Aktīvākie un čaklākie Brunavas pagasta Brunavas un Grenctāles bibliotēku lasītāji 2025. gada 11. jūnijā devās izglītojošā braucienā. Brauciena mērķis iepazīties ar cita novada un pašvaldības teritorijās esošiem īpašumiem, to likteņiem.  Jelgavas novads ir bagāts ar daudzām muižām, katrai no tām ir savs stāsts.

Pirmā muiža, kura tika apmeklēta bija Lielvircavas muiža. No 2013. līdz 2021.  gadam muižā veiktas nozīmīgas kungu mājas telpu restaurācijas. Klopmanu dzimtas pēctecis - Georgs Pēteris Barons fon Klopmans dāvinājis muižai 19. gadsimta muižas mēbeles un sadzīves priekšmetus ekspozīcijas izveidei. Georga Pētera Barona fon Klopmana dāvinājums ir vēsturiski nozīmīgs ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas mērogā, jo līdz šim tik liela apjoma vēsturiskās vērtības nav dāvinātas nevienā no kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Muižā ik gadu organizē dažādus pasākumus un vēsturiskas rekonstrukcijas, kas attiecināmas uz aizgājušajiem laikiem - atainojot vēsturiskus laikus un notikumus.

Pavisam netālu atrodas mākslinieka Ģedarta Eliasa dzimtās mājas "Zīlēni". Ievērojamā gleznotāja Ģederta Eliasa dzimtas mājas "Zīlēni" stāsta par brāļiem māksliniekiem Kristapu un Ģedertu, apskatāmas Ģederta Eliasa gleznu reprodukcijas.

Netālu no mājas aug viens no Baltijā dižākajiem un varenākajiem ošiem, kuram ir apmēram 250-280 gadu. Brauciena dalībnieki aizstāgāja līdz Strupdeguņa kapiem, kur atdusas Eliasu dzimta.

Pastaigas tika turpinātas Elejas muižas parkā. Parkā atjaunotas vēsturiskās taciņas, uzbūvēts tiltiņš pāri dīķim uz pussalu. Jebkurš apmeklētājs, kurš vēlas baudīt klusumu vai putnu dziesmas - šī ir īstā vieta atpūtai.

Lielplatones muiža nedaudz atgādināja Svitenes muižu, tikai lielāka un varenāka. Ēka ir pašvaldības īpašums un mājvietu šeit atradušas vairākas iestādes. Telpas tiek restaurētas iespēju robežās. Kā viens no risinājumiem ir telpu iznomāšana dažādiem pasākumiem. Muižā apskatāma kolekcionāra Valda Jēkabsona unikālā zvanu kolekcija, kurā ietilpst ap 1026 dažādas izcelsmes, vēstures, senuma, formas un materiālu zvanu. Kolekcija uzskatāma par Baltijā lielāko zvanu kolekciju.

Vešūzis ir atsevišķa ēka, kurā mazgāja barona veļu. Tā ir unikāla koka celtne ar oriģinālu iekārtojumu, kur varēja iepazīt senos veļas mazgāšanas un žāvēšanas procesus. Vešūža apmeklējums lika aizdomāties par kalpu dzīvi un smago darbu, kas bija ikdiena muižās pirms vairāk nekā simts gadiem. Jebkurš no apmeklētājiem varēja izbaudīt veļas mazgāšanu pēc vecajām metodēm, beržot veļu pa veļas dēli. Tad to aiznesot žāvēt uz ēkas otro stāvu, kur varēja veļu izrullēt.

Brauciens noslēdzās z/s "Smilgumi", kur saimnieko Inta Bendrupa. Inta ar savu māsu jau 10 gadus pin skalu grozus. Skalu grozu pīšana, ar ko nodarbojas Inta, Latvijā ir samērā rets arods. Saimniece ir saņēmusi kultūras zīmi "Latviskais mantojums".  Ļoti interesants bija stāstījums, kā top grozs no priežu koka loksnēm. Koka dēļus iepērk, tad plēš ar īpašu mašīnu. Process ir diezgan garš un darbietilpīgs, līdz gatavam grozam. Saimniece demonstrēja groza pīšanu.

Ar šādu braucienu katrs dalībnieks varēja izvērtēt iespējas kādas ir katram saimniekam apsaimniekot, atdzīvināt un parādīt sabiedrībai savus īpašumus. Katram objektam ir savs stāsts un nākotnē.

Tas bija aizraujošs ceļojums laikā – gan cauri Latvijas kultūrvēsturei, gan cilvēku likteņiem. Tā sniedza ne tikai daudz jaunu zināšanu, bet arī dziļāku izpratni par mūsu tautas vēstures bagātību.