Emils Skujenieks
Tulkotājs, rakstnieks
Vārds, uzvārds
Emils Skujenieks
Dzīves dati
26.06.1903 - 11.06.1965
Dzīves gājums
Dzimis Bauskā un pilsētā uzsācis skolas gaitas. Pirmā pasaules kara ietekmē, ģimene 1915. gadā pārcēlusies uz Biržu apriņķi Lietuvā. Tur E. Skujenieks ātri apguvis lietuviešu valodu, taču turpinājis izglītoties Latvijā. Bermona uzbrukuma laikā iestājies skolnieku rotā, piedalījies Brīvības cīņās. Vidusskolas izglītība noslēdzas Bauskā. (1922). Pāris gadus tautskolotājs Biržu apriņķī.
Līdz ar 1929. gadu patstāvīgi dzīvojis Rīgā, strādājis par žurnālistu, tulkojis no lietuviešu valodas. Literātu biedrības "Domas", Latviešu rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības biedrs, kopš 1939. gada arī biedrs Lietuvas rakstnieku biedrībā Kauņā.
1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, trimda šķīra ģimeni. Špākenbergas nometnes teātrī uzvesta viņa lugu "Diriģents" (1946). Izceļojis uz ASV (1950). Klīvlendas Latviešu biedrības un Klīvlendas Daugavas Vanagu teātrī iestudējis savas lugas, piedalījies teātra izrādēs. Nepārtraukti bijis Latviešu-lietuviešu vienības valdes loceklis trimdā. Emila Skujenieka lielākais literārais devums ir tulkojumi no lietuviešu valodas — ap 15 romānu, pieci dramatiskie darbi, kā arī dzeja. Trimdā tulkojis vairāk nekā 25 lietuviešu autorus. Publicēti trīs stāstu un noveļu krājumi: "Sīkas kļūmes" (1946), "Sudrablapsa" (1947), "Gredzens". Divu bērnu grāmatu autors. Tulkojis arī no latviešu uz lietuviešu valodu.
Dzejnieka Knuta Skujenieka tēvs. Miris Klīvlendā (ASV), atdusas Kalvarijas kapsētā.
Līdz ar 1929. gadu patstāvīgi dzīvojis Rīgā, strādājis par žurnālistu, tulkojis no lietuviešu valodas. Literātu biedrības "Domas", Latviešu rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības biedrs, kopš 1939. gada arī biedrs Lietuvas rakstnieku biedrībā Kauņā.
1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, trimda šķīra ģimeni. Špākenbergas nometnes teātrī uzvesta viņa lugu "Diriģents" (1946). Izceļojis uz ASV (1950). Klīvlendas Latviešu biedrības un Klīvlendas Daugavas Vanagu teātrī iestudējis savas lugas, piedalījies teātra izrādēs. Nepārtraukti bijis Latviešu-lietuviešu vienības valdes loceklis trimdā. Emila Skujenieka lielākais literārais devums ir tulkojumi no lietuviešu valodas — ap 15 romānu, pieci dramatiskie darbi, kā arī dzeja. Trimdā tulkojis vairāk nekā 25 lietuviešu autorus. Publicēti trīs stāstu un noveļu krājumi: "Sīkas kļūmes" (1946), "Sudrablapsa" (1947), "Gredzens". Divu bērnu grāmatu autors. Tulkojis arī no latviešu uz lietuviešu valodu.
Dzejnieka Knuta Skujenieka tēvs. Miris Klīvlendā (ASV), atdusas Kalvarijas kapsētā.
Izmantotie avoti
Hausmanis, V. Latviešu aktieri trimdā: biogrāfijas un apceres. Rīga: Preses nams, 1996
Aistija: Latviešu-lietuviešu vienības kluba informācijas biļetens, Nr. 4 (01.04.1966.), pieejams LN DB www.periodika.lv [23.02.2023.]
Mūžīgai piemiņai. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 5/6 (1999), pieejams www.vestnesis.lv [23.02.2022.]
