Fridrihs Vesmanis
Saeimas pirmais priekšsēdētājs
Vārds, uzvārds
Fridrihs Vesmanis
Dzīves dati
15.04.1875 - 07.12.1941
Dzimis tag. Rundāles pagasta "Kraukļos", miris Usoļlaga (Usoļjes) soda nometnē Krievijā.
Ģimene
Tēvs - Kārlis Vesmanis, māte - Lībe, dzimusi Straumane. Ģimenē auga četras meitas un divi dēli. Līdz pat 20. gs. 40. gadiem “Kraukļu” mājas bija vieta, kur atgriezties Kārļa un Lībes pēctečiem. Fridrihs Vesmanis stājies laulībā ar Bertu Krisons 1907. gadā.
Izglītība
Rundāles pagasta skola (1883-1887);
Jelgavas ģimnāzija (1887-1897);
Pēterpils (Pēterburgas) universitāte, jurisprudences studijas (1897; 1907-1909).
Aktīvu politiskās dzīves pozīciju ieņēmis ģimnāzijas un studiju gados. Mācīdamies Pēterpilī, apcietināts par sekošanu jaunstrāvnieku idejām (1897. gada novembris – 1898. gada janvāris). Pēc atbrīvošanas turpinājis studijas universitātē, bet tās nav noslēdzis, jo par dalību nemieros izslēgts no skolas un izsūtīts no Pēterpils (1899. g. feb.).
Jelgavas ģimnāzija (1887-1897);
Pēterpils (Pēterburgas) universitāte, jurisprudences studijas (1897; 1907-1909).
Aktīvu politiskās dzīves pozīciju ieņēmis ģimnāzijas un studiju gados. Mācīdamies Pēterpilī, apcietināts par sekošanu jaunstrāvnieku idejām (1897. gada novembris – 1898. gada janvāris). Pēc atbrīvošanas turpinājis studijas universitātē, bet tās nav noslēdzis, jo par dalību nemieros izslēgts no skolas un izsūtīts no Pēterpils (1899. g. feb.).
Darbs
Pēc izslēgšanas no universitāte un notiesāšanas uz 5 mēnešiem cietumā un 3 gadiem policijas uzraudzībā, 1899. gada 22. aprīlī devies emigrācijā uz Angliju. Jaunības maksimālisma un pārliecības skarts ceļu no Liepājas uz Londonu uzsācis, slēpjoties tvaikoņa ogļu telpās. Emigrācijā apguvis burtliča amatu, iesaistījies periodisko izdevumu izdošanā un nelegālās literatūras transportā uz Latviju un citām Krievijas guberņām. Teicami apguvis angļu valodu.
Dzimtenē atgriezies 1903. gadā, pēc brīvprātīgas pieteikšanās cietumsoda un nometinājuma izciešanas. Atjaunojis mācības Pēterburgas universitātē un to absolvējis 1909. gadā. Šī paša gada jūlijā Jelgavā sācis darbu kā zvērināts advokāta palīgs. Pirmā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās uz Krieviju. Darbojies Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas budžeta komisijā, bijis tās priekšsēdētājs, apceļojis visus latviešu bēgļu centrus Krievijā. 1918. gada aprīlī atgriezies Latvijā un atjaunojis advokāta praksi Jelgavā. Pēc tieslietu ministra P. Juraševska ieteikuma iecelts par Jelgavas Apgabaltiesas locekli (1918).
No 1919. gada jūlija līdz augustam Tautas padomes loceklis. Fridrihs Vesmanis ievēlēts par Jegavas pilsētas galvu, amatā no 1920. gada februāra līdz maijam. Sākusies strauja politiskā karjera. No 1921. gada līdz 1923. gadam bijis Latvijas Senāta loceklis. Ievēlēts par Satversmes sapulces locekli (1920). Dibinot Centrālo vēlēšanu komisiju, Vesmanis bija viens no astoņiem tās sākotnējiem locekļiem. 1922. gada 7. novembrī ievēlēts par 1. Saeimas pirmo priekšsēdētāju un šo pienākumu pildījis līdz 1925. gadam. Ievēlēts no Latvijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partijas (LSDSP).
Pieņēmis Latvijas Ārlietu ministra Z. A. Meirovica aicinājumu kļūt par Latvijas sūtni Apvienotajā karalistē, toreiz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā karalistē (1925-1932). Fridriha Vesmaņa sievas Bertas angļu un franču valodas zināšanas lieliski noderējušas turpmākos gadus. Pēc Jāņa Čakstes nāves Fr. Vesmanis bija viens no kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu. Sūtņa amatā Londonā pagāja septiņi darbīgi gadi, un abi ar Bertu atgriezās dzimtenē. Latvijas Senāta senators no 1932. gada 25. februāra līdz 1937. gada augustam. Devies pensijā 1937. gada 1. septembrī.
Dzimtenē atgriezies 1903. gadā, pēc brīvprātīgas pieteikšanās cietumsoda un nometinājuma izciešanas. Atjaunojis mācības Pēterburgas universitātē un to absolvējis 1909. gadā. Šī paša gada jūlijā Jelgavā sācis darbu kā zvērināts advokāta palīgs. Pirmā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās uz Krieviju. Darbojies Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas budžeta komisijā, bijis tās priekšsēdētājs, apceļojis visus latviešu bēgļu centrus Krievijā. 1918. gada aprīlī atgriezies Latvijā un atjaunojis advokāta praksi Jelgavā. Pēc tieslietu ministra P. Juraševska ieteikuma iecelts par Jelgavas Apgabaltiesas locekli (1918).
No 1919. gada jūlija līdz augustam Tautas padomes loceklis. Fridrihs Vesmanis ievēlēts par Jegavas pilsētas galvu, amatā no 1920. gada februāra līdz maijam. Sākusies strauja politiskā karjera. No 1921. gada līdz 1923. gadam bijis Latvijas Senāta loceklis. Ievēlēts par Satversmes sapulces locekli (1920). Dibinot Centrālo vēlēšanu komisiju, Vesmanis bija viens no astoņiem tās sākotnējiem locekļiem. 1922. gada 7. novembrī ievēlēts par 1. Saeimas pirmo priekšsēdētāju un šo pienākumu pildījis līdz 1925. gadam. Ievēlēts no Latvijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partijas (LSDSP).
Pieņēmis Latvijas Ārlietu ministra Z. A. Meirovica aicinājumu kļūt par Latvijas sūtni Apvienotajā karalistē, toreiz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā karalistē (1925-1932). Fridriha Vesmaņa sievas Bertas angļu un franču valodas zināšanas lieliski noderējušas turpmākos gadus. Pēc Jāņa Čakstes nāves Fr. Vesmanis bija viens no kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu. Sūtņa amatā Londonā pagāja septiņi darbīgi gadi, un abi ar Bertu atgriezās dzimtenē. Latvijas Senāta senators no 1932. gada 25. februāra līdz 1937. gada augustam. Devies pensijā 1937. gada 1. septembrī.
Literārā darbība
Būdams emigrācijā Lielbritānijā, F. Vesmanis strādāja par latviešu sociāldemokrātu savienības mēnešraksta "Latviešu Strādnieks" redaktoru Londonā (1899–1900), latviešu sociāldemokrātu ārzemju izdevuma "Sociāldemokrāts" redakcijas locekli (1900–1903).
Sarakstījis Vesmaņu dzimtas hroniku, kurā dalās atmiņās, sākot ar pieticīgas zemnieku sadzīves ainām maza bērna dienās. Grāmata ar nosaukumu "Klausieties pagātnes soļos" izdota 2013. gadā.
Sarakstījis Vesmaņu dzimtas hroniku, kurā dalās atmiņās, sākot ar pieticīgas zemnieku sadzīves ainām maza bērna dienās. Grāmata ar nosaukumu "Klausieties pagātnes soļos" izdota 2013. gadā.
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks (II šķira, 1926. gads).
Cita informācija
Rundāles pagasta Sudmalu kapos 2015. gada maijā atklāts piemineklis Fridriham un Bertai Vesmaņiem.
Par pamatu ņemot paša F. Vesmaņa atmiņu pierakstus, 2022. gadā klajā laista dokumentālā filma "Vesmaņa atgriešanās" jeb "Many happy returns", kurā atainotas Saeimas pirmā priekšsēdētāja dzīves gaitas un devums Latvijas valsts tapšanā un veidošanā.
2025. gada 15. aprīlī Kraukļu māju ceļgalā atklāta piemiņas un informatīvā plāksne ar QR kodu.
Par pamatu ņemot paša F. Vesmaņa atmiņu pierakstus, 2022. gadā klajā laista dokumentālā filma "Vesmaņa atgriešanās" jeb "Many happy returns", kurā atainotas Saeimas pirmā priekšsēdētāja dzīves gaitas un devums Latvijas valsts tapšanā un veidošanā.
2025. gada 15. aprīlī Kraukļu māju ceļgalā atklāta piemiņas un informatīvā plāksne ar QR kodu.
Dzīves gājums
1941. gada 14. jūnijā Fr. Vesmanis tika apcietināts par to, ka “bijis sociāldemokrātu galēji labējā novirziena līderis”, un ar sievu Bertu nodots izvešanai uz Krieviju. Berta Vesmane apcietināšanas brīdī bija smagi slima un nomira vilcienā Krustpils dzelzceļa stacijā. Fridrihs Vesmanis izsūtīts uz Soļikamskas soda nometni Usoļlagā, Molotovas apgabalā. Miris 1941. gada 7. decembrī.
Sava tēva mājās Rundālē Fr. Vesmanis pēdējo reizi bija 1941. gada maija beigās.
Sava tēva mājās Rundālē Fr. Vesmanis pēdējo reizi bija 1941. gada maija beigās.
Izmantotie avoti
Vesmanis, Fridrihs. Klausieties pagātnes soļos. [Jelgava]: Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, 2013. 317 lpp.
Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas. Politika"
Biedrības "Vesmaņi" sniegtā informācija
FRIDRIHS VESMANIS – jurists, Jelgavas pilsētas mērs un Latvijas 1. Saeimas pirmais priekšsēdētājs. Putiķis, Gints. Pieejams: Jelgavas muzejs [24.03.2025.]
Fridrihs Vesmanis: Saeimas pirmais priekšsēdētājs, diplomāts un senators. Drēģeris, Mārtiņš. Pieejams: Jurista Vārds [24.03.2025.]
! LABI BŪT Rundāles pagastā. 08.03.2025. Pieejams: www.bauskasnovads.lv/jaunums [27.03.2025.]
Novadnieks kopkatalogā
Nacionālā enciklopēdija
Redzi, dzirdi Latviju!
Fridrihs Vesmanis ap 1920. gadu. Foto no Bauskas muzeja krājuma.