Jānis Roberts Pelcers
Virsnieks
Vārds, uzvārds
Jānis Roberts Pelcers
Dzīves dati
01.10.1913 - 12.07.2003
Dzīves gājums
Dzimis 1913. gada 1. oktobrī Cēsu apriņķa Katriņas (Ērgļu pag.). Bijis vidējais bērns starp 2 māsām rentnieka, graudnieka ģimenē. Beidzis Jumurdas pamatskolu un Ērgļu draudzes skolu, Rīgas pilsētas komercskolu vakara nodaļu. Brīvprātīgi stājies karadienestā. Beidzis Latvijas Karaskolu (1939), iegūstot leitnanta dienesta pakāpi.
Dienējis Bolderājas sapieru pulkā. Pēc Latvijas okupācijas ieskaitīts 24. teritoriālajā korpusā. Litenes virsnieku likteņu saudzēts, jo bijis aktīvs sporta dzīves organizētājs. Iesaukts vācu armijā (1943). Vācu armijai atkāpjoties, 1944. gadā J. Pelcers izlēma dezertēt, paliekot dzimtajā zemē. Kurzemes mežos pavadīta ziema. Vācu žandarmi J.Pelceri kā "bandas vadoni" apcietināja un ieslodzīja Liepājas cietumā. Nāves soda apstiprinājumu un izpildi izjauca kara beigas. 1946. gadā J. Pelceri apcietināja čeka un kā Dzimtenes nodevējs sodu izcieta gulagā Sverdlovskas apgabalā. 1954. gadā Jānis Pelcers atgriezās Latvijā.
No 1966. gada dzīvoja Bauskā. Vairāk nekā 20 gadus nostrādājis Bauskas Sadzīves pakalpojumu kombināta krāsotavā. Bijis aktīvs sporta biedrības "Vārpa" dalībnieks un 25 gadus vadījis Bauskas rajona novusa sekciju.
1992. gadā reabilitēts un atzīts par politiski represēto personu. No Latvijas Valsts armijas atjaunošanas bijis tā biedrs, palīdzējis latviešu virsniecības tradīciju atjaunošanā. Par nopelniem Latvijas valsts aizstāvībā paaugstināts dienesta pakāpē – kapteinis, apbalvots ar Aizsardzības ministra un NBS komandiera Goda zīmēm (1993). Latvijas Novusa federācija 2008. gada janvārī J. Pelcerim piešķīra Latvijas novusa meistara titulu, novērtējot mūža ieguldījumu sporta veida popularizēšanā un attīstībā.
Atdusas Bauskas Jaunajos kapos.
Dienējis Bolderājas sapieru pulkā. Pēc Latvijas okupācijas ieskaitīts 24. teritoriālajā korpusā. Litenes virsnieku likteņu saudzēts, jo bijis aktīvs sporta dzīves organizētājs. Iesaukts vācu armijā (1943). Vācu armijai atkāpjoties, 1944. gadā J. Pelcers izlēma dezertēt, paliekot dzimtajā zemē. Kurzemes mežos pavadīta ziema. Vācu žandarmi J.Pelceri kā "bandas vadoni" apcietināja un ieslodzīja Liepājas cietumā. Nāves soda apstiprinājumu un izpildi izjauca kara beigas. 1946. gadā J. Pelceri apcietināja čeka un kā Dzimtenes nodevējs sodu izcieta gulagā Sverdlovskas apgabalā. 1954. gadā Jānis Pelcers atgriezās Latvijā.
No 1966. gada dzīvoja Bauskā. Vairāk nekā 20 gadus nostrādājis Bauskas Sadzīves pakalpojumu kombināta krāsotavā. Bijis aktīvs sporta biedrības "Vārpa" dalībnieks un 25 gadus vadījis Bauskas rajona novusa sekciju.
1992. gadā reabilitēts un atzīts par politiski represēto personu. No Latvijas Valsts armijas atjaunošanas bijis tā biedrs, palīdzējis latviešu virsniecības tradīciju atjaunošanā. Par nopelniem Latvijas valsts aizstāvībā paaugstināts dienesta pakāpē – kapteinis, apbalvots ar Aizsardzības ministra un NBS komandiera Goda zīmēm (1993). Latvijas Novusa federācija 2008. gada janvārī J. Pelcerim piešķīra Latvijas novusa meistara titulu, novērtējot mūža ieguldījumu sporta veida popularizēšanā un attīstībā.
Atdusas Bauskas Jaunajos kapos.
Izmantotie avoti
"Bauskas Dzīve" Nr. 125 (27.10.1999) un Nr. 6 (15.01.2016); "Kadets" Nr. 31, 2003, 96.-97. lpp.