Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis, kuri tajā dzīvo. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos cilvēkus, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadiem, nešķirojot vai šis cilvēks ir populārs visā pasaulē vai Latvijā, vai arī tikai savā dzimtajā pagastā – galvenais ir viņa devums savam ciemam, pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija – apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas un tajā līdzās cits citam sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs šajos novados.
Darba procesā tiek atrasti arvien jauni mazāk zināmi un pavisam nezināmi novadnieki. Pamazām ar šo materiālu tiek iepazīstināti bibliotēku lietotāji, nodrošināta tā pieejamība internetā. Patlaban tajā apkopoti ap 400 ievērojamu cilvēku vārdi. 

KKF atbalsts

Kultūrkapitāla fonda atbalsts

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:304

Alfreds Amtmanis-Briedītis

Režisors

Režisors, aktieris. Dzimis 1885. gada 5. augustā Bauskas apriņķa Vallē. Mācījies Jaunjelgavas pilsētas skolā. Skatuves gaitas sācis 1902. gadā, kur pieņēmis uzvārdu Briedīts. No 1905. gada strādā Apollo teātrī, vēlāk darbojies Liepājas teātrī, kur vadījis savu pirmo režiju. 1908. gadā atgriežas Apollo teātrī. Jaunajā Rīgas teātrī no tā dibināšanas dienas 1908. gada rudenī. Pirmā Pasaules kara laikā darbojies Pēterpils Latviešu teātrī. Bijis viens no Latviešu Strādnieku teātra aizsācējiem, piedalījies Nacionālā teātra dibināšanā. Nesaskaņu dēļ Raiņa direkcijas laikā 1921. gadā pārgājis uz Dailes teātri, pēc tam uz Liepājas teātri. 1924. gadā atgriezies Nacionālajā, vēlākajā Drāmas teātrī. Amtmaņa–Briedīša vadībā teātris izveidojies par augstas kultūras un spilgtu tēlotāja ansambļa teātri. Izdotas vairākas grāmatas, tai skaitā atmiņu grāmata “Pretim saulei”. Miris 1966. gada 15. maijā, Rīgā. Apglabāts Meža kapos.

Teātris un kino biogrāfijās, R., 1999


Valdis Annuss

Bauskas apriņķa vecākais

Dzimis 1906. gada 21. aprīlī Vircavas pagastā. Beidzis Jelgavas 2. vidusskolu, studējis Latvijas Universitātē. Bijis a/s “Maiznieks” padomē un Bauskas patērētāju biedrības valdes priekšsēdētājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas gads nav zināms.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939


Arnolds Apse

Rakstnieks

Rakstnieks, dzejnieks. Dzimis 1914. gada 28. maijā saimnieka ģimenē Iecavā. Mācījies Hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā, strādājis laikrakstā Brīvā Zeme. Vēlāk uzsāk studijas LU Juridiskajā fakultātē. Pirmais dzejolis – „Mātei” publicēts laikrakstā Bauskas Vēstnesis. 1943. gadā iesaukts Latviešu leģionā. Kara beigās nonācis gūstekņu nometnē Vācijā. 1948. gadā izceļo uz Franciju, kur strādā par ogļraci. Ievērojamākais darbs - "Klosterkalns" ar autobiogrāfisku ievirzi tapis 1964. gadā. Dzejoļi apkopoti krājumā „Saulespuķes”. Romānā „Gandrīz ģenerālis” (1982) atspoguļota bērnības garīgā autobiogrāfija, „Lepnā Zemgales bajāru cilts” – kādas Zemgales saimnieku dzimtas likteņi vairākās paaudzēs. Miris 1983. gada 19. janvārī Sārbūrā, Francijā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 1992; Publikācijas laikrakstos sk. Novadpētniecības kartotēkā.


