Edvarts Virza
Rakstnieks
Vārds, uzvārds
Edvarts Virza
Dzīves dati
27.12.1883 - 01.03.1940
Dzimis Salgales pagasta Rāceņu mājās. Miris Rīgā, atdusas Meža kapos līdzās sievai un meitai.
Ģimene
Vecākais bērns Jura Liekņa un Annas (dz. Vīgants) ģimenē. Kristīts Iecavas baznīcā. Īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna. Vecākais no deviņiem bērniem. Jaunākā Liekņu atvase Zelma ieprecējās Ļūdēnu mājās, un izaudzināja dzejnieku Vitautu Ļūdēnu.
Edvarta Virzas un dzejnieces Elzas Stērstes laulībā piedzima meita Amarillis. Jaunā ģimene dzīvoja dzimtas mājās "Billītes" Iecavas pusē un Rīgā.
Edvarta Virzas un dzejnieces Elzas Stērstes laulībā piedzima meita Amarillis. Jaunā ģimene dzīvoja dzimtas mājās "Billītes" Iecavas pusē un Rīgā.
Izglītība
Beidzis Bauskas pilsētas skolu (1901). Skolas biedrs Jānis Kalniņš (pseid. Jānis Sarma aprakstījis abu skolas gaitas, tostarp romānā "Mīļā pilsēta). Maskavā papildinājis zināšanas tieslietās un tautsaimniecībā (1904-1905).
Literārā darbība
Pirmā publikācija - dzejoļu cikls "Nakts dziesma" žurnālā "Dzelme" (1906). Pirmais dzejoļu krājums - "Biķeris" (1907) raisījis sašutumu jutekliskās pasaules atseguma dēļ. Pavisam izdoti seši dzejoļu krājumi. No tiem "Pēdējās dzejas" (1941) pēc rakstnieka nāves sakārtojusi E. Stērste.
Pievērsies publicistikai, rakstot par latviešu nacionālās dzīves un zemniecības tēmām, recenzējot literatūras un mākslas veikumus. Kopā ar domubiedriem Valkā nodibinājis laikrakstu "Tautas Balss". Bermontiādes laikā darbojies Rīgā, laikraksta "Latvijas Kareivis" redakcijā. Vadījis laikraksta "Brīvā Zeme" literatūras daļu (1923-1940).
Edvarta Virzas tēlojumi un stāsti apkopoti krājumā "Zaļā Zemgale" (1923). Rakstnieka virsotne prozas žanrā ir "Straumēni" (1933), kas līdz 1942. gadam tika izdoti 10 reizes. Šī poēma prozā tapusi "Billīšu" koku paēnā un ir visvairāk atkārtoti izdotā grāmata latviešu literatūrā par spīti tam, ka padomju laikā darbs noliegts līdz ar pašu rakstnieku. Tulkojis franču liriķus.
Pievērsies publicistikai, rakstot par latviešu nacionālās dzīves un zemniecības tēmām, recenzējot literatūras un mākslas veikumus. Kopā ar domubiedriem Valkā nodibinājis laikrakstu "Tautas Balss". Bermontiādes laikā darbojies Rīgā, laikraksta "Latvijas Kareivis" redakcijā. Vadījis laikraksta "Brīvā Zeme" literatūras daļu (1923-1940).
Edvarta Virzas tēlojumi un stāsti apkopoti krājumā "Zaļā Zemgale" (1923). Rakstnieka virsotne prozas žanrā ir "Straumēni" (1933), kas līdz 1942. gadam tika izdoti 10 reizes. Šī poēma prozā tapusi "Billīšu" koku paēnā un ir visvairāk atkārtoti izdotā grāmata latviešu literatūrā par spīti tam, ka padomju laikā darbs noliegts līdz ar pašu rakstnieku. Tulkojis franču liriķus.
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (1926) un II šķira (1937);
Tēvzemes balva (1938);
Saņēmis augstus Francijas un Itālijas apbalvojumus.
Tēvzemes balva (1938);
Saņēmis augstus Francijas un Itālijas apbalvojumus.
Cita informācija
Pirmā pasaules kara laikā brīvprātīgi pieticies 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Petrogradā darbojies Latviešu pagaidu nacionālajā padomē (1917-1918).
20. gs. 30. gados īslaicīgi bijis Dailes teātra direktors, Izglītības ministrijas Mākslas nodaļas vadītājs, kā arī Radiofona priekšlasījumu nodaļas vadītājs. Priekšlasījumus palīdzējusi sagatavot Elza Stērste.
Politiskās pārliecības ziņā pieslējās Zemnieku savienībai un atbalstīja Kārli Ulmani. Šī iemesla dēļ E. Virzas vārds publiskai diskusijai tiks slēgts līdz pat Atmodas gadiem. Par rakstnieka dzīvi uzņemta filma "Pēdējā vasara" (1992, režisore S. Rikarde).
1989. gadā Kirova iela Iecavā pārdēvēta par Edvarta Virzas ielu. 2003. gadā pie Iecavas Kultūras nama atklāts piemiņas akmens, vetījums rakstniekam ar viņa paša vārdien: Pieder man un manai tautai / Mūžīgākās dziesmas mūžs". Tajā pat gadā Iecavas bibliotēka pārsaukta par Edvarta Virzas Iecavas bibliotēku.
20. gs. 30. gados īslaicīgi bijis Dailes teātra direktors, Izglītības ministrijas Mākslas nodaļas vadītājs, kā arī Radiofona priekšlasījumu nodaļas vadītājs. Priekšlasījumus palīdzējusi sagatavot Elza Stērste.
Politiskās pārliecības ziņā pieslējās Zemnieku savienībai un atbalstīja Kārli Ulmani. Šī iemesla dēļ E. Virzas vārds publiskai diskusijai tiks slēgts līdz pat Atmodas gadiem. Par rakstnieka dzīvi uzņemta filma "Pēdējā vasara" (1992, režisore S. Rikarde).
1989. gadā Kirova iela Iecavā pārdēvēta par Edvarta Virzas ielu. 2003. gadā pie Iecavas Kultūras nama atklāts piemiņas akmens, vetījums rakstniekam ar viņa paša vārdien: Pieder man un manai tautai / Mūžīgākās dziesmas mūžs". Tajā pat gadā Iecavas bibliotēka pārsaukta par Edvarta Virzas Iecavas bibliotēku.
Izmantotie avoti
100 Latvijas personību. Rīga: Nacionālais apgāds, 2006. 227 lpp.
Bauskas CB novadpētniecības mape "Lieknu dzimta"
