Novadnieku enciklopēdija

Mirdza Ramane

Karikatūriste

Vārds, uzvārds Mirdza Ramane
Dzīves dati 16.12.1921 - 02.07.1996
Dzimusi Bauskā. Atdusas Rīgā, Lāčupes kapos.
Ģimene Metālkalēja Jāņa Krafta un mājsaimnieces Mariannas vienīgais bērns. Strādājot Bauskas 1. vidusskolā par zīmēšanas skolotāju, iepazinusi topošo vīru, ģeogrāfijas skolotāju Kamilu Ramanu. Laulībā dzimusi meita Māra Ramane.
Izglītība Absolvēta Bauskas 1. vidusskolu (1942). Pirmās karikatūras tapušas skolā, sienas avīzēm un dāvināšanai.
Latvijas Mākslas akadēmija (1952). Strādādama par skolotāju, iestājās un absolvēja Tilberga portretu glezniecības nodaļu.
Darbs Pēckara gados pelnīts ar valstvīru portretu gleznošanu kādā gleznošanas darbnīcā Rīgā. Papildus ienākumi gūti, staigājot pa mājām un piedāvājot uzzīmēt cilvēkus, arīdzan kara gados pazudušos pēc tuvinieku dotās fotogrāfijas.

Karikatūru laiks sākās ar pirmo pulikāciju žurnālā "Zvaigzne" 1953. gadā. Nedaudz vēlāk Mirdza saredzamas aprises iedeva feļetona tēlam vārdā Jūlis Mūlis laikrakstā "Cīņa".

Tēls Hugo Diegs ir pilnībā Mirdzas Ramanes izdomāts, un tam par iedvesmu tapis kāds vīrietis Jūrmalā, kurš bez apģērba zaudējis visu krāšņumu. Novērotā aina uzzīmēta un aiznesta "Asās Slotas" redakcijai. Tēls nokristīts par Hugo Diegu un turpmākos 20 gadus tas dzīvojis ar Mirdzas izdomātu vidi, apģērbu un tā laika problēmām. Hugo Diega prototips ar Mirdzas piekrišanu tika izvēlēts Edgars Liepiņš. Televīzijas pārraidēm Mirdza turpmāk gatavoja scenāriju, piedalījās mēģīnājumos un rakstīja Hugo Diega izdziedāto dziesmu vārdus. Tapa arī Leļļu teātra uzvedums.

Strādājusi kombinātā "Māksla", darbojusies kā brīvmāksliniece. Visvairāk karikatūras kopā ar satīriskiem pantiem redzamas, lasāmas žurnālos "Dadzis" un tā kalendārā, žurnālā "Zvaigzne", arīdzan laikrakstos "Cīņā" un "Padomju Jaunatne".
Dzīves gājums Tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, jauntapušajai Ramanu ģimeni bija iespēja doties uz Vāciju, bet Mirdzas tēvs, vecais Krafts nebijis ar mieru atstāt savu darbīcu Rūpniecības ielā. Mirdza ar mammu un meitiņu Māru uz rokām devās Bauskas-Iecavas mežos. Pēc kara Krafta darbnīca tika atņemta. Mirdzas un Kamilla laulība pamazām izira.

Lielāko daļu mūža MIrdza nodzīvojusi Rīgā, nelielā komunālā dzīvokļa platībā regulāri uzņemot sabiedrībā labi zināmas personības. Aizrāvusies ar sveču liešanu. Prasmes izkopusi tik tālu, ka sveces pārdotas mākslas salonos, fotografētas.
Izmantotie avoti Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4.sēj. Rīga: Preses Nams, 2003
Bauskas CB novadpētniecības mape "Māksla. Personālijas"
Ramane Novadnieks kopkatalogā Digitālā bibliotēka Karikatūras
Foto: Bauskas CB krājums, digitālā novadpētniecība.
Iegūt norādes Waze
Iegūt norādes Google Maps Kalna iela 18, Bauska