Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts


 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskā enciklopēdija ietver ap 310 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:31

Andrejs Balodis

Dzejnieks

Dzimis 1908. gada 24. martā Vecumnieku pagasta "Brūveros", miris 1987. gadā Rīgā, apglabāts Ogres kapos. Komunistiskās iekārtas apdziedātājs dzejā. Liels dzimtās puses patriots, vairākus dzejoļus veltījis Bauskas novadam. Pirmais dzejolis „Pēc pusnakts” publicēts žurnālā „Domas” 1924.gadā. Jau 13 gadu vecumā pirmo reizi apcietināts par darbību komunistiskā pulciņā. Vēlāk apcietināts vairākas reizes 1928., 1929. un no 1930. līdz 1938. gadam. Ieslodzījumā pievērsies dzejas rakstīšanai. Pasaules kara laikā cīnījies Sarkanajā armijā. Pēc kara ieņem vadošus amatus žurnālā „Karogs” un Rakstnieku Savienībā. Daudzu dzejoļu krājumu autors, rakstījis arī bērniem.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R, 1992


Teodors Baltalksnis

Lāčplēša ordeņa kavalieris

Dzimis 1886. gada 1. novembrī Mežotnes pagastā. Zemkopis. Krievu armijā Pirmā pasaules kara laikā dienējis 30. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Latvijas armijā iesaukts 1919. gadā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem. Latgales partizānu pulka seržants. Izlūkgājienā nokļuvis ielenkumā pie Kapasilu un Runsiku sādžām, apšaudījis pretinieku no ložmetēja, nodarot smagus zaudējumus un dodot iespēju saviem vīriem bez zaudējumiem atkāpties. Tika ievainots. Atvaļināts 1920. gada oktobrī. Turpinājis kā zemkopis Mežotnes pag. "Upmaļos". Pagasta aizsargu nodaļas dalībnieks. Apbalvots par 1919. gada 31. decembra cīņu pie Kapasilu ciema Latgalē, Lāčplēša Ordenis piešķirts 1922. gadā. 1945. gada janvārī izsūtīts uz Sibīriju, atradies filtrācijas nometnē Soļikamskā, no kurienes atbrīvots slimības dēļ. 1945. gada novembrī ieradies Rīgā, ievietots 1. Rīgas pilsētas slimnīcā, kur 1946. gada 3. janvārī miris. Apglabāts Rīgā, Matīsa kapos.

Latvijas valsts apbalvojumi un Lāčplēši. Rīga, 1996; Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗi, pieejams: http://lkok.com [01.11.2021]


Inta Baltgalve

Skolotāja, dzejniece

Dzimusi 1950. gada 19. maijā Bauskā. Skolotāja, dzejniece, sociālā darbiniece. Augstākā izglītība filoloģijā un sociālajā darbā. Pirmo dzejoli uzrakstījusi 8. klasē. Viņas dzejas būtību var izteikt trīs vārdos – meita, sieva, māte. Dzejoļi ietverti Bauskas literātu apvienības "Akmeņi zied" kopkrājumos "Mēs no Bauskas" (1995), "Akmeņi zied" (2001), "Trešais vārds" (2011), "Sirds dzirde" (2013). Intas Baltgalves vārds gadu no gada regulāri lasāms Bauskas laikraksta literārajā lappusē. Darbojusies dramaturģijā un tulkošanā. Dzīves un darba gadi joprojām vijas ap Bausku. 2020. gadā izdevusi savu dzejoļu krājumu "Bērnišķības".

Mēs no Bauskas, 1995; Akmeņi zied, 2001; Bauskas CB novadpētniecības mapes


Jānis Bankavs

Žurnālists

Žurnālists. Dzimis Vecmuižā (Vecumniekos) 1886. gadā, lauksaimnieka ģimenē. Mācījies Šaņavska universitātē Maskavā, strādājis vairāku žurnālu redakcijās Latvijā un Krievijā. Rakstījis stāstus. Izdota grāmata "1919.gads". Deportēts uz Krieviju 1941. gadā. Miris 1951.gadā.

Latvju enciklopēdija, 1. sēj., 1950-1951


Anna Bauga

Tulkotāja

Tulkotāja. Dzimusi 1905. gada 13. martā Blīdenes pagastā. 1927. gadā beigusi Jelgavas skolotāju institūtu, strādājusi par skolotāju Iecavā (1927–1933), Dobelē, Rīgā, privātskolotāja Uzbekijā. Pēc kara atgriežas Rīgā un nodarbojas ar grāmatu tulkošanu. Tulkojusi Hašeku, Dikensu, Konanu–Doilu, Golsvertiju un citu rakstnieku darbus. Mirusi 1991. gada 16. janvārī Rīgā. Apbedīta Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R.: 1992


Rita Bebre

Dzejniece, psiholoģe

Dzimusi 1938. gada 19. augustā Rēzeknē. Strādājusi Bauskas rajona skolās un Bauskas rajona komjaunatnes komitejā (1961–1965). Bijusi Raiņa literatūras un mākslas muzeja zinātniskā līdzstrādniece. Strādājusi par docenti Valsts konservatorijā. Izdoti divi dzejoļu krājumi "Kodols" (1975) un "Ugunstieksme" (1984). Publicējusi rakstus par daiļrades psiholoģiskajiem jautājumiem. Veidojusi grāmatu par operas māksliniekiem "Un mūžīgs darba lauks.." (1981), sastādījusi zin. rakstu krājumu "Radoša personība" (2000).

"Komunisma Ceļš", 1983.gada 23. jūlijā; www.literatura.lv [skatīts 05.08.2021.]


Eduards Beinarts

Panemūnes pagasta vecākais

Dzimis 1888. gada 11. oktobrī Panemūnes pagasta Tunkūnos. Beidzis vietējo pagastskolu un kursus Priekuļos. Pagasta vecākais un Savstarpējās apdrošināšanas centrālās savienības padomes loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas datums nezināms.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939


Paulis Beķeris

Lauksaimnieks

Lauksaimnieks. Bauskas pagasta vecākais. Dzimis 1901. gada 6. oktobrī Jelgavā. Studējis Latvijas Universitātē, piedalījies Brīvības cīņās. Bauskas lauksaimniecības valdes biedrības loceklis. Miršanas datums nav zināms.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939


Rihards Belte

Aktieris, režisors

Dzimis 1949. gada 21. janvārī Bauskas rajona Panemūnē. Darbojies Bauskas Tautas teātrī. Mācījies Tautas kinoaktieru studijā. Aktieris Liepājas teātrī no 1974. līdz 1991. gadam. Raksturlomu tēlotājs. Liepājas Leļļu teātra dibinātājs (1989), ilggadējs tā režisors un direktors līdz 2016. gadam. Nominēts titulam "Gada liepājnieks 2018" par Liepājas Leļļu teātra izveidi un nostiprināšanu. Precējies ar aktrisi Inesi Belti.

Teātris un kino biogrāfijās,1. sēj. Rīga: Preses nams,1999; Rihards Belte: sīkums, bet patīkami. www.liepajniekiem.lv [21.01.2022]


Edgars Bergmanis

Mācītājs

Dzimis 1904. gada 18. maijā Rundālē. Beidzis Hercoga Pētera ģimnāziju Jelgavā un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. 1934. gadā ordinēts, mācītājs Mežotnes un Bērsteles Ev. luteriskajās draudzēs, aizsargu mācītājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas datums nav zināms.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939