• Fonta izmērs
  • Kontrasts
  • Vairāk
Novadnieku enciklopēdija

Novadnieku enciklopēdija

Meklēt pēc dzimšanas datuma
Meklēt pēc uzvārda
A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Jānis Pārstrauts (1851 - 1929)

Dzimis 1851. gada 10. septembrī Bauskas pagasta Dirdes muižā. No 1892. gada kalpojis draudzēs Saratovā, Liepājā, Vārmē. Dzīves nogali pavadījis Ģintermuižas nespējnieku patversmē, jo zudusi redze. Miris 1919. gada 4. aprīlī Jelgavā, apbedīts Rīgā, Meža kapos. Read more

Jānis Pauļuks (1865 - 1937)

Dzimis 1865. gada 24. novembrī Lielsesavas pagasta Gaveņu mājās. Pirmo izglītību saņēmis Svitenes pagasta skolā. Latvijas valsts ministru prezidents (1923. g. janv. - 1923. g. jūn.). Dzelzceļa jaunbūvju ierosinātājs. Miris 1937. gada 21. jūnijā Bauskas pagastā. Read more

Ludvigs Pelēķis (1927 - 1987)

Dzimis 1927. gada 10. janvārī Īslīces ciemā. Bauskas 1. vidusskolas absolvents. Aizstāvējis fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju par atoma kodola spektroskopijas jautājumiem (1959). Ap 140 zinātnisko publikāciju autors. Miris 1987. gada 23. augustā. Read more

Rūdolfs Pelše (1880 - 1942)

Dzimis 1880. gada 7. decembrī Ceraukstes pagastā. Pirmais profesionāli sagatavotais latviešu izcelsmes keramiķis. Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas meistardarbnīcas organizētājs, vadītājs (1924-1941). Miris izsūtījumā 1942. gada 30. oktobrī. Read more

Jānis Pelūde (1873 - 1911)

Dzimis 1873. gada 16. oktobrī Mežotnes pagastā. Publicists un jurists. Laikrakstā "Dienas Lapa" atspoguļojis pastāvošās iekārtas Krievijā politiskās, ekonomiskās, sociālās dzīves apstākļus. Pseidonīms J. Jaņķelis. Pašmācībā studējis marksismu. Miris Rīgā 1911. gada 20. jūlijā. Read more

Berta Pīpiņa (1883 - ?)

Dzimusi 1883. gada 28. septembrī Codes pagasta Spāriņu krogā. Mācījusies Beķera meiteņu proģimnāziju Bauskā. Rīgas pilsētas domniece (1919-1931), Saeimas deputāte (1931-1934). Aktīva cīnītāja par sieviešu tiesībām. Deportēta (1941). Piemiņas vieta Rīgas Pirmajos Meža kapos. Read more

Vilis Plūdons (1874 - 1940)

Dzimis 1874. gada 9. martā Pilsmuižas pagasta Lejenieku mājās kā Vilis Lejenieks. Pseidonīms Plūdons, ko dzejnieks licis arī uz pirmā dzejoļu krājuma vāka, oficiāli kļuva par Viļa un viņa sievas Elfrīdas uzvārdu tikai 1922. gada 30. janvārī. Miris 1940. gada 15. janvārī. Atdusas Plūdoņa kapos netālu no Lejenieku mājām. Read more

Osvalds Porietis (1910 - 2007)

Dzimis 1910. gada 29. decembrī Rīgā. Studējis tautsaimniecību un žurnālistiku. Valdības un Ārlietu ministrijas referents Radiofonā no 1938. gada. Izbraukumos pavadījis Kārli Ulmani. Starpkaru periodā viens no sešiem starptautiskajiem (FIBA) basketbola tiesnešiem Latvijā. Divreiz represēts. Miris 2007. gadā. Read more

Edgars Preilis (1932 - 1983)

Dzimis 1932. gada 31. martā Vecumnieku pagastā. Beidzis Vecumnieku pamatskolu. Strādājis par agronomu, žurnālistu. Galvenais redaktors izdevniecībā "Avots". Ievērību guvis ar garstāstu "Drīz jādodas ceļā" (1958). Miris 1983. gada 18. maijā, atdusas Vecumnieku kapos. Read more

Juris Puriņš (1875 - 1956)

Dzimis 1875. gada 4. martā Vecumnieku (Vecmuižas) pagasta Aurmaņu mājās. Rediģējis satīrisku rakstu krājumu "Rīkstes". Darbojies žurnālā "Svari". Līvu Jurkas satīra vairākos izdevumos. Publicējies arī ar pseidonīmu Līvu Jurka. Miris 1956. gada 29. martā. Read more

Andrejs Purmalis (1910 - 1949)

Dzimis 1910. gada 29. novembrī Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā. Mācījies Skaistkalnes un Bauskas skolās. Viens no pirmajiem profesionālajiem grāmatu sējējiem Latvijā. Mēģinājis ieviest jaunas dizaina un iesiešanas tendences. Miris 1949. gada 17. aprīlī Dundagā. Read more

Andrejs Purpēteris (1870 - 1958)

Dzimis 1870. gada 29. augustā Ceraukstes pagastā. Pirmais latvju grāmatu tirgotājs Āgenskalnā. Saņēmis atļauju tirdzniecībai jau 1899. gadā. Grāmatu tirdzniecībā darbojies līdz 1944. gadam. Miris 1958. gada 25. jūnijā, atdusas Pinnebergā, Vācija. Read more