Ģederts Ramans
Ģeogrāfs
Vārds, uzvārds
Ģederts Ramans
Dzīves dati
27.01.1899 - 09.04.1964
Dzimis Ceraukstes pagasta Rudzīšu-Tamanu mājās. Atdusas Rundāles pagasta Važītes kapos.
Ģimene
Tēvs komponistam Ģedertam Ramanam, mūzikas pedagoģei Edītei Freimanei, ģeogrāfam Kamilam Ramanam, lidotājam Jānim Ramanam un pastarītei Gundegai Bulānei. 20. gs. 30. gadu beigās uzbūvējis tam laikam modernu, plašu, divstāvu dzīvojamo māju Īslīces pagastā - "Saulgoži".
Izglītība
Griķu skola (1900-1903);
Bauskas pilsētas skola (1903-1907);
Pleskavas Mērnieku skola (b. 1910);
LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte (b. 1926);
Londonas Universitāte (1929-1930);
Zinātniskais darbs "Ģeogrāfisku apstākļu loma balu tautas pagātnē" (1931).
Bauskas pilsētas skola (1903-1907);
Pleskavas Mērnieku skola (b. 1910);
LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte (b. 1926);
Londonas Universitāte (1929-1930);
Zinātniskais darbs "Ģeogrāfisku apstākļu loma balu tautas pagātnē" (1931).
Darbs
Pirmā darbavieta - topogrāfs un kartogrāfs Krievijas nostūrī Besarābijā (ap 1910-1915). Pēc Pirmā pasaules kara atgriezies Latvijā, ko cītīgi apceļojis, fotografējot ainavas, vācot ģeogrāfiskos datus par maz pazīstamām vietām Latvijā, kā arī daloties ar jauniegūtajiem iespaidiem un zināšanām lasījumos. Vēlākos gados pāris tūkstošu fotogrāfiju, kā arī simtos kilogramu mērāmus ģeogrāfiskus materiālus ieguvis apceļojot Z-Eiropu (1924), Z-Āfriku, ekvatoriālo Āfriku (1928), Brazīliju (1936).
LU docētājs un Ģeogrāfijas inst. direktors (1922-1940). Latvijas Ģeogrāfijas biedrības priekšsēdētājs (1939-1944). No 1944. līdz 1950. gadam ieņēmis dažādus amatus Latvijas Valsts universitātē - docētājs, dekāns, katedras vadītājs. Veicis pētījumus vispārējā un reģionu fizioģeogrāfijā. Izstrādājis Latvijas fizioģeogrāfisko rajonējumu un kopā ar Indriķi Sauli bija pirmie, kuri veica Latvijas teritorijas iedalījumu ainavu apgabalos. Pamatoti uzskatāms par ģeogrāfiskās ainavzinātnes pamatlicēju Latvijā.
"Latviešu konversācijas vārdnīcā" iekļauti ap 5000 viņa aprakstu. Zinātniskajā darbā izstrādājis daudzas Latvijas kartogrammas, reljefa moduļus, veidojis mācību plānu ģeogrāfijas skolniekiem vidusskolā.
No zinātniskā un pedagoģiskā darba aizgājis pret paša gribu 20. gs. 40. gadu beigās. Vairāku ikonisku Bauskas skatu iemūžinātājs fotogrāfijās (Tirgus laukums, Plosta tilts un citas vietas 30. gados). Mūža nogali pavadījis dzimtajā pusē Ceraukstē.
LU docētājs un Ģeogrāfijas inst. direktors (1922-1940). Latvijas Ģeogrāfijas biedrības priekšsēdētājs (1939-1944). No 1944. līdz 1950. gadam ieņēmis dažādus amatus Latvijas Valsts universitātē - docētājs, dekāns, katedras vadītājs. Veicis pētījumus vispārējā un reģionu fizioģeogrāfijā. Izstrādājis Latvijas fizioģeogrāfisko rajonējumu un kopā ar Indriķi Sauli bija pirmie, kuri veica Latvijas teritorijas iedalījumu ainavu apgabalos. Pamatoti uzskatāms par ģeogrāfiskās ainavzinātnes pamatlicēju Latvijā.
"Latviešu konversācijas vārdnīcā" iekļauti ap 5000 viņa aprakstu. Zinātniskajā darbā izstrādājis daudzas Latvijas kartogrammas, reljefa moduļus, veidojis mācību plānu ģeogrāfijas skolniekiem vidusskolā.
No zinātniskā un pedagoģiskā darba aizgājis pret paša gribu 20. gs. 40. gadu beigās. Vairāku ikonisku Bauskas skatu iemūžinātājs fotogrāfijās (Tirgus laukums, Plosta tilts un citas vietas 30. gados). Mūža nogali pavadījis dzimtajā pusē Ceraukstē.
Izmantotie avoti
Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990, 236 lpp.
Latvijas Enciklopēdija 4. sēj. (La-Ro), Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2007
Latvijas Ģeogrāfijas biedrībai 90, pieejams issuu.com [10.03.2022.]
Latvijas Enciklopēdija 4. sēj. (La-Ro), Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2007
Latvijas Ģeogrāfijas biedrībai 90, pieejams issuu.com [10.03.2022.]
