Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 330 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem N-Ž.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:2

Dainis Upelnieks (1982)

Sportists

Dzimis 1982. gada 1. oktobrī Bauskā. Dzīvo Iecavas pagasta Zorģu ciemata apkaimē. Augstākā izglītība iegūta Latvijas Lauksaimnniecības universitātē (2013), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (2019). Šaušanas sporta pārstāvis trešajā paaudzē. Sācis startēt sacensībās 1997. gadā. Vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro Stenda šaušanā iegūta 14. vieta (2016). Astoņkārtējs Latvijas čempions (arīdzan 2021. gadā). Baltijas atklātā čempionāta 1. vietas ieguvējs stenda šaušanā (2021). Latvijas Šaušanas federācijas (LŠF) valdes loceklis un viceprezidents stenda un medību šaušanā. LŠF Latvijas izlases galvenais treneris, kā arī treneris sporta klubā Jelgavas novadā un Iecavas novada "Zirniekos".

"Bauskas Dzīve" pielikums 5. aug. (2016); "Bauskas Dzīve" Nr. 88 (12.11.2021); Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas"; www.olimpiade.lv/olimpietis/641 [16.09.2021]


Oļģerts Egons Urbāns (1922-1977)

Gleznotājs

Dzimis 1922. gada 27. septembrī Bauskas apriņķī, Jaunsvirlaukas pagasta "Kaķos" rentnieku ģimenē. Dzīvojis Bauskā un Rīgā. Beidzos Latvijas Mākslas akadēmiju (1949), diplomdarbs "Fizkultūriešu parāde Maskavā". Izstādēs piedalījies no 1950. gada. Personālizstādes: Rīgā (1967, kopā ar L.Kupci), Jūrmalā (1975, kopā ar sievu M.Urbāni), piemiņas izstāde Staļģenē (1979). J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas pedagogs (1949 – 1956), Latvijas PSR Mākslas fonda valdes priekšsēdētājs (1960 – 1972). Viens no industriālās ainavas pamatlicējiem Latvijā. Jaunībā gleznojis eļļas tehnikā, vēlāk pievērsies akvarelim. Agrīnie darbi dinamiski, kolorītā izsmalcināti. 50. gados oficiālās ideoloģijas spiediena rezultātā gleznojis sižetus, kas cildinājuši padomju iekārtu. Tomēr daudzos ceļojumos Vidusāzijā un citās zemēs mākslinieks radījis virtuozus akvareļu ciklus. Strādājis grāmatu un žurnālu ("Bērnība", "Zīlīte") grafikā. Piedalījies arīdzan izstādēs Bauskā. Bauskas pusē mākslinieka darbi skatāmi Bauskas muzejā un Bauskas Valsts ģimnāzijā. Miris 1977. gada 1. februārī Rīgā, atdusas Meža kapos.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 3. sēj., R-V, Rīga: Preses nams, 2000, 255 lpp.; Ušča, Aina. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Jelgava: Biedrība "Meistars Gothards", 2020, 179 lpp.