Jānis Reinis
Aktieris
Vārds, uzvārds
Jānis Reinis
Dzīves dati
13.12.1960 - 27.08.2016
Dzīves gājums
Dzimis Obeļos (Ābeļdārzos), Lietuvā. Bērnība aizritējusi Subatē, skolas gaitas - Subates astoņgadīgajā skolā, Ilūkstes vidusskolā. Beidzis Teātra fakultātes Nacionālā teātra kursu (1982).
Talantu apliecinājis jau dimplomdarbu izrādēs, tostarp tēlodams Taukšķi "No saldenās pudeles" (1981). Kļūstot par Nacionālā teātra aktieri, ātri salauzis priekšstatu par jaunajiem un nepieredzējušajiem monoizrādē "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo" (1983), kā arī Toma Kentija "Princis un ubaga zēns" (1983) un Romeo "Romeo un Džuljeta" (1984) lomās. Par spilgtāko pēcstudiju lomu uzskatāma Klāva loma "Tikai muzikants" (1987). No komiskām lomām, kas sākotnēji šķitušas vispiemērotākās, ātri tapis skaidrs, ka Jānis Reinis spoži mirdz arī lirikā, varoņlomās, spilgtos raksturos visdažādāko tēlu šķautnēs.
1990. gadā aizgājis no skatuves. Ar ģimeni, sievu Lāsmu Kugrēnu un dēliem, dzīvojuši Kugrēnu senču mājās Bauskā, Slimnīcas un Salātu ielu krustojumā. Pilsētā atvēris rotaļlietu veikalu. Pēc 9 gadiem pastāvīgi atgriezies teātrī, šoreiz Dailes teātrī (1999-2003). Tā laika spilgtākās lomas: virsleitnants Lukašs "Šveiks" (1998) un "Šveika jaunās dēkas" (2000), kā arī Džiga loma izrādē "Āksts" (2000). Vēl vienu dzīves posmu aizvadījis Latvijas Nacionālajā teātrī (2005-2010), spēlējot Ķenci "Mērnieku laikos" (2007), Voiņicki "Tēvocī Vaņa" (2008) un vēl dažas lomas.
Kino pieredze: Jānis Robežnieks "Ja mēs visu to pārcietīsim" (1987), Johanness "Viktorija" (1988), "Another mother" (1995), Roberts Rambāns TV seriālā "Sirdsmīļā Monika" (1999-2001, 2015), Mārtiņš "Baiga vasara" (2000), Mārtiņš "Rīgas sargi" (2007). Pēc pēdējā darba cēliena Latvijas Nacionālajā teātri, strādājis dažādus, nelielus darbus.
Devies mūžībā 55 gadu vecumā. Atdusas Ilūkstes kapos.
Talantu apliecinājis jau dimplomdarbu izrādēs, tostarp tēlodams Taukšķi "No saldenās pudeles" (1981). Kļūstot par Nacionālā teātra aktieri, ātri salauzis priekšstatu par jaunajiem un nepieredzējušajiem monoizrādē "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo" (1983), kā arī Toma Kentija "Princis un ubaga zēns" (1983) un Romeo "Romeo un Džuljeta" (1984) lomās. Par spilgtāko pēcstudiju lomu uzskatāma Klāva loma "Tikai muzikants" (1987). No komiskām lomām, kas sākotnēji šķitušas vispiemērotākās, ātri tapis skaidrs, ka Jānis Reinis spoži mirdz arī lirikā, varoņlomās, spilgtos raksturos visdažādāko tēlu šķautnēs.
1990. gadā aizgājis no skatuves. Ar ģimeni, sievu Lāsmu Kugrēnu un dēliem, dzīvojuši Kugrēnu senču mājās Bauskā, Slimnīcas un Salātu ielu krustojumā. Pilsētā atvēris rotaļlietu veikalu. Pēc 9 gadiem pastāvīgi atgriezies teātrī, šoreiz Dailes teātrī (1999-2003). Tā laika spilgtākās lomas: virsleitnants Lukašs "Šveiks" (1998) un "Šveika jaunās dēkas" (2000), kā arī Džiga loma izrādē "Āksts" (2000). Vēl vienu dzīves posmu aizvadījis Latvijas Nacionālajā teātrī (2005-2010), spēlējot Ķenci "Mērnieku laikos" (2007), Voiņicki "Tēvocī Vaņa" (2008) un vēl dažas lomas.
Kino pieredze: Jānis Robežnieks "Ja mēs visu to pārcietīsim" (1987), Johanness "Viktorija" (1988), "Another mother" (1995), Roberts Rambāns TV seriālā "Sirdsmīļā Monika" (1999-2001, 2015), Mārtiņš "Baiga vasara" (2000), Mārtiņš "Rīgas sargi" (2007). Pēc pēdējā darba cēliena Latvijas Nacionālajā teātri, strādājis dažādus, nelielus darbus.
Devies mūžībā 55 gadu vecumā. Atdusas Ilūkstes kapos.
Izmantotie avoti
100 izcili Latvijas aktieri, 2. daļa. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2018, 1015 lpp.
Bauskas CB novadpētniecības mape "Teātris. Personālijas"
Bauskas CB novadpētniecības mape "Teātris. Personālijas"