Jēkabs Arents

Skolas pārzinis

Dzimis 1896. gada 25. aprīlī Mežotnes Mazzeltiņos. Beidzis komercskolu Maskavā, studējis lauksaimniecību Latvijas Universitātē. Piedalījies Brīvības cīņās kā rotas komandieris, bijis Zūru lauksaimniecības skolas pārzinis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Viestura ordeni. Miršanas datums nav zināms.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939


Raitis Ābelnieks

Vēsturnieks

Dzimis 1963.gadā Jaunpiebalgā. Strādājis Bauskas 1.vidusskolā par vēstures skolotāju, bijis Minsteres latviešu ģimnāzijas vēstures skolotājs. Nacionālās apvienības Bauskas novada grupas vadītājs, Bauskas novada domes priekšsēdētājs, Bauskas Novadpētniecības un Mākslas muzeja (Bauskas muzeja) galvenais speciālists un Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētājs. Vaļasprieki: ceļošana, makšķerēšana, fotogrāfēšana.

Latvija XX gadsimtā; www.nacionalaapvieniba.lv


Mirdza Ābola

Literatūrzinātniece

Dzimusi 1923. gada 23. februārī Svitenē. Beigusi LU Filoloģijas fakultāti 1949. gadā, filoloģijas zinātņu doktore. Strādājusi pie Sudrabkalna un Raiņa kopotajiem rakstiem, sastādījusi vairāku rakstnieku izlases. Tulkojusi Marku Tvenu un baltkrievu literatūru. Presē publicē rakstus par A.Brigaderes, V.Plūdoņa, L.Laicena un citu autoru daiļradi.

Latvijas enciklopēdija, 2003


Juris Āboliņš

Aktieris

Līdz 1980. gadam Juris Pētersons. Dzimis 1949. gada 8. jūnijā Bauskā. Beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti 1970. gadā. Rīgas Operetes teātra aktieris. Strādājis arī Liepājas teātrī. Muzikālajos iestudējumos izmanto savas vokālās dotības. Precējies ar aktrisi Viju Āboliņu.

LITERATŪRA: Teātris un kino biogrāfijās,1.1999.; Publikācijas laikrakstos (skat. IS Alise un Novadpētniecības kartotēkā)


Reinis Ādmīdiņš

Literatūrkritiķis

Literatūrkritiķis, rakstnieks. Dzimis 1939. gada 14.septembrī Čeremhovā, Irkutskas apgabalā. Latvijā dzīvo no 1949. gada. Beidzis Bauskas 1. vidusskolu (tagad Bauskas Valsts ģimnāzija) 1958. gadā un absolvējis Latvijas Valsts Universitāti (tagad LU) Filoloģijas fakultāti 1963. gadā. No 1963.-1968. gadam strādā par atbildīgo sekretāru rajona laikrakstā Bauskas Darbs (vēlāk Komunisma Ceļš). Ievērojamākie darbi: "Dzejas darbdiena", "Lejenieku zāle, Lejenieku sniegs", "Mest akmeņus ūdenī" u.c. Līdzautors grāmatai par Bauskas novada kultūru un vēsturi. Kopš 1968. gada strādā Latvijas radio. Populārā radioraidījuma "Saulgožu pagasta dzīves ainiņas" autors. Miris 2010. gada 17. oktobrī.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās , 1992; Avīžu rakstus par R.Ādmīdiņu skatīt Novadpētniecības kartotēkā


Kārlis Ātrens

Veterinārārsts

Dzimis 1870. gada 15. maijā Rundāles pagastā. Beidzis Bauskas apriņķa skolu, Jelgavas reālskolu un Tērbatas Veterinārinstitūtu. No 1921. gada strādā Zemkopības ministrijas veterinārās pārvaldes dienestā. Miršanas datums nav zināms.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939


Dzintris Alks

Traumatologs ortopēds

Dzimis 1931. gada 3. septembrī Skaistkalnē. Beidzis Krasnojarskas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti. Strādājis par ārstu Krasnojarskas novadā un Novosibirskā. No 1972. – 1992. gadam strādājis Latvijas traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā. Apkopojis datus par padomju laikā represētajiem mediķiem. Paula Stradiņa balvas ieguvējs 1993. gadā. Miris 1998. gadā, Rīgā. Apbedīts Baltezera kapos.

Latvijas enciklopēdija I, R : 2002


Top.LV
Valid XHTML 1.0 Strict
/* vids.lv */
briedis.lv
www.celmins.lv