Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts


 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskā enciklopēdija ietver ap 310 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:13

Jāzeps Valdmanis (1909-1943)

Skolotājs, dzejnieks

Dzimis 1909. gada 21. decembrī Skaistkalnē. Skolas gaitas sācis Pirmā pasaules kara laikā Igaunijā, pilsētā Elva. Atgriežoties, beidzis Skaistkalnes 6 klašu pamatskolu. Beidzis Jelgavas skolotāju institūtu. Skolotāja gaitas uzsācis Rundālē, turpinājis Rīgā. Līdzstrādnieks laikrakstā "Daugavas Vēstnesis". Pirmā publikācija - dzejolis "Mātei" žurnālā "Zeltenē" Nr. 11 (1928). Anša Gulbja apgāds izdevis Valdmaņa dzejas krājumus "Kamenes zāle" (1939) un "Stari Straumē" (1942). Dzeja publicēta laikrakstos "Bauskas Vēstnesis", "Rīgas Vēstnesis", "Brīvā Zeme", "Atpūta" u.c. Dzejā izteiksti dominē romantisms - ilgu smeldze, dabas apraksti. Rakstījis arī stāstus. Miris 1943. gada 24. jūlijā Biķernieku sanatorijā, apbedīts Skaistkalnē.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 4.sēj., V-Ž, Rīga: Preses nams, 2003, 303 lpp; "Rīgas Vēstnesis" Nr. 51-52 (21.12.1939) un "Tēvija" Nr. 235 (10.10.1942), pieejami: LNB Digitālā bibliotēka www.periodika.lv (skatīti 16.11.2021.)


Astrīda Valtere (1947-2017)

Mākslas zinātniece

Dzimusi 1947. gada 29. augustā Bauskas apriņķa Vecumnieku pagastā. 1984. gadā beigusi LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu. Diplomdarbs "Dainis Rožkalns". No 1984. līdz 1992. strādājusi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, no 1992. līdz 2015. gadam darba pienākumi veikti biedrībā "Latvijas Mākslinieku Savienībā", kuras biedre no 2006. gada. Kopš 1982. gada publicējusi izstāžu apskatus. Jelgavas literātu apvienības biedre no 1967. līdz 1997. gadam. Publicējusi esejas, miniatūras, aprakstus un dzeju. Bijusi aktrise Jelgavas Ā. Alunāna Tautas teātrī. Mūžībā devusies 2017. gadā.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 4.sēj. (V-Ž). Rīga: Preses nams, 2003. 303 lpp; Mūžībā aizgājusi mākslas zinātniece Astrīda Valtere. Latvijas Sabiedriskie mediji, pieejams: www.lsm.lv (skatīts 10.08.202.)


Leons Vārna (1901-1996)

Katoļu garīdznieks, prelāts

Dzimis 1906. gada 1. maijā Budbergas (vēlāk Panemunes) pagastā. Mācījies skolā Brunavā, vēlāk I.Kļaviņas ģimnāzijā Bauskā. Beidzis Katoļu Teoloģijas augstskolu Rīgā (1929). Tā paša gada 9. maijā iesvētīts priestera kārtā. Studējis Insbrukas universitātē Austrijā (1931-1934). Pēc atgriešanās dzimtenē, ticības mācības skolotājs Ilūkstē un skolu kapelāns Liepājā (līdz 1944. gadam). Otrā pasaules kara laikā nokļuvis Vācijā. 1950. gadā izceļojis uz ASV un apmeties Aiovā. Strādājis amerikāņu draudzē, uzturot sakarus ar latviešiem. L.Vārna pastāvīgi informējis amerikāņu presi un sabiedrību par Latvijas likteni. Apbalvots ar Jeruzalemes Krustu zeltā (1960). 1963. g. pāvests Pauls VI viņu paaugstinājis par pāvesta galma prelātu. No 1973. gada Ņujorkas latviešu katoļu draudzes prāvests. Ieguldījis personīgos līdzekļus misiju vietām Āfrikā un Indijā. Sarakstījis reliģiska satura grāmatas - "Raksti un referāti" (1989) un "Zelta graudi" (1992). Bijis bīskapa J.Rancāna fonda mūža biedrs, kā arī Latvijas brīvības fonda dalībnieks. Goda biedrs Aijovas latviešu biedrības, kā arī Goda filistsrs divās akadēmiskās organizācijās - LKSAA Dzintars un korporācijā Lacuania. Pēdējos dzīves gadus pavadījis "Bishop Drum" pensionēto priesteru mītnē Džonstaunā, Aijovā. Miris 1996. gada februārī.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. (P-Ž). Stokholma: Trīs zvaigznes, 1955; "Universitas" Nr. 77 (01.01.1997), pieejams LNB Digitālā bibliotēkā www.periodika.lv (skatīts 9.11.2021.)


Jānis Vasarietis (1922)

Selekcionārs

Jānis Vasarietis dzimis 1922. gada 3. augustā. Ozolnieku pagasta "Bulduru" mājas ir tā pirmās atmiņas. Pasaulē nācis kā Jānis Zommers, taču, glābjoties no padomju varas represijām, 1940. gadā ģimene pārgāja jaunā uzvārdā (Jāņa tēvs Fridrihs Zommers bija ievērojams Latvijas valsts darbinieks). Pārvalda franču, krievu, vācu valodu. Beidzis Rīgas Valsts 2. ģimnāziju (1939). Iesaukts vācu armijā, dienesta vieta - Liepājas lidosta, Latviešu nakts bumbvedēju pulks (Grobiņas Aviācijas pulks). Kēnigsbergā kritis sarkanarmijas gūstā, izcietis sodu Rjazaņas apgabalā. 1946. gadā atgriezies Rīgā. Absolvējis LVU Ķīmijas fakultāti (1951). 60. gados vienlaicīgi strādājis trīs Iecavas skolās - vidusskolā, internātskolā, vakarskolā par fizikas, ķīmijas un matemātikas skolotāju. Puķkopībā sācis ar gladiolām, tikai vēlāk - lilijām. Sākumā selekcionējis trompetlilijas, vēlāk - Āzijas lilijas. Vispopulārākā ir liliju šķirne "Saules meita". Jānis izveidojis pirmos "brašmark" hibrīdus. Pēc nostrādātiem 25 gadiem skolās Rīgā, Saldū un Iecavā ar sievu pārcēlies uz Vecumniekiem (Vecumnieku novada ģerbonī redzami liliju ziedi). Tur nodzīvojis 27 gadus un to laikā jaunatklājis latviešiem dienlilijas, pirmais uzsācis to selekcionēšanu. Jāņa Vasarieša vārdā nosaukta viena no šķirnēm. 1989. gadā kopā ar Baltijas valstu liliju audzētājiem dibinājis organizāciju "Lilium Balticum". 2002. gadā pārcēlies uz Staburaga pagasta "Mintautiem". Kopā ar domubiedriem izveidojis pirmo dienliliju parku Latvijā, Daugavas krastā pie nogrimušā Staburaga. Pēc paša uzskaites datiem radījis aptuveni 250 šķirnes, pasaules reģistra datos - 81. Virtuālajā "Nacionālās selekcijas slavas zālē” atrodamas 22 J.Vasarieša radītās šķirnes. Daudzu publikāciju autors, visvairāk - Ziemeļamerikas liliju audzētāju asociācijas (NALS) izdevumos. Piešķirts piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1999), Goda zīme "Par nopelniem" (2011), Staburaga pagasta Goda pilsonis. Teju simtgadnieks ar bērnu un mazbērnu atbalstu tagad dzīvo Rīgā.

Zītara, Līga. Gaismas mirkļi. Rīga: So Vita, 2020, 307 lpp.; Svīre, Māra. Vasaras kalnā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2015, 214 lpp.


Teodors Vēdzele (1905-1982)

Mācītājs

Dzimis Rīgā 1905. gada 23. jūnijā. Absolvējis LU Teoloģijas fakultāti. Ordinēts 1936. gadā. Kalpojis Allažu un Vangažu draudzēs. No 1937. gada Vecumnieku ev. luteriskās draudzes mācītājs. Vienlaikus pildījis arī aizsargu mācītāja pienākumus Bauskas 13. Aizsargu pulkā. Sekojis bēgļu laiks Vācijā, no 1944. gada kalpojis latviešu draudzēs Lībekā, Oldenburgā un citviet. 1951. gadā ieceļojis ASV. No 1952. gada kalpojis latviešu ev. lut draudzē Omahā, Nebraskā. No 1967. gada Elizabetes-Nuarkas latv. ev. lut. draudzes gans. Miris 1982. gada 5. decembrī.

Bauskas CB Novadpētniecības mape "Personālijas"; "Laiks" Nr. 99 (11.12.1982) un "Laiks" Nr. 21 (15.03.1967), pieejami LNB Digitālajā bibliotēkā www.periodika.lv (skatīti 15.11.2021.)


Ivars Vesmanis (1942)

Mākslinieks, koktēlnieks 

Dzimis 1942. gada 10. jūnijā Bauskā. Beidzis LMV. Izstādēs piedalās kopš 1967. gada. Darinājis dekoratīvus traukus, sienas dekorus, svečturus, mēbeles, telpiskas kompozīcijas. Darbos iestrādājis arī ādu un dzintaru. No 1979. gada Mākslinieku savienības biedrs. Strādājis lietišķās mākslas kombinātā "Māksla". No 2001. privātā uzņēmumā galdnieks–namdaris.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. (P-Ž). Stokholma: Trīs zvaigznes, 1955


Kārlis Videnieks (1880-1965)

Pedagogs

Dzimis 1880. gada 27. septembrī. Bērnu dienas gaitas sācis Zālītes "Luzikās". Mācoties Bauskā, saticis A.Jesenu, kurš devis ierosmi pedagoga darbam. Beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā (1902). Sākumā strādāja Biķernieku draudzes skolā un Jāņa baznīcas skolā Rīgā, bet no 1906. līdz 1915. g. Jesena-Lerchas privātā sieviešu proģimnāzijā. Pirmais pasaules kara laikā devies uz Pēterpili. Atgriežoties iecelts par Rīgas pilsētas 36. (Avotu) pamatskolas pārzini. Aktīvs darbinieks skolotāju organizācijās un kongresos. Viņa spalvai pieder daudzi raksti gan pedagoģijas, gan jaunatnes žurnālos, kā arī dienas presē: “Pēterburgas Avīzes”, “Baltijas Vēstnesis”, “Dienas Lapa”, "Mūsu Nākotne", "Jaunības Tekas" u.c. Miris 1965. gadā.

Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Rīga: Biografiskā Archiva apgāds, 1939; "Laiks" Nr. 43 (1965), pieejams LNB Digitālajā bibliotēkā www.periodika.lv (11.11.2021.))


Gaļina Viegliņa (1947-2022)

Rakstniece Gina Viegliņa-Valliete

Dzimusi 1947. gada 22. jūnijā Ilūkstes pusē. Literārais pseidonīms Gina Viegliņa-Valliete. Mācījusies Kandavas internātskolā, Raiņa vakara vidusskolā, LU Vēstures un filozofijas fakultātē. Jau 15 gadu vecumā uzsāktas darba gaitas, strādājot rūpnīcā "VEF". Pēc augstskolas beigšanas Gaļina veikusi laborantes pienākumus vēstures fakultātē, bijusi mācībspēks Rīgā un Kandavā. Ilgus gadus bijusi vēstures un kultūras vēstures skolotāja Valles vidusskolā, un Valle joprojām ir rakstnieces mājas. Vallē Gaļina pievērsās dzejai, pirmās dzejas publikācijas - Tukuma rajona avīzē un Aizkraukles rajona avīzē "Staburags" 80. gadu beigās. Jaunā tūkstošgade literāri ļoti ražīga. Dzejoļu krājumi: "Uz balta spārna" (2003), "Vēl mīlu" (2009), "Zemgales vācelīte" (kopkrājumi - 2010, 2011, 2012), "Ziedu pļavā" (2014), "Saule plaukstās" (2017) un citi; kā arī dzeja bērniem: "Māmiņ, lūdzu, palasi" (2010), "Rūķa Pipariņa vasara" (2015) u.c. Rakstnieces izglītība un interese izpaudusies šādos vēsturiskos darbos: "Savieši" (2008), "Pa votu un sēļu pēdām Zemgalē no 15. līdz 20. gadsimtam" (2014), biogrāfiskajā romānā "Rainis un viņa māte" (2017). Romāni: "Dievs, piedod!" (2017), "Valdnieka Nameja meita" (2018). Skaudrs meitenes stāsts atklājas "Atradenes stāstos" (2019). Jaunākais sirdsdarbs ir dzeja bērniem "Pipariņa piedzīvojumi" (2021) un pieaugušajiem "Tā saulespuķe" (2021). Sadarbībā ar Andri Kristonu tapušas ap 30 dziesmas pieaugušajiem, kā arī "Sakrālie dzejoļi un dziesmas" (2014). Ginas dzeja dzirdama arī bērnu dziesmās. Veikums atzinīgi novērtēts daudzos konkursos. Saņemts Vecumnieku novada Atzinības raksts "Par novada vēstures izpēti un tā atspoguļošanu dzejā" (2012). Mūžībā devusies 2022. gada 7. martā.

Valles pagasta Valles bibliotēkas novadpētniecības mape "Personālijas"


Rūdolfs Vīksna (1876-nav ziņu)

Skolotājs, žurnālists, ierēdnis

Dzimis 1876. gada 21. novembrī Bauskas apriņķa Mazsvitenes pagastā. Mācījies Mežotnes pagastskolā un Bauskas pilsētas skolā. Ieguvis skolotāja tiesības. Faktiski vadījis "Jaunās Latviešu Avīzes", vēlāk strādājis laikrakstā "Brīvā Zeme".  Rakstījis stāstus, arī recenzijas. Tulkojis beletristisku prozu, parakstījies kā V. Rudolfs. No 1919. gada ierēdnis Iekšlietu ministrijā. No 1924. gada Kuldīgas un Jēkabpils apriņķa priekšsēdētājs. Pirmā publikācija 1904. gadā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003; Prande, A. Latvju rakstniecība portrejās. Rīga: Letas izdevums, 1929, 516 lpp.(300.lpp.)


Jānis Vilde (1900-1971)

Publicists, medicīnas pārstāvis

Dzimis 1900. gada 16. aprīlī Taurkalnes pagastā (Toreiz Bauskas apriņķī). Beidzis LU, papildinājis zināšanas Minhenē un Parīzē. Pēc tam strādājis LU. "Latvijas Ārstu Žurnāla" redkolēģijas loceklis (1932-1939). Publicējis ap 30 darbu, pētījis latviešu un lībiešu antropoloģiju.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. (P-Ž). Stokholma: Trīs zvaigznes, 1955; Latviešu periodika (1920-1940), 3. sēj. 2. daļa, 1989, 412 lpp. (396. lpp)