Mūžībā devies 1994. gada 9. aprīlī Stokholmā, apbedīts Tepferu dzimtas piederīgo atdusas vietā Stokholmas Sandsborjas kapos.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. (P-Ž), Stokholma: Apgāds Trīs Zvaigznes, 2005, 2879 lpp.; Pirms 120 gadiem dzimis diplomāts Jānis Tepfers, pieejams www.mfa.gov.lv [13.11.2021]; Latvijas pēdējais sūtnis Somijā. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 107 (19.07.2002)


Nikolajs Tiltiņš (1899-1976)

Virsnieks

Dzimis 1899. gada 27. aprīlī Rundāles pagastā. Lasāms arī - Nikolājs. Latgales artilērijas pulka Diviziona brīvprātīgais (1919). No 1919. gada decembra Artilērijas kadetu skolas kadets. Beidzis skolu un paaugstināts leitnanta pakāpē (1920). Bruņoto vilcienu pulka 3. bruņotā vilciena instruktoru komandas priekšnieks, kapteinis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru (1929, N.p.k. 1473). Zemgales artilērijas pulka Baterijas (III) vecākais virsnieks (1938). Atvaļināts 1940. gadā. Miris 1976. gada 8. janvārī.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Brīvības cīņas Rundālē"; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.; Nikolajs Tiltiņš, pieejams: https://timenote.info/lv/Nikolajs-Tiltins [20.11.2022.]


Baiba Tormane (1949-2018)

Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore (1998-2018)

Dzimusi 1949. gada 5.decembrī, meitas uzvārds - Villeruša. Absolvējusi Bauskas astoņgadīgo skolu, Rīgas 49. vidusskolu ķīmijas novirziena klasē, LU filoloģijas fakultāti kā latviešu valodas un literatūras skolotāja. Pirmā darba vieta - Pilsrundāles astoņgadīgā skola. Bauskas bibliotēkām veltījusi vairāk nekā četrdesmit mūža gadus, no kuriem divdesmit - Bauskas Centrālās bibliotēkas direktores amatā. Pārnākusi no Bauskas Bērnu bibliotēkas. Viņas vadībā Bauskas Centrālā un novadu bibliotēkas kļuva par mūsdienīgām un attīstītām kultūras iestādēm. Baiba Tormane bija daudzu bibliotekāru iedrošinātāja, kaislīga inovatīvu ideju ieviesēja, nenogurdināma vietējā kultūrvēsturiskā mantojuma popularizētāja. Saņēmusi pašvaldības apbalvojumu "Goda raksts" (2014). Par nopelniem bibliotēku nozares darbā Baiba Tormane tika iecelta par Atzinības krusta virsnieci (2015). Mūžībā devusies 2018. gada 21. maijā.

Novadpētniecības mape "Bauskas rajona Centrālā bibliotēka periodikā (1998-2001)", meitas H. Tormanes atmiņu pieraksti