Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla

fonda

atbalsts

 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskajā enciklopēdijā apkopoti ap 300 ievērojamu cilvēku vārdi.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:11

Jāzeps Valdmanis

Skolotājs

Skolotājs un dzejnieks  Dzimis 1909. gada 21. decembrī Skaistkalnē. Skolas gaitas sācis 1. Pasaules kara laikā Igaunijā. Beidzis Jelgavas skolotāju institūtu. Strādājis par skolotāju Rundālē, Rīgā. Pirmā publikācija 1928. gadā. Miris 1943. gada 24. jūlijā Skaistkalnē.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 2003


Astrīda Valtere

Mākslas zinātniece

Dzimusi 1947. gada 29. augustā, Bauskas apriņķa Vecumnieku pagastā. 1984. gadā beigusi LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu. Diplomdarbs "Dainis Rožkalns". No 1984. līdz 1992. strādājusi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, no 1992. līdz 2015. gadam darba pienākumi veikti biedrībā "Latvijas Mākslinieku Savienībā", kuras biedre no 2006. gada. Kopš 1982. gada publicējusi izstāžu apskatus. Jelgavas literātu apvienības biedre no 1967. līdz 1997. gadam. Publicējusi esejas, miniatūras, aprakstus un dzeju. Bijusi aktrise Jelgavas Ā. Alunāna Tautas teātrī. Mirusi 2017. gadā.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās,V-Ž, 2003; www.lsm.lv [10.08.2021.]


Leons Vārna

Katoļu garīdznieks

Dzimis 1906. gada 1. maijā Panemunes pagastā. 1929. gadā beidza Katoļu teoloģijas augstskolu Rīgā, pēc tam vikārs Sāpju Dievmātes baznīcā. 1931-1934 studējis Insbrukas universitātē. Līdz 1944. gadam ticības mācības skolotājs Ilūkstē un Liepājā. Emigrē uz Vāciju, vēlāk izceļo uz ASV. Bijis Salines katedrāles vikārs, strādājis par pedagogu.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. 1953 – 1955


Teodors Vēdzele

Mācītājs

Vecumnieku evaņģeliski luterāniskās draudzes mācītājs. Dzimis 1905. gada 23. jūnijā. Vienlaikus pildījis arī aizsargu mācītāja pienākumus Bauskas 13. Aizsargu pulkā.

Novadpētniecības personāliju mapes Bauskas CB


Ivars Vesmanis

Koktēlnieks 

Dzimis 1942. gada 10. jūnijā Bauskā. Beidzis LMV. Izstādēs piedalās kopš 1967. gada. Darinājis dekoratīvus traukus, sienas dekorus, svečturus, mēbeles, telpiskas kompozīcijas. Dažkārt darbos iestrādājis ādu un dzintaru. Strādājis kombinātā “Māksla”, no 2001. gada SIA “Eiroekspress” galdnieks – namdaris.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. 1953 – 1955


Kārlis Videnieks

Pedagogs

Dzimis 1880. gada 27. septembrī. Bērnu dienas gaitas sācis Zālītes "Luzikās". Mācoties Bauskā, saticis A.Jesenu, kurš devis ierosmi pedagoga darbam. Beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā (1902). Sākumā strādāja Biķernieku draudzes skolā un Jāņa baznīcas skolā Rīgā, bet no 1906. līdz 1915. g. Jesena-Lerchas privātā sieviešu proģimnāzijā. Pirmais pasaules kara laikā devies uz Pēterpili. Atgriežoties iecelts par Rīgas pilsētas 36. (Avotu) pamatskolas pārzini. Aktīvs darbinieks skolotāju organizācijās un kongresos. Viņa spalvai pieder daudzi raksti gan pedagoģijas, gan jaunatnes žurnālos, kā arī dienas presē: “Pēterburgas Avīzes”, “Baltijas Vēstnesis”, “Dienas Lapa”, "Mūsu Nākotne", "Jaunības Tekas" u.c. Miris 1965. gadā.

Es viņu pazīstu, 1939; "Laiks" Nr. 43 (1965)


Rūdolfs Vīksna

Skolotājs

Skolotājs, žurnālists, literāts. Dzimis 1876. gada 21. novembrī. Mācījies Mežotnes pagastskolā un Bauskas pilsētas skolā. Ieguvis skolotāja tiesības. Strādājis laikrakstos “ Jaunās Latviešu Avīze” un “ Brīvā Zeme”.  No 1919. gada ierēdnis Iekšlietu ministrijā. No 1924. gada Kuldīgas un Jēkabpils apriņķa priekšsēdētājs. Pirmā publikācija 1904. gadā. Rakstījis stāstus, arī recenzijas.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 1992


Jānis Vilde

Ārsts

Dzimis 1900. gada 16. aprīlī Taurkalnes pagastā (Toreiz Bauskas apriņķī). Beidzis LU, papildinājies Minhenē un Parīzē. Pēc tam strādā LU. Publicējis ap 30 darbu, pētījis latviešu un lībiešu antropoloģiju.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. 1953 – 1955


Jānis Lūkass Vinters

Grafiķis

Grafiķis, gleznotājs, pedagogs.  Dzimis 1935. gada 10. decembrī Bauskas apriņķa Zālītes pagastā. 1944. gadā kopā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju. 1950. gadā pārcēlies uz ASV. Beidzis Rodailendas dizaina skolu un Tjuleinas universitāti Ņūorleānā. Organizējis izstādes, nodibinājis ikgadēju stipendiju par nozīmīgāko grafikas sniegumu LMA.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 2003


Edvarts Virza

Dzejnieks

Īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna. Dzimis 1883. gada 27. decembrī Salgales pagasta „Rāceņos”. Lauksaimnieka dēls. Beidzis Bauskas pilsētas skolu, no 1904. līdz 1905. gadam Maskavā papildina zināšanas tieslietās un tautsaimniecībā. Pēcāk dzīvo dzimtas mājās "Billītes" un nododas rakstniecībai. Pirmā publikācija ir dzejoļu cikls "Nakts dziesma" žurnālā "Dzelme" (1906), pirmais dzejoļu krājums - „Biķeris” (1907). Tulko franču liriķus. 1920. gadā apprec dzejnieci Elzu Stērsti. Pavisam izdoti seši dzejoļu krājumi, "Pēdējās dzejas" (1941) sakārtojusi E. Stērste. Pievērsies arī publicistikai. Rakstnieka virsotne prozas žanrā ir „Straumēni”. 1938. gadā E. Virza saņēmis Tēvzemes balvu. Mirst 1940. gada 1. martā.

100 Latvijas personību, 2006