Kārlis Eduards Čablis (1891-1976)

Latvijas armijas pulkvedis

Dzimis 1891. gada 12. jūnijā Bārbeles pagasta "Sālimos". Pēc pamatskolas beigšanas studējis lauksaimniecību. Mācības pārtrauca Pirmais pasaules karš. Brīvprātīgi pieteicies armijā (1914). Beidzis mācības karaskolā (1915). Paaugstināts par virsnieku. Cīnījies frontē pie Jelgavas, stājoties pretī vācu uzbrukumam. Nokomandēts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu un kopā ar to piedalījies turpmākajās strēlnieku cīņās. Saņēmis cariskās Krievijas apbalvojumus. Pēc 1917. gada Oktobra apvērsuma vairākkārt arestēts kā kontrrevolucionārists. Zemkopis Tveras apr. Grigorjevas sādžā. Atgriezies Latvijā 1918. gada oktobrī. Mobilizēts Sarkanajā armijā (1919), no kuras dezertējis. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. jūnijā, iesaistījās cīņās par Latvijas pilnīgu atbrīvošanu. Iecelts par bruņošanās pārvaldes kancelejas priekšnieku (1922). Beidzis virsnieku kursus (1924). Piešķirta pulkveža dienesta pakāpe 1928. gada 18. novembrī. Otrā Pasaules kara sākumā atvaļināts no Latvijas tautas armijas (1940), kā argumentu izmantojot E.Čablim piemērota amata neesamību Sarkanajā armijā. Otrā pasaules kara laikā dzīvojis Teteles pagasta "Čābļos", turpat arī pēckara laikā. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par cīņām strēlnieku pulkos (nr. 1067; 1921. gads). Saņēmis Viestura ordeni par dienestu Latvijas armijā (III šķ., 1938). Miris 1976. gada 2. aprīlī Ķemeros. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.; Kārlis Eduards Čablis. Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗu datubāze, pieejams: lkok.com [04.10.2023.]; Bauskas CB novadpētniecības mape " Vēsture: virsnieki, karavīri, pretošanās kustību dalībnieki"

Jānis Čakste (1859-1927)

Pirmais Latvijas Valsts prezidents

Dzimis 1859. gada 14. septembrī Lielsesavas pagastā (tag. Viesturu pagastā) Čakstu-Zirņu mājās. Mājas nav saglabājušās. J. Čakstes tēvs Krišjānis tolaik nomājis Bērsteles muižu. Mācījies Annas elemntārskolā, Jelgavas ģimnāzijā. Studējis jurisprudenci Maskavā (1882-1886). Kopā ar K. Valdemāru un F. Brīvzemnieku darbojies Maskavas latviešu vakaros. Strādājis Kurzemes guberņas prokuratūrā, vēlāk bijis advokāts Jelgavā. Pēc V. Olava nāves vadījis bēgļu apgāda centrālkomiteju. Ievēlēts par Tautas Padomes Prezidija priekšsēdētāju (1918), organizējis Latvijas diplomātisko korpusu. Latvijas Universitātes starptautisko tiesību profesors (1920-1921). Latvijas Valsts pirmais prezidents (1922-1927). Miris 1927. gada 14. martā, apglabāts Rīgas Meža kapos. 1998. gadā Šveicē, Jungfraujohas kalnā atklāta Brīvības zāle, kurā starp 100 ievērojamākajiem pasaules demokrātiem minēts arī Jāņa Čakstes vārds. Salgales pagasta "Aučos" atklāta memoriālā māja, kurp J. Čakste ar ģimeni agrā bērnībā pārcēlies (toreiz Dandāles muižas Aucenieku pusmuiža).

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (C-H). Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2003. 800 lpp.; Auziņš, A. Četri diži zemgalieši. Rīga: Jumava, 2000; Jānis Čakste, pieejams: https://www.president.lv/lv/janis-cakste [07.01.2023.]

Anastasija Čikste-Rūtenfelde (1879-1962)

Tulkotāja, ārste

Dzimusi 1879. gada 9. jūnijā Ceraukstes pagasta "Lielčikstēs" saimnieku ģimenē. Mācījusies Bauskas vācu meiteņu skolā un Jelgavas augstākajā meiteņu skolā. Strādājusi par mājskolotāju Kijevā un Kišiņevā. Literārai darbībai pievērsusies pirms ārstes karjeras. Pirmais tulkojums - Kjelanda romāns "Fortūna" - laikrakstā "Dienas Lapa" (1896). Tulkojusi M. Gorkija darbu "Dzeltenā velna pilsēta" (1906), divus K. Tetmaijera darbus un citu autoru veikumus. Beigusi Bernes universitāti (1910), pārlikusi ārstes eksāmenus Kijevas universitātē. No 1912. gada bijusi ārste Rīgā, Pirmā pasaules kara laikā - Urālos. Asi iestājusies par sieviešu vienlīdzības iespējām izglītībā un darbā. Runājusi par dzimumaudzināšanas nepieciešamību. Rīgas pilsētas veselības valdes skolas Higiēnas nodaļas vadītāja (1920-1934), poliklīnikas ārste (1944 – 1957). Praktizējusi iekšķīgo slimību ārstēšanā. Publicējusi zinātniskus darbus medicīnā. Mirusi 1962. gada 15. decembrī Rīgā, apbedīta Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Anastasija Čikste-Rūtenfelde. Latvijas un latviešu literatūras vortāls, pieejams: https://www.literatura.lv/personas [19.10.2023.]

Andrejs Cālītis (1933-2012)

Agronoms, sportists

Dzimis 1933. gada 14. martā Bārbeles pagastā. Ģimene piekopusi dievturu tradīcijas. Absolvējis Bārbeles septiņgadīgo skolu (1947). Bulduros skolojies agronomijā, dārzkopībā. Tur pievērsies sportam - peldēšanai un cīņas sportam. Sekojušas lauksaimniecības studijas Jelgavā, kur, paralēli mācībām, nodibinājis cīņas sporta sekciju un devis tai devīzi "Darbs, biedriskums, vīrišķība". Latvijas čempions brīvajā cīņā (1953, 1955), kā arī vairakkārtējs sudraba un bronzas medaļu ieguvējs. Pēc studiju beigām 1957. gadā turpinājis darbu kā mācībspēks lauksaimniecībā. Aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju par Latvijas brūno lopu saimnieciskajām īpašībām ar skaitļošanas tehnikas palīdzību (1965). Centrālās (analītiskās) ciltslietu stacijas dibinātājs un direktors (1965-1992). Autors Dzīvnieku selekcijas automatizētās informācijas apvienošanas sistēmai "Selekss", ko ieviesa visās PSRS republikās. Ļoti prasmīgs, demokrātisks, pašaizliedzīgs, sabiedrisks, inovatīvs vadītājs. Izstrādājis zinātņu doktora (pašreiz Dr.habil.) disertāciju par lopkopības ciltsdarba informatīvo nodrošinājumu. Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1992). Darbojās promocijas un habilitācijas padomēs kā eksperts gan Latvijā, gan Baltkrievijā. Sarakstījis: "Brīvā cīņa" (1964), Latvijas brūno govju šķirnes ģenealoģiskā struktūra" (1970), "Ciltsdarba tehnoloģija piena lopkopībā" (1977, līdzautors). Miris 2012. gada 31. martā Siguldā.

Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.; In memoriam Andrejs Cālītis. "Zinātnes Vēstnesis" Nr.6 (2012), pieejams: archive.lza.lv [11.10.2023.]; Andrejs Cālītis. Latvijas sports, personālijas. Pieejams: latvijassports.lv/lv/personalijas [11.10.2023.]

Rasma Ceplīte (1913-1973)

Numismāte

Dzimusi 1913. gada 20. augustā Īslīces pagasta "Ceplēnos". Beigusi Inas Kļaviņas ģimnāziju Bauskā (1931). Maģistrantūras studijas beigtas ar diplomdarbu "Zemgaļu cilts" (1938). Darbiniece Valsts vēsturiskā muzeja Arheoloģijas nodaļā (1937-1940). Kārtojusi senlietas, piedalījusies izrakumos (tostarp Mežotnes pilskalnā). Zinātniskā darbiniece Numismātikas nodaļā (1940-1946). LPSR Vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja (1946-1970). Sistematizējusi un zinātniski apstrādājusi muzeja numismātikas fondu. Piedalījusies konferencē un sesijās Maskavā, Minskā, Tallinā, Kauņā. Krājuma komplektēšanai izstrādāts zinātniskais pamatojums ne vien monētu un medaļu, bet arī papīra naudaszīmju un apbalvojumu vākšanai. Vairāku muzeju ekspozīciju autore. Rasmas Ceplītes pētījumi publicēti Latvijas Vēstures muzeja rakstu tematiskajos krājumos: "Numismātika" (1968) par Livonijas monētu depozītu Ružinas ciemā un Rīgā kalto sīknauda; "Muzeji un kultūras pieminekļi" (1970) publicēts viņas pētījums "XVII gs. dālderu un rotas lietu depozīts Ceraukstes Bangās (jaunākā – 1699. gada monēta)". Mirusi 1973. gada 12. janvārī Rīgā.

Ducmane, K. Numismātei Rasmai Ceplītei – 100. "Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls" Nr. 2 (2013)

Vilis Cezarēvičs (1883-1942)

Pulkvežleitnants

Dzimis 1883. gada 3. decembrī Mežotnes pagastā. Beidzis Viļņas junkuru skolu (1908). Dienējis Krievijas armijā (1905-1915) līdz kritis vācu gūstā. Dienests Sarkanajā armijā (1919– 1921). Np 1921. līdz 1934. gadam veicis dažādus saimnieciskos amatos Latvijas armijā. Pulkvežleitnats (1925). No 1934. gada restorāna pārvaldnieks Rīgā. Kā mīnu diviziona saimniecības priekšnieks un pulkvežleitnants iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku (n.p.k. 1180; 1931. gads). Krievu armijas sastāvā saņēmis arī Krievijas Sv. Staņislava ordeni (III šķira), Sv. Annas ordeni (IV šķira). Miris 1942. gada 2. novembrī Rīgā.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.

Juris Cilinskis (1937)

Farmaceits

Dzimis 1937. gada 20. martā Limbažos. Beidzis RMI Farmācijas fakultāti (1961). Aptiekas pārvaldnieks Iecavā (1961–1966) un Bauskā (1966–1970). Galveno aptieku pārvaldes priekšnieka vietnieks (1972-1987). Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociētais direktorss (1995-2000). Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) biedrs kopš 1994. gada. Apbalvots ar Grindeļa medaļu (1997). Saņēmis Paracelza balvu (2014) par aktīvu darbību LFB valdē, īpaši lauku aptieku jautājumu risināšanā, par atbalstu lauku aptieku sekcijas izveidošanā un inovatīvu pieeju mazo un vidējo aptieku uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai Latvijā.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.; Saprovska, Inita. Latvijas Farmaceitu biedrības 20 gadi. "Rūpniecisko Farmaceitu Ziņas" Nr. 1 (2015), pieejams: farmaceitubiedriba.lv/lv/ [20.10.2023.]

Teodors Karaša (1915-1975)

Gleznotājs

Dzimis 1915. gada 12. maijā Īslīces pagastā. Skolojies vietējā pamatskolā. Mākslā skolojies salīdzinoši maz. Dažus mēnešus mācījies Bauskā pie grafiķa Pētera Zuša, Mākslas akadēmijā - profesora Kugas meistardarbnīcā. Atzinību paudis V. Purvītis. Iztiku pelnījis Rīgas stikla fabrikā, bet darbs atstājis nelabvēlīgu ietekmi uz veselību. Izlēmis atgriezties laukos, kur nemitīgi strādājis pie audekla. Tēmas ainavām meklējis Ādžūnu apkārtnē, katrā gadalaikā atrodot vienreizējo. Pārliecināts reālists ar impresionista otras triepienu. Neilgu laiku strādājis Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā (20. gs. 40. gadi). Īslīces skolā vadījis gleznošanas un zīmēšanas pulciņu, zīmējis dekorācijas skolas teātra uzvedumiem. Katalogi liecina par aktīvu piedalīšanos izstādēs Bauskā, Jelgavā, citās Latvijas pilsētās un arī aizrobežu zemēs - Ņujorkā, Mehiko, Briselē, Londonā un citviet. Mūžībā aizgājis savā sešdesmitajā dzimšanas dienā - 1975. gada 12. maijā.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Māksla. Personālijas"

Anna Dagda (1915-1996)

Dzejniece

Dzimusi 1915. gada 22. janvārī Aizputē, skolotāju ģimenē. Īstajā vārdā - Olga Taube. Ar ģimeni bēgļu gaitās Krievijā (1915-1920). Mācījusies Ventspils 1. psk. un ģimnāzijā (1921-1931). LU filoloģijas studijas (1931-1932). Strādājusi par arhivāri, mašīnrakstītāju, korektori apgādos "Valters un Rapa", "Latvju grāmata" un citviet. Pirmās publikācijas - kritikā apcere "Mazas piezīmes par Jāni Ezeriņu" (laikr. "Students", 1935), lirikā dzejolis "Zāle" (žurn. "Latvju mēnešraksts", 1942). Recenzijās akcentē novatorismu, noraida klišejismu. Pārpildītā laivā devusies bēgļu gaitās uz Zviedriju (1944). Sākotnēji strādājusi bēgļu nometnē, pēcāk Stokholmas Ielu dzelzceļu un metro personālbirojā (1946-1975). Dzejoļu krājums "Līdzības" (1950; Latvijā 1996), antoloģija "Dzejas un sejas" (1962). Annas Dagdas literārās prēmijas iedibinātāja otro dzeju krājumu manuskriptiem (1996). Mirusi 1996. gada 27. februārī Stokholmā, kremēta. Pelnu urna guldīta zemē tā paša gada 8.septembrī Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos, kur atdusas arī rakstnieces māsa un svainis.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2. pārst. un pap. izd. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Literatūra. Personālijas"

Edgars Damburs (1910-1981)

Žurnālists, rakstnieks

Dzimis 1910. gada 23. augustā Naukšēnu pagasta "Ķirzēnos". Mācījies Rūjienas un Rīgas Čiekurkalna pamatskolās. No 1925. līdz 1933. gadam kopā ar ģimeni dzīvojis Brazīlijā. Pēc atgriešanās Latvijā 1933. gadā apmeklējis R. Egles literārās studijas un K. Barona Tautas augstskolu. Rakstīja dzejoļus, stāstus, apceres. Regulāri publicēties sācis 40. gadu sākumā laikrakstos "Darbs" un "Literatūras Avīze". Rakstnieku savienības biedrs (1941). Otrā pasaules kara laikā karojis Sarkanajā armijā. Pēc kara strādājis vairāku laikrakstu redakcijās un nemitīgi pašizglītojies, nav slēpis asu reakciju pret jaunrades apslāpēšanu. Dzejas grāmata "Zem gaišās debess" (1948). Darbojies literatūrkritikā, erudīti rakstījis par aktuālajiem literatūras jautājumiem. Laikraksta "Bauskas Darbs" redakcijas darbinieks (1953-1957). Sarakstījis grāmatu "Bauskā nav viss pa vecam" (1968), kas ir pirmā tēlojumu grāmata par novada senvēsturi un pirmā pēckara gados iznākusi grāmata par Bausku. Pārzinājis teikas un stāstus par Bausku, tās apkārtni vislabprātāk izstaigājis kