Elza Stērste
Literāte
Vārds, uzvārds
Elza Stērste
Pseidonīms
Naurēnu Elza
Dzīves dati
18.03.1885 - 19.04.1976
Dzimusi un neilgi brīdi dzīvojusi Vecpiebalgā. Mirusi Rīgā, atdusas Meža kapos.
Ģimene
Vecākā sešu bērnu ģimenē. Jurista Andreja Stērstes un Elizabetes (dz. Ieviņas) meita. Uzaugusi Jelgavā, kur vecāku darbs un nacionālā pārliecība ļāvusi uzaugt izglītotu un jaunizveidojāmas valsts kultūras dzīvi ietekmējošu cilvēku vidū. Brīvais laiks jau apzinīgā vecumā pavadīts ģimenes iekoptajās "Kauliņu" mājās Zaļeniekos. Rakstījusi: "Ne lepnā pilī - dūmu istabiņā / Liels izaudzis ir manu senču gars."
Laulībā (1920) ar Edvartu Virzu, pasaulē nākusi meita Amarillis.
Laulībā (1920) ar Edvartu Virzu, pasaulē nākusi meita Amarillis.
Izglītība
Paukera jaunkundzes augstākā meiteņu skola Jelgavā (1896–1902);
Cinnius jaunkundzes mūzikas skola Jelgavā (1896–1902);
Pēterburgas konservatorija, klavieru klase (1906–1910);
Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola jeb Rēriha Mākslas veicināšanas skolā (1910-1911);
Sorbonnas Universitāte Parīzē (1911–1913), paralēli arī Luvras mākslas skola.
Diplomdarbam Stērste izvēlas tematu par Bodlēra estētiku. Diplomdarbs saīsinātā versijā iespiests Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā 1920. g. Nr. 4.–5. Stērste.
Cinnius jaunkundzes mūzikas skola Jelgavā (1896–1902);
Pēterburgas konservatorija, klavieru klase (1906–1910);
Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola jeb Rēriha Mākslas veicināšanas skolā (1910-1911);
Sorbonnas Universitāte Parīzē (1911–1913), paralēli arī Luvras mākslas skola.
Diplomdarbam Stērste izvēlas tematu par Bodlēra estētiku. Diplomdarbs saīsinātā versijā iespiests Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā 1920. g. Nr. 4.–5. Stērste.
Darbs
Pēc studijām strādājusi par skolotāju Jelgavas mūzikas skolā un Rīgas 2. ģimnāzijā. Skološana franču valodā bija Elzas Stērstes sirdsdarbs. Francijas draugu biedrības sekretāre.
Literārā darbība
Literāru publikāciju autore no 1903. gada. Izdoti dzejas krājumi "Prelūdijas" (1913), "Eizebijs un Florestāns (1921), "Zaļā gredzenā" (1928), "Mezgloti pavedieni" (1934) u.c. No franču valodas tulkojusi Ž. Bedjē , R. Rolāna un citu klasiķu darbus, tostarp O. De Balzaka "Gorio tēvs" (1949). Savukārt no latviešu valodas uz franču valodu pārcelusi latviešu dzejas antaloģiju (1931). Elza Stērste rakstījusi dzeju bērniem, un tā apkopota grāmatās: "Lāča miegs" (1942), "Saulītei ir tāda vara" (1972) u.c. Rakstījusi arī prozu un lugas bērniem.
Saistība ar Bauskas novadu
Kopdzīvē ar Edvartu Virzu par radošu miera ostu kļuva „Billītes” Iecavas pusē. Tur Elza Stērste nodevusies rakstniecībai, tulkošanai un meitas audzināšanai. "Billītēs" iekopusi plašu puķu dārzu.
Apbalvojumi
Par dzejoļu krājumiem "Zaļā gredzenā" , "Mezgloti pavedieni" un "Dzintara ceļš" saņemtas Kultūras fonda prēmijas.
Cita informācija
Biogrāfisku darbu "Marselīne" (2005) par savu vecmāmiņu Elzu Stērsti uzrakstījusi Anna Žīgure.
Dzīves gājums
Pēc kara apcietinātā un izsūtīta uz Sibīriju (1951-1955), par iemeslu minot darbošanos t.s. „Franču grupā”. Atgriežoties dzimtenē un spītējot kustību grūtumam, turpinājusi rakstīt. Tā tapis atmiņu krājums "Divdesmit kopā pavadītie gadi", kas manuskripta veidā uzglabāts Literatūras muzejā un bijis ierobežotas pieejamības. Memuāru daļēji iespieda laikrakstā "Literatūra un Māksla". Līdzīgs liktenis arī Elzas Stērstes "Sibīrijas atmiņām".
Izmantotie avoti
Žīgure, Anna. Marselīne. Rīga: Jumava, 2005. 342 lpp.
Latvijas Enciklopēdija, 5.sēj. (Ro-Ž). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2009
Bauskas CB novadpētniecības mape "Lieknu dzimta"
Novadnieks kopkatalogā
Redzi, dzirdi Latviju!
Digitālā bibliotēka
Elza Stērste ar vīru Edvartu Virzu un meitu Amarilli 1925. gada martā.