Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 330 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem N-Ž.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:23

Jānis Teodors Galiņš (1906-1942)

Sabiedriskais darbinieks, aizsargs

Dzimis 1906. gada 6. maijā Rundāles pagastā. Karavīra dienestā stājies 1928. gadā. Pildījis pienākumus smagās artilērijas pulkā (1929-1940), Aizsargu organizācijā (1938-1940). Svitenes pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks. Apbalvots ar Atzinības Krusta II pakāpes Goda zīmi (1938). Izsūtīts. Miris 1942. gada 13. maijā Kirovas apgabala Vjatlagā.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Brīvības cīņas Rundālē"


Fricis Garais

Valodnieks

Dzimis 1865. gadā Vecmuižas (Vecumnieku) pagastā, mājās "Bizdēni". Mācījies Vecmuižas pagasta skolā, vēlāk - Jelgavas ģimnāzijā. Beidzis Maskavas universitāti, bijis vācu valodas skolotājs Pēterburgā, nodokļu inspektors Latvijā un Igaunijā. Rakstījis par Baltijas agrārām attiecībām, par feodālo iekārtu - muižniecības stāvokli prestatā zemnieku un bezzemnieku stāvoklim. Kā nodokļu inspektors bija labi iepazinies ar vietējiem apstākļiem. Publicējies ar pseidonīmu V. Zemcevs. Autors grāmatai "Vidzemes agārjautājumā" (1907). Vairāki darbi krievu valodā. 1918. gadā atgriezies Vecmuižas pagastā, kur pievērsies grieķu literatūrai. Uzturējies Vecmuižas "Ilgās". Tulkojis latviski Platona darbus "Sokrata aizstāvēšanās runa - Kritons, Faidons" (1920) un "Protagons" (1925). Sarakstījis kritisku apcerējumu "Daži latviešu valodas jautājumi" (1930). Traģiski gājis bojā 1936. gadā, apbedīts Vecmuižas kapsētā blakus tuviniekiem.

Nonācs, O. Fricis Garais. V. Zemcevs, viņa dzīve un darbs. [Rīga]: Latvijas preses biedrības izdevums, 1936. 57 lpp.; Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā Archiva apgāds, 1939. 362 lpp.


Andrejs Garkalns

Žurnālists

Dzimis 1900. gada 5. janvārī Bērzaunē. Strādājis Kuldīgā kā žurnāla "Pilsēta un lauki" redaktors un Bauskā par avīzes "Bauskas Vēstnesis" galveno redaktoru. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas gads nav zināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Juris Garkalns

Sieviešu basketbola treneris

Dzimis 1938. gada 12. maijā. Bijis treneris Iecavas internātskolā, trenējis TTT junioru izlasi. Ir "TTT – Rapa" kluba sieviešu basketbola komandas treneris.

Bauskas CB novadpētniecības mapes


Edgars Gasūns (1939-2018)

Retroauto restaurētājs

Dzimis 1939. gada 15. martā Bauskā, uzaudzis Rundālas pagastā. Pabeidzis Pilsrundāles septiņgadīgo skolu, kas tolaik atradusies Rundāles pilī (1956), Priekuļu mehanizācijas skolu. 1962. gadā sāka strādāt Bauskas "Lauktehnikā". Laulībā ar Annu (dz. Badūne) piedzima dēls Agris. Edgars Gasūns no 1971. gada pildīja specceha vecākā inženiera pienākumus. Darba gaitas Bauskā Gasūni beidza 1973. gadā, kad Edgars sāka strādāt Rundāles pils muzejā par inženieri-mehāniķi. Rundāles pils muzeja direktora vietnieks saimnieciskajā darbā (1976-1988), vēlāk vadījis auto muzeja vajadzībām. Vairāk nekā 20 gadus darbojies Antīko automobiļu klubā, piedalījies auto salidojumos, saņēmis atdzinības par teicamu restaurācijas darbu. Dzīvoja Rundāles pagasta "Mežmaļos". Atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapos. Mūžībā devies 2018. gada 8. oktobrī, atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapos.

Ramane, Aelita, Anna Truntika. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.; Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles pagasta cilvēki"


Augusts Goževics

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1894. gada 28. jūnijā Mazbruknā. Izglītojies Rīgas Nikolaja ģimnāzijā. Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. gada novembrī. 7.Bauskas latviešu strēlnieku pulka ložmetēju komandas priekšnieks. Bijis 7.Bauskas latviešu strēlnieku pulka poručiks. 1916. gada 23. decembrī Ziemassvētku kaujās pie Ložmetējkalna Goževica vadītā 3. un 7.rotas ložmetējkomanda pēc izlaušanās cauri vācu pirmajai aizsardzības līnijai paplašināja frontes pārrāvuma vietu un atsita vairākus vācu pretuzbrukumus. Kad visi 3.rotas virsnieki bija krituši, pēc savas iniciatīvas uzņēmās tās komandēšanu, līdz krita kaujaslaukā varoņa nāvē. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši; Datu bāze - Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi


Ādolfs Grasis

Sporta pedagogs

Dzimis 1905. gada 11. janvārī Vecumnieku pagastā. Beidzis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti un LVFKI. Strādājis par fiziskās audzināšanas instruktoru, bijis Fiziskās audzināšanas nodaļas vadītājs. No 1956. gada līdz mūža galam LVFKI docētājs. Miris 1976. gada 3. martā Rīgā.

Latvijas enciklopēdija, 2.sējums, R., 2003


Jānis Gregors

Skolotājs

Dzimis 1893. gada 2. aprīlī Jaunpiebalgā. Beidzis Valmieras skolotāju semināru, strādājis par skolotāju Limbažos un Rīgā, bijis Bauskas un Jelgavas apriņķa tautskolu inspektors. Rediģējis Fr. Adamoviča ģeogrāfijas mācību grāmatas. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas datums nav zināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Alfrēds Greiselis (1939-2008)

Dzimis 1939. gada 1. jūnijā Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagasta "Vilciņos". Beidzis Bulduru dārzkopības tehnikumu (1958), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti, Dārzkopības nodaļu (1963). No 1965. gada galvenais agronoms rajona paraugsaimniecībā Bauskā. 1969. gadā sācis veikt Rundāles sovhoza direktora pienākumus. Īpašais nopelns ir Pilsrundāles ciemata apbūve - daudzdzīvokļu māju projektēšana uz būve, jo viņa sirdslieta bijusi celtniecība. No 1977. gada līdz 1981. gadam bijis direktors Saulaines sovhoztehnikumā, kur līdz 1982. gadam strādājis par pasniedzēju. 1989. gada rudenī no Pilsrundāles pagasta ievēlēts par rajona padomes deputātu. No 1990. gada janvāra – rajona padomes priekšsēdētājs. Atkārtoti šajā amatā ievēlēts 1994. gadā, kad vēlēšanās startēja no Zemnieku savienības. Miris 2008. gada 26. oktobrī, atdusas Rundāles pagasta Važītes kapsēta.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mapes "Kolhozs/sovhozs" un "Rundāles pagasta cilvēki"


Aleksandrs Grēvens

Tulkotājs, mācītājs

Tulkotājs, latviešu garīgās dzejas autors. Dzimis 1679. gadā 28. augustā Salgalē mācītāja Kristiāna Grēvena ģimenē. Mācījies Bauskas un Jelgavas skolās. Studējis teoloģiju Kēnigsbergas universitātē. Bijis luterāņu mācītājs Codē (no 1699), kā arī Lambārtē. 1711. gada pavasarī viņu ieceļ par mācītāju Salgalē un Emburgā, viņš vienlaikus pilda arī Bauskas prāvesta pienākumus. Kurzemes hercoga Frīdriha Vilhelma galma mācītājs. Mācītājs Jelgavā un Kurzemes ģenerālsuperintendants. Pārstrādājis un izdevis Kurzemes dziesmu grāmatu „Jelgavas jauna un un pilnīga latviešu dziesmu grāmata”, kurā vairs nav ievietotas bezatskaņu dziesmas. Sagatavojis luterāņu baznīcas rokasgrāmatu „Jauno latviešu baznīcas kungu grāmata”, sekmējis Bībeles otrreizēju izdošanu latviešu valodā. Miris 1746. gadā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 1992; www.literatura.lv [05.08.2021.]