Aleksandrs Johans Romans
Gleznotājs, grafiķis
Vārds, uzvārds
Aleksandrs Johans Romans
Dzīves dati
14.01.1878 - 26.06.1911
Dzīves gājums
Dzimis Iecavas pagasta Dāzēnos. Skolojies Jelgavas reālskolā (1890-1895), apmeklējis zīmēšanas nodarbības pie gleznotāja Jūliusa Dēringa. Beidzis Sanktpēterburgas mākslas akadēmiju (1904). Tur uzturoties, ilustrējis žurnālus un grāmatas, iesaistījies vietējo latviešu mākslas norisēs. Pirmais Bauskas apkaimes mākslinieks, kurš ieguvis akadēmisko mākslas izglītību.
Jūgendstila un impresionisma ietekmē gleznojis figurālas kompozīcijas, izjustas ainavas un portretus. 1910. gadā no Sanktpēterburgas pārcēlies uz Jelgavu, kur atvēris gleznošanas darbnīcu. Piedalījies pirmajā latviešu mākslinieku izstādē (1911). Pazīstamākie darbi: "Iesvētīšanas diena" (1904), "Smaidošā meitene" (ap 1904), "Zirgi mēnesnīcā. Pieguļā" (1909). Gleznojis altārgleznu Nikolaja baznīcai Jelgavā. Organizētas piemiņas izstādes Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejā (1961, 1988).
Ainavās jūtamas atsauces uz dzimto pusi - "Zemgales lauki", "Pie Bauskas", "Lielupes ainava". Visām šim gleznām raksturīgi piesātināti, pelēcīgi toņi, drošs otas triepiens.
Cietis no smagas slimības. Guldīts Lieliecavas kapos.
Jūgendstila un impresionisma ietekmē gleznojis figurālas kompozīcijas, izjustas ainavas un portretus. 1910. gadā no Sanktpēterburgas pārcēlies uz Jelgavu, kur atvēris gleznošanas darbnīcu. Piedalījies pirmajā latviešu mākslinieku izstādē (1911). Pazīstamākie darbi: "Iesvētīšanas diena" (1904), "Smaidošā meitene" (ap 1904), "Zirgi mēnesnīcā. Pieguļā" (1909). Gleznojis altārgleznu Nikolaja baznīcai Jelgavā. Organizētas piemiņas izstādes Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejā (1961, 1988).
Ainavās jūtamas atsauces uz dzimto pusi - "Zemgales lauki", "Pie Bauskas", "Lielupes ainava". Visām šim gleznām raksturīgi piesātināti, pelēcīgi toņi, drošs otas triepiens.
Cietis no smagas slimības. Guldīts Lieliecavas kapos.
Izmantotie avoti
Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Bauskas novads: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.
Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 2.sēj. (K-R). Rīga: "Latvijas Enciklopēdija", 1996. 329 lpp.