Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla

fonda

atbalsts

 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskajā enciklopēdijā apkopoti ap 300 ievērojamu cilvēku vārdi.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:19

Fricis Garais

Valodnieks

Dzimis 1865. gadā Vecmuižas (Vecumnieku) pagastā. Beidzis Maskavas universitāti, bijis vācu valodas skolotājs Pēterburgā, nodokļu inspektors Latvijā un Igaunijā. 1918. gadā atgriežas Vecmuižas pagastā, kur pievērsies grieķu literatūrai. Miris 1936. gadā.

Es viņu pazīstu, 1939


Andrejs Garkalns

Žurnālists

Dzimis 1900. gada 5. janvārī Bērzaunē. Strādājis Kuldīgā kā žurnāla "Pilsēta un lauki" redaktors un Bauskā par avīzes "Bauskas Vēstnesis" galveno redaktoru. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas gads nav zināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Juris Garkalns

Sieviešu basketbola treneris

Dzimis 1938. gada 12. maijā. Bijis treneris Iecavas internātskolā, trenējis TTT junioru izlasi. Ir "TTT – Rapa" kluba sieviešu basketbola komandas treneris.

Bauskas CB novadpētniecības mapes


Augusts Goževics

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1894. gada 28. jūnijā Mazbruknā. Izglītojies Rīgas Nikolaja ģimnāzijā. Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. gada novembrī. 7.Bauskas latviešu strēlnieku pulka ložmetēju komandas priekšnieks. Bijis 7.Bauskas latviešu strēlnieku pulka poručiks. 1916. gada 23. decembrī Ziemassvētku kaujās pie Ložmetējkalna Goževica vadītā 3. un 7.rotas ložmetējkomanda pēc izlaušanās cauri vācu pirmajai aizsardzības līnijai paplašināja frontes pārrāvuma vietu un atsita vairākus vācu pretuzbrukumus. Kad visi 3.rotas virsnieki bija krituši, pēc savas iniciatīvas uzņēmās tās komandēšanu, līdz krita kaujaslaukā varoņa nāvē. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši; Datu bāze - Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi


Ādolfs Grasis

Sporta pedagogs

Dzimis 1905. gada 11. janvārī Vecumnieku pagastā. Beidzis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti un LVFKI. Strādājis par fiziskās audzināšanas instruktoru, bijis Fiziskās audzināšanas nodaļas vadītājs. No 1956. gada līdz mūža galam LVFKI docētājs. Miris 1976. gada 3. martā Rīgā.

Latvijas enciklopēdija, 2.sējums, R., 2003


Jānis Gregors

Skolotājs

Dzimis 1893. gada 2. aprīlī Jaunpiebalgā. Beidzis Valmieras skolotāju semināru, strādājis par skolotāju Limbažos un Rīgā, bijis Bauskas un Jelgavas apriņķa tautskolu inspektors. Rediģējis Fr. Adamoviča ģeogrāfijas mācību grāmatas. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas datums nav zināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Aleksandrs Grēvens

Tulkotājs, mācītājs

Tulkotājs, latviešu garīgās dzejas autors. Dzimis 1679. gadā 28. augustā Salgalē mācītāja Kristiāna Grēvena ģimenē. Mācījies Bauskas un Jelgavas skolās. Studējis teoloģiju Kēnigsbergas universitātē. Bijis luterāņu mācītājs Codē (no 1699), kā arī Lambārtē. 1711. gadā bijis Salgales mācītājs un Bauskas prāvests. Kurzemes hercoga Frīdriha Vilhelma galma mācītājs. No 1717. gada vācu rīta mācītājs Jelgavā un Kurzemes ģenerālsuperintendants. Grēvens neļāva Kurzemē izplatīties piētisma kustībai. Pārstrādājis un izdevis Kurzemes dziesmu grāmatu „Jelgavas jauna un un pilnīga latviešu dziesmu grāmata”, kurā vairs nav ievietotas bezatskaņu dziesmas. Sagatavojis luterāņu baznīcas rokasgrāmatu „Jauno latviešu baznīcas kungu grāmata”, sekmējis Bībeles otrreizēju izdošanu latviešu valodā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R., 1992


Elija Grīnberga

Literāte

Dzimusi 1865. gada 26. janvārī Kuldīgā. Nolikusi mājskolotājas eksāmenu, bijusi mājskolotāja Rīgā un Bauskas apkārtnē, tad Maskavā. 1890. gadā saslimusi ar kakla diloni un pārcēlusies uz Bausku. Dzīvodama Maskavā, nodarbojusies ar rakstniecību. Mirusi 1891. gada 16. maijā, apglabāta Plosta kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2003


Fricis Grīnbergs

Bankas pārvaldnieks

Dzimis 1888. gada 6. aprīlī Jelgavā. Mācījies Jelgavas reālskolā. Latvijas bankas Bauskas nodaļas pārvaldnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas dati nav zināmi.

Es viņu pazīstu, 1939


Gunārs Grīnfelds

Restaurators

Dzimis 1957. gada 18. martā Elejā. Beidzis Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolu. Papildinājis zināšanas PSRS Restauratoru asociācijā. 1985. gadā ieguvis šīs iestādes atestācijas 2. kategoriju. Kopš 1980.gada Rundāles pils restaurators. Restaurējis arī Nogales un Mežotnes pilis. Latvijas restauratoru biedrības biedrs.

LITERATŪRA: Latvijas enciklopēdija, 2.sējums, R.:2003