Zaurs

Vārds, uzvārds Mārtiņš Roberts Zaurs

Dzīves dati 17.02.1915 - 21.11.1998

Ģimene Dzimis Mārtiņa Zauere un Annas (dz. Ansons) ģimenē. Pirmie dzīves gadi pavadīti Mežotnes muižas "Strautnieku" mājās. Tēvs bija Strautnieku meža apgaitas mežsargs. Kristīts Salgales baznīcā. Sadzīviski jautājumi risināti par Mežotni tuvākajā Iecavā. Vecāki 1921. gadā ieguva īpašumu, kas zemes robežplāna trīsstūra formas dēļ nosaukts par "Stūrīšiem". Zemes gabala lozi vilcis mazais Mārtiņš. Tobrīd īpašums atradās Codes pagasta Bērzu muižas teriorijā, tagadējā Mežotnes pagastā. Uzvārdu ģimene nomainījusi 20. gs. 30. gados, turpmāk - Zauri.

Laulībā ar Mildu Ģildevics (1915-2000) dzimusi meita Māra (1943).

Izglītība Bērzu pamatskola, kas atradās otrpus ceļam esošajā Bērzu muižā;
Valsts Ziedoņa dārzkopības skola (1931-1933);
Rīgas Tautas augstskolas Tēlniecības nodaļa;
Latvijas Mākslas akadēmija (1934-1942), diplomdarbs "Zeme" (arī "Zemes māte").

Darbs Studiju gados Rīgā piepelnījies gadījuma darbos pie grāmatizdevējiem, tirpogrāfijās un cietviet. Sākotnēji tēvs paudis lielu neapmierinātību par dēla izvēlēto mākslas ceļu. Jau kā diplomēts tēlnieks neilgu laiku strādājis Rīgas Porcelāna fabrikā un kombinātā «Māksla».

Veidojis skulpturālus portretus, figurālas kompozīcijas, kapa pieminekļus, piemiņas zīmes, sīkplastiku. Apgleznojis porcelāna šķīvjus. Pazīstams arī kā grafiķis. Kolekcionējis zvanus, mūzikas instrumentus, grāmatas un citus senus priekšmetus. Tēlnieks strādājis ar granītu un marmoru, smagiem materiāliem.

Akmenī tapis diplomdarbs "Zeme" (1942), kas atrodas "Stūrīšu" mājās. Populārs ir 45 koku skulptūru cikls "Vagara Trejača dzimta", kas atrodas Latvijas Etnogrāfiskajā muzejā. Mākslinieks veidojis pirmo kinofestivāla "Lielais Kristaps" (1976) balvu.

Literārā darbība Autors reproducētu linogriezumu grāmatai "Melnā grāmata" (1992), kuras sākumā ar paša autora ievadvārdi. Grāmata drukāta Bauskas tipogrāfijā. Sastādījis grāmatu "Padomju Latvijas tēlnieki" (1960). Publicējis rakstus periodikā, rakstījis dienasgrāmatu un atmiņas par māksliniekiem.

Saistība ar Bauskas novadu Bērnībā, brieduma gados un mūža nogalē pastāvīgi dzīvojis un darbojies dzimtajās mājās "Stūrīši", Mežotnes pagastā. Paša izsapņotās un celtās mājas arhitektūra, eksterjers un interjers ir savdarbīgs mākslinieka darba, aizrautības apliecinājums un apskates vērts objekts. "Stūrīšu" dārzā atrodas vairāki Zaura veikumi. Mārtiņa Zaura dzīves laikā mājas bijušas jaunlaulāto iemīļots pieturpunkts kāzu dienā, kad tēlnieks dāvājis ģimenēm unikālus ģerboņus, vienu eksemplāru paturot sev un iemūrējot mājas (torņu) sienās.

Piedalījies sabiedrisko ēku interjera veidošanā Bauskā, radot dekoratīvo apdari - kinoteātrī "Uzvara" (1954), kafejnīcā "Mūsa" (1970). Mārtiņa Zaura radīta ir arī trīs objektu kompozīcija Bauskā, Plūdoņa un Kalna ielu krustojumā (1985). Pie Iecavas dzelzceļa pārbrauktuves redzams piemineklis "Sāpju semafors" (1990) kā veltījums deportētajiem iecavniekiem. Bauskas Svētā Gara baznīcas dārzā atrodas piemineklis leģionāriem (1995).

Daži Mārtiņa Zaura kokrebumi padevušies laikam un vairs nav skatāmi, piemēram, ceļa rādītājs pie Mežotnes pilskalna ar nosaukumu "Senatnes krustceles". Mežotnē, pie doktorāta ēkas atradās izkalta strūklaka ar ap kausu apvijušos čūsku (izpostīts).

Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira (1996);
Kārļa Zāles jubilejas medaļa (1988).

Cita informācija 1936. gadā iestājies Rīgas mākslinieku savienībā "Zaļā vārna". Kļuvis par Mākslinieku savienības biedru (1944) un vēlāk bijis arī Tēlnieku sekcijas priekšsēdētājs (1955-1958). Aktīvā Rīgas posmā ar ģimeni dzīvojis Brīvvības ielā, kur atradusies arī darbnīca.

Izmantotie avoti

Bauskas CB novadpētniecības mape "Mārtiņš Zaurs"
Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Jelgava: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.;
Tēlnieks Mārtiņš Zaurs, pieejams www.bauskasvecpilseta.lv [23.08.2021.]

Novadnieku enciklopēdija

Mārtiņš Roberts Zaurs

Tēlnieks

Noderīgi resursi