Pēteris Jānis Zutis
Mākslinieks
Vārds, uzvārds
Pēteris Jānis Zutis
Dzīves dati
24.03.1905 - ?
Dzīves gājums
Dzimis Bauskā. Atslēdznieka dēls. Pirmā pasaules kara gados Pēterburgā sācis aizrauties ar zīmēšanu. Mācījies mākslinieka Kēļiņa privātstudijā Maskavā (1916) Turpinājis mācības Kaukāzā, Novorosijskā (1916-1918), kur mazos zēna gados aizraujas ar ainavu atdarināšanu uz jūras izskalotiem akmeņiem. Pēc atgriešanās Bauskā, topošais mākslinieks apmeklējis I.Kļaviņas ģimnāziju. Līdztekus tēva darbnīcā izmācās par atslēdznieku (1920-1923).
1923. gadā iestājies Mākslas akadēmijā. Ar pārtraukumiem absolvē R. Zariņa vadīto meistardarbnīcu, izstrādājot diplomdarbu "Tautas dziesma" (1933). Par izcilām spējām visu studiju laiku saņēmis stipendiju.
Pirmās ilustrācijas "Jaunajā Balsī" (1925). Studiju laikā ieguvis pirmo godalgu starptautiskā konkursā Vašingtonā par darbu "Latviešu ganu meitene" (1926). Uzgleznojis altārgleznu "Kristus debesbraukšana" Mežotnes baznīcai (1929) un 1934. gadā izdaiļojis ar zeltījumiem un gleznojumiem altāra velvi Bauskas Svētā gara baznīcai. No 1941. gada strādājis laikrakstā "Zemgale". "Bauskas Vēstnesī" ievietoti daudzi mākslinieka zīmējumi un šarži. Sagatavojis vairākus karogu projektus, tostarp Bauskas rūpnieku un amatnieku biedrībai.
Organizējis un vadījis lietiskās mākslas darbnīcas darba terpijā "Latvijas Sarkanā kruta Tērvetes sanatorijā"
Strādājis ar tušu, pasteli, akvareli, arīdzan mālu un koku. Daiļrades vērtīgāko daļu veido zīmējumi, arī oforta, litogrāfijas, ksilogrāfijas, akvatintas u.c. tehnikās darinātās grafikas. Daudz darba aizgāja bojā Otrā pasaules kara gados. Pēdējās ziņas par P. Zuti ir no 1944. gada, kad viņš bijis Jelgavā tās nopostīšanas laikā.
1923. gadā iestājies Mākslas akadēmijā. Ar pārtraukumiem absolvē R. Zariņa vadīto meistardarbnīcu, izstrādājot diplomdarbu "Tautas dziesma" (1933). Par izcilām spējām visu studiju laiku saņēmis stipendiju.
Pirmās ilustrācijas "Jaunajā Balsī" (1925). Studiju laikā ieguvis pirmo godalgu starptautiskā konkursā Vašingtonā par darbu "Latviešu ganu meitene" (1926). Uzgleznojis altārgleznu "Kristus debesbraukšana" Mežotnes baznīcai (1929) un 1934. gadā izdaiļojis ar zeltījumiem un gleznojumiem altāra velvi Bauskas Svētā gara baznīcai. No 1941. gada strādājis laikrakstā "Zemgale". "Bauskas Vēstnesī" ievietoti daudzi mākslinieka zīmējumi un šarži. Sagatavojis vairākus karogu projektus, tostarp Bauskas rūpnieku un amatnieku biedrībai.
Organizējis un vadījis lietiskās mākslas darbnīcas darba terpijā "Latvijas Sarkanā kruta Tērvetes sanatorijā"
Strādājis ar tušu, pasteli, akvareli, arīdzan mālu un koku. Daiļrades vērtīgāko daļu veido zīmējumi, arī oforta, litogrāfijas, ksilogrāfijas, akvatintas u.c. tehnikās darinātās grafikas. Daudz darba aizgāja bojā Otrā pasaules kara gados. Pēdējās ziņas par P. Zuti ir no 1944. gada, kad viņš bijis Jelgavā tās nopostīšanas laikā.
Izmantotie avoti
Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1992
Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Bauskas novads: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.
Pētera Zuša 10 g. mākslinieciskās darbības atceres skates katalogs, 1944, pieejams gramatas.lndb.lv [22.10.2021.]
