Bibliotēkas vēsture

Bauskas pilsētas bibliotēka dibināta 1922. gadā. Bibliotēka atradās pilsētas domes ēkā Pils ielā 19 (tag. Plūdoņa). Pēc kara bibliotēkā strādāja 3 darbinieki. Tās direktors līdz 1945. gadam bija Jānis Rūsis. Viņa laikā notika masveida pirmskara grāmatu iznīcināšana. No 1950. gada bibliotēka atrodas vienā ēkā ar Kultūras centru un gaida lasītājus Kalna ielas 18 trešajā stāvā. No 1951. gada bibliotēku vadīja Ausma Žemaite, bet no 1958. līdz 1975. gadam bibliotēkas atslēgas turēja Lauma Kastiņa. Šajā posmā bibliotēkā sāka darboties brīvpieejas fonds, pirmo reizi atzīmēja Jauno grāmatu dienu, un savu darba sāka ceļojošās bibliotēkas.

1975. gadā bibliotēkas vadību pārņēma Leontīne Zariņa, vadot to līdz 1998. gadam. 70. gadu vidū sākās rajona bibliotēku centralizācija. Tika izveidota rajona komplektēšanas un apstrādes nodaļa, un par ikdienu kļuva grāmatu kopu veidošana un apstrāde priekš ciemu bibliotēkām. 80. gadu vidū gadā garīgu un nacionālu pacēlumu bibliotēkas darbā ienesa Krišjāņa Barona jubileja. Ar 20.-30. gadu izdevumiem un literāru apskatu tika apbraukātas daudzas rajona skolas un klubi. 1985. gadā dramatiskākais gadījums bibliotēkas vēsturē - noplūst bibliotēka, sabojājot daudzas vērtīgas grāmatas.

Kā jauna darba metode attīstījās literārās stundas vidusskolniekiem. 1997. gadā notika rajona bibliotēku decentralizācija un pagastu bibliotēkas nodeva vietējo pašvaldību pārziņā, saglabājot Bauskas RCB galvenās bibliotēkas funkcijas. 1997. gadā iegūts Sorosa fonda atbalsts Latvijā. Bibliotēkā pirmais dators! Rajona komplektēšanas un apstrādes nodaļa uzsāka rajona elektroniskā kopkataloga izveidi. 1998. gadā bibliotēkā direktores pienākumu pildīšanu pārņēma Baiba Tormane. Bibliotēkā sākās intensīva jauno informācijas tehnoloģiju ieviešana.

1998. gadā izstrādātais projekts, kuru atbalsta Sorosa fonds Latvija un Budapeštas Atvērtās sabiedrības institūts, ir visu automatizācijas procesu "mugurkauls". Tā realizāciju nodrošina Bauskas rajona Centrālajā bibliotēkā: lokālā tīkla izveide, rajona elektroniskā kopkataloga pieejamība, novadpētniecības datu bāzes izveides, piekļuve analītikai. 2000. gadā tika atvērts Sabiedriskais Interneta pieejas punkts (SIPP). Kā jaunu un perspektīvu darba forma Interneta lasītavā uzsāka apmācību kampaņa pieaugušajiem "Iepazīsti! Mācies! Lieto!". Iegūto pieredzi prezentēja Amerikas bibliotēku asociācijas gadskārtējā konferencē Sanfrancisko (ASV).

2001. gadā bibliotēka pārgāja Bauskas pilsētas Domes pārziņā. Jaunā tūkstotsgadē bibliotēka īpašu vērību veltīja novadpētniecībai un ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu ieguva tehniku un programmatūru novadpētniecības materiālu digitalizēšanai, sāka "Novadnieku enciklopēdijas" izveidi. 2002. gadā projekta Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) pilotprojektu konkursā atbalstu ieguva projekts "Bauskas rajona bibliotēkas - vārti uz informācijas pasauli", kura realizācijas rezultātā Bauskas Centrālā bibliotēka saņēma jaunos IIS Alise moduļus, kuri nodrošina elektronisko resursu veidošanu un izmantošanu.

-

2004. gadā aktīvu bibliotēkas darbu veica saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ko realizēja bibliotēkā izveidotais Eiropas Savienības informācijas punkts (ESIP). 2005. gads – automatizācijas un tehnoloģiju triumfa gads Bauskas rajonā. 19 rajona bibliotēkas ieguva 52 datorus ar pastāvīgo interneta pieslēgumu. 2006. gadā pabeidza visa rajona bibliotēku apgādi ar interneta pieslēgumu un datoriem. Pēc remonta bibliotēka ieguva mūsdienīgu veidolu. Sadarbībā ar Bauskas rajona padomi un Latvijas Bibliotekāru biedrību bibliotēka organizēja X Starptautisko novadpētniecības konferenci.

2007. gadā uzsāka Bila un Melindas Geitsu fonda projekta realizāciju visās Bauskas rajona bibliotēkās: palielināja interneta ātrumu, paplašināja lokālo datortīklu. Par auglīgu sadarbību ar Bauskas pilsētas pašvaldību projekta ieviešanā bibliotēka saņēma „Trešā tēva dēla” balvu. 2008. gadā tika pabeigta rekataloģizācija Bauskas CB. 2009. gadā reģionālās reformas rezultātā izveidojās četri novadi: Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku. 2011. gadā 17 Bauskas novada pagastu bibliotēkas kļuva par Bauskas CB patstāvīgajām struktūrvienībām (daļēji centralizētais modelis pēc 14 gadiem atgriezās). Sāka darboties portāls www.bauskasbiblioteka.lv.

Bibliotēkas darbinieku veikums ir atzinīgi novērtēts projektā „Bibliotēka dodas pie lietotāja”. 2014. gadā bibliotēka kļuva par starpnieku ceļā no cilvēka līdz uzņēmējdarbībai. Bauskas Centrālā bibliotēka - Biznesa Cienīga bibliotēka. Specializētajā bibliotēkā lasītājs var iegūt informāciju par dažādām uzņēmējdarbības jomām. Sadarbībā ar kaimiņiem Lietuvā, biznesa literatūra, datubāzes un informatīvie materiāli pieejami vēl septiņās biznesa atbalsta bibliotēkās Bauskas novada pagastos. Bibliotēka piedāvā konkursus, seminārus, informatīvās stundas un individuālas konsultācijas, lai veicinātu ideju attīstību, pieredzes apmaiņu un ieceru nostiprināšanu.

No 2018. gada bibliotēku vada Māra Kuļikauska. 2019. gadā bibliotēkas aktivitātes iekļuva "Gada notikums Latvijas bibliotēkās 2019" top desmitniekā - 3. vietu ieguva izstāde "Bauskas bibliotēkā modē grāmatas", 10. vietā ierindojās LBB Zemgales reģionālais seminārs "Bibliotēka - visuma centrs". No 2020. gada bibliotēka pilsētvidē izliek lielizmēra planšetu izstādes un sasniedz lasītājus platformā Instagram. Balvu "Gada bibliotekārs Zemgalē 2020" pasniedza Bauskas CB datorsistēmu un datortīklu administratoram. 2021. gada martā bibliotēka uzstādīja pirmo grāmatu pakomātu Latvijā, dodot iespēju grāmatas saņemt lasītājam ērtā laikā. 2021. gadā 1. jūlijā darbu sāk apvienotais Bauskas novads.