Jānis Rieksts
Fotogrāfs
Vārds, uzvārds
Jānis Rieksts
Dzīves dati
21.05.1881 - 24.11.1970
Dzimis Iecavas pagasta "Drieškinu" mājās. Miris Rīgā, atdusas Meža kapos.
Dzīves gājums
Agri kļuvis par bārēni, uzaudzis pie radiem. Septiņpadsmit gados devies uz Rīgu, darījis vienkāršus darbus. Fotogrāfa amatu noskatījies un apguvis pašmācības ceļā. Savu pirmo fotodarbnīcu atvēris Torņkalnā.
Vadījis fotodarbnīcu (1901-1944) un izstāžu salonu (1909-1910) Rīgā. Savā fotosalonā organizējis unikālu izstādi, kurā latviešu gleznotāju darbi likti kopā ar fotogrāfiju. Piedalījies Latvijas fotogrāfiskās biedrības dibināšanā (1906), bijis biedrības priekšnieka vietnieks. Veidojis plašas reportāžas par Pirmā pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu notikumiem. Bijis frontes fotogrāfs 1. latviešu strēln. bataljonā. Trīsdesmitajos gados darbojies fotopiederumu ražošanas uzņēmumā "Balta". Strādājis kombinātā "Rīgas foto" (1944-1964), beidzot darba gaitas tikai 83 gadu vecumā. Vairākās nozīmīgās izstādēs ārzemēs ieguvis apbalvojumus.
Jānim Riekstam visi temati bijuši tuvi, bet izteiktāk pievērsies portretiem. Fotografējis ievērojamus kultūras darbiniekus - K. Skalbi, Raini, Aspaziju, E. Dārziņu, R. Blaumani, J. Jaunsudrabiņi un citus. Jāņa Rieksta darbi publicēti žurnālā "Stari", "Varavīksne" u.c. Bagātais fotoarhīvs, kas uzkrāts līdz Otram pasaules karam, gājis bojā, kad fotodarbnīcas ēka Brīvības ielā 32 tika sabombardēta. Veiksmīga sakritība, ka Latviešu fotogrāfiskā biedrībā rakstniekam Ļ. Tostojam tā 80 gadu jubilejā (1908) dāvāja iespaidīga izmēra un smaguma albumu ar 25 latviešu rakstnieku portretiem, par fotogrāfijām parūpējoties J. Riekstam. Jānis Rieksts 1968. gadā rakstīja vēstuli Tolstoja muzejam ar lūgumu izveidot šo portretu kopijas. Kopijas tika atsūtītas un fotogrāfs tās nodeva Centrālajam Valsts arhīvam.
Jānis Rieksts apbalvots ar Atzinības krustu (V šķ., 1938).
Vadījis fotodarbnīcu (1901-1944) un izstāžu salonu (1909-1910) Rīgā. Savā fotosalonā organizējis unikālu izstādi, kurā latviešu gleznotāju darbi likti kopā ar fotogrāfiju. Piedalījies Latvijas fotogrāfiskās biedrības dibināšanā (1906), bijis biedrības priekšnieka vietnieks. Veidojis plašas reportāžas par Pirmā pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu notikumiem. Bijis frontes fotogrāfs 1. latviešu strēln. bataljonā. Trīsdesmitajos gados darbojies fotopiederumu ražošanas uzņēmumā "Balta". Strādājis kombinātā "Rīgas foto" (1944-1964), beidzot darba gaitas tikai 83 gadu vecumā. Vairākās nozīmīgās izstādēs ārzemēs ieguvis apbalvojumus.
Jānim Riekstam visi temati bijuši tuvi, bet izteiktāk pievērsies portretiem. Fotografējis ievērojamus kultūras darbiniekus - K. Skalbi, Raini, Aspaziju, E. Dārziņu, R. Blaumani, J. Jaunsudrabiņi un citus. Jāņa Rieksta darbi publicēti žurnālā "Stari", "Varavīksne" u.c. Bagātais fotoarhīvs, kas uzkrāts līdz Otram pasaules karam, gājis bojā, kad fotodarbnīcas ēka Brīvības ielā 32 tika sabombardēta. Veiksmīga sakritība, ka Latviešu fotogrāfiskā biedrībā rakstniekam Ļ. Tostojam tā 80 gadu jubilejā (1908) dāvāja iespaidīga izmēra un smaguma albumu ar 25 latviešu rakstnieku portretiem, par fotogrāfijām parūpējoties J. Riekstam. Jānis Rieksts 1968. gadā rakstīja vēstuli Tolstoja muzejam ar lūgumu izveidot šo portretu kopijas. Kopijas tika atsūtītas un fotogrāfs tās nodeva Centrālajam Valsts arhīvam.
Jānis Rieksts apbalvots ar Atzinības krustu (V šķ., 1938).
Izmantotie avoti
Latvijas Enciklopēdija 4. sēj. (LA-RO). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2007
Mūsu fotogrāfijas patriarhs - Jānis Rieksts. Korsaks, P. "Skolotāju Avīze" Nr. 21 (1988), pieejams LNDB www.periodika.lv [26.05.2025.]