Juris Ziemelis
Latvijas Tautas frontes dalībnieks
Vārds, uzvārds
Juris Ziemelis
Dzīves dati
17.05.1941 - 28.12.1988
Dzimis Bārbeles pagasta "Ķauķos". Miris Rīgā, atdusas Rīgas 1. Meža kapos.
Ģimene
Vecākais bērns Mārtiņa Ziemeļa un Annas (dz. Kubuža) ģimenē . Balstoties uz 1939. gada lauksaimniecības statistiku, Ziemeļu ģimene tika pieskaitīti "kulakiem". No Vecumnieku stacijas uz Omskas apgabalu 1949. gada 25. martā izsūtīja Mārtiņu, Annu, Juri, mazo māsu Ievu un vecomāti Annu.
Izglītība
Skolas gaitas uzsācis Bārbeles septiņgadīgajā skolā (1948-1949), bet mācības pārtrauktas, kad Ziemeļu ģimeni 1949. gada martā deportēja. 1955. gadā absolvēja pamatskolu Pavlogradkā. Turpat sāka macības vidusskolā. Pēc atļaujas atgriezties mājās Juris Ziemelis iestājās Bauskas vidusskolā (1957).
Apbalvojumi
Vīta Krusta ordeņa Virsnieka krusts (Lietuva) par 1979. gadā parakstīto "45 baltiešu memorandu". Apbalvojums pasniegts J. Ziemeļa māsai 2003. gadā.
Dzīves gājums
Ziemeļu ģimene 1957. gada maijā saņēma atļauju atgriezties Latvijā. Kopā ar J. Buķi vidusskolas gados sāka veidot domubiedru grupu, ko Valsts Drošības komiteja vēlak nosauca par pretpadomju organizāciju. Jauniešu grupa vēlējās Bauskā uzvilkt sarkanbaltsarkano karogu 1958. gada 6. novembra naktī. Iecerētais neizdevās un Juri Ziemeli arestēja, piesprieda apcietinājumu uz diviem gadiem par neatļautu ieroču glabāšanu. Nepilnu cietumsodu J. Ziemelis izcieta Cēsu mazgadīgo kolonijā un Dubravas nometnē Mordovijā.
No 1959. gada oktobra līdz 1960. gada jūlijam J. Ziemelis strādāja Bārbeles pagastā, kolhozā "Gaisma" par zirgkopi. Uzkrītoši nepiedalījās kolhoza organizētajos pasākumos. Sekoja darbs celtniecības trestā. Juris Ziemelies izvairījās no dienēšanas armijā, par ko 1960. gadā tika aizturēts un pratināts. Pratināšanas laikā sacījis, ka atšķirībā no citiem reiz ieslodzījumu izcietušajiem, viņš nevēlas apstāties puceļā. Par atteikšanos no dienesta padomju armijā un nepakļaušanos padomju varai piespriests 15 gadu ieslodzījums. Tas izciests dažādos Krievijas cietumos.
1975. gadā Juris Ziemelis atkal atgriezās dzimtajā Bārbelē. Atrodoties regulārā Valsts drošības komitejas uzraudzībā, kolhozā "Bārbele" veica būvstrādnieka un šofera pienākumus. Pēc laulībām (1979) sekoja dzīve Rīgā un darbs Rīgas dekoratīvās mākslas kombinātā. Vairāki dokumenti liecina par to, ka J. Ziemelis 1977. gadā savervēts par VDK aģentu ar segvārdu Roberts. Tas gan nav liedzis iesaistīties klaji nacionālās kustībās, radot daudz līdz galam neatklātu jautājumu par J. Ziemeļa "spēlēm ar čeku".
1987. gadā aktīvi iekļāvies Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupā "Helsinki – 86". Parakstījis prasību atbrīvot no ieslodzījuma Gunāru Astru, tāpat arī aktu par aicinājumu atzīt par spēkā neesošu Molotova-Ribentropa pakta slepenos pielikumus un aicinājumu nolikt ziedus 23. augustā pie Brīvības pieminekļa. Juris Ziemelis bija viens no tiem, kas piedalījās arī parakstāmo dokumentu sagatavošanā. 1988. gada notikušajā Neformālās Tautas frontes dibināšanā Mežaparkā par vienu no tās vadītājiem ievēlēts Juris Ziemelis.
Juris Ziemelis mira slimnīcā no melanomas, viņa kapu draugi aizbēra ar rokām.
No 1959. gada oktobra līdz 1960. gada jūlijam J. Ziemelis strādāja Bārbeles pagastā, kolhozā "Gaisma" par zirgkopi. Uzkrītoši nepiedalījās kolhoza organizētajos pasākumos. Sekoja darbs celtniecības trestā. Juris Ziemelies izvairījās no dienēšanas armijā, par ko 1960. gadā tika aizturēts un pratināts. Pratināšanas laikā sacījis, ka atšķirībā no citiem reiz ieslodzījumu izcietušajiem, viņš nevēlas apstāties puceļā. Par atteikšanos no dienesta padomju armijā un nepakļaušanos padomju varai piespriests 15 gadu ieslodzījums. Tas izciests dažādos Krievijas cietumos.
1975. gadā Juris Ziemelis atkal atgriezās dzimtajā Bārbelē. Atrodoties regulārā Valsts drošības komitejas uzraudzībā, kolhozā "Bārbele" veica būvstrādnieka un šofera pienākumus. Pēc laulībām (1979) sekoja dzīve Rīgā un darbs Rīgas dekoratīvās mākslas kombinātā. Vairāki dokumenti liecina par to, ka J. Ziemelis 1977. gadā savervēts par VDK aģentu ar segvārdu Roberts. Tas gan nav liedzis iesaistīties klaji nacionālās kustībās, radot daudz līdz galam neatklātu jautājumu par J. Ziemeļa "spēlēm ar čeku".
1987. gadā aktīvi iekļāvies Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupā "Helsinki – 86". Parakstījis prasību atbrīvot no ieslodzījuma Gunāru Astru, tāpat arī aktu par aicinājumu atzīt par spēkā neesošu Molotova-Ribentropa pakta slepenos pielikumus un aicinājumu nolikt ziedus 23. augustā pie Brīvības pieminekļa. Juris Ziemelis bija viens no tiem, kas piedalījās arī parakstāmo dokumentu sagatavošanā. 1988. gada notikušajā Neformālās Tautas frontes dibināšanā Mežaparkā par vienu no tās vadītājiem ievēlēts Juris Ziemelis.
Juris Ziemelis mira slimnīcā no melanomas, viņa kapu draugi aizbēra ar rokām.
Izmantotie avoti
Es izvēlējos pārāk ērkšķainu ceļu, pa kuru ne visiem tīk staigāt: Monogrāfija par Juri Ziemeli, 2009. 13 lpp.
Juris Ziemelis. Ceļā uz gaismu. Sast. Anta Bergmane. Rīga: Latvijas Mediji, 2025. 367 lpp.
