Atis Maturs
Grāvendāles skolas pārzinis, mutvārdu vēstures pētnieks
Vārds, uzvārds
Atis Maturs
Dzīves dati
22.11.1870 - 17.01.1937
Dzīves gājums
Dzimis 1870. gada 22. novembrī Tukuma apriņķa Miegaiņu krogā. Apmeklējis vietējo četrklasīgo pamatskolu. Beidzis Irlavas skolotāju semināru 1889. gadā, un jau gadu vēlāk uzsācis skolotāja-pārziņa darbu Mežotnes pagasta Grāvendāles (vēlākos gados Pārupes) pamatskolā. Autors brošūrai "Cīņa pret dārzkopības ienaidniekiem" (1909). Ar ģimeni devies bēgļu gaitās (1915), nonākot Krievijā, kur skolotāja vietu, kā cittautietis un citticībnieks, dabūt nevarēja. Strādājis gan kā dārzkopis, gan arī kā darbvedis tabakas fabrikā. Atgriežoties dzimtenē (1918), uzsācis darbu kara izpostītā Grāvendāles skolā. Bauskas lauksaimniecības un rūpniecības izstādē 1924. gadā Maturs saņēmis Zemkopības ministrijas atzinības rakstu par izstādītiem dārza augļiem.
Grāvendāles un Mežotnes vietvārdu, tautasdziesmu, pasaku un teiku vācējs. Sakrātās tautas dziesmas nosūtījis Kr. Baronam, bet pasakas un teikas — Lercham-Puškaitim. Ata Matura iesūtīto tautasdziesmu skaits Dainu skapī varētu būt mērāms vairākos simtos.
Kā Mežotnes pagasta pamatskolas skolotājs Atis Maturs (Attis Māturs) 1926. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķ. (n.p.k. 150). Strādājis arī par Mežotnes izglītības biedrības Grāvendāles nodaļas bibliotekāru, pieminekļu valdes līdzstrādnieku, statistiskās pārvaldes ziņu iesūtītāju un Mežotnes-Bērsteles draudzes priekšnieku un ērģelnieku (1926–1929). Miris 1937. gada 17. janvārī tagadējā Viesturu pagasta Cērņu kapos.
Grāvendāles un Mežotnes vietvārdu, tautasdziesmu, pasaku un teiku vācējs. Sakrātās tautas dziesmas nosūtījis Kr. Baronam, bet pasakas un teikas — Lercham-Puškaitim. Ata Matura iesūtīto tautasdziesmu skaits Dainu skapī varētu būt mērāms vairākos simtos.
Kā Mežotnes pagasta pamatskolas skolotājs Atis Maturs (Attis Māturs) 1926. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķ. (n.p.k. 150). Strādājis arī par Mežotnes izglītības biedrības Grāvendāles nodaļas bibliotekāru, pieminekļu valdes līdzstrādnieku, statistiskās pārvaldes ziņu iesūtītāju un Mežotnes-Bērsteles draudzes priekšnieku un ērģelnieku (1926–1929). Miris 1937. gada 17. janvārī tagadējā Viesturu pagasta Cērņu kapos.
Izmantotie avoti
Strazdiņš, Edgars. Grāvendāle starp divām Mežotnes zemēm. Rīga: Madris, 2020. 40. lpp.
Latvijas darbinieku galerija 1918-1928. Rīga: Grāmatu draugs, 1929. 204. lpp.
Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.
Latvijas darbinieku galerija 1918-1928. Rīga: Grāmatu draugs, 1929. 204. lpp.
Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.
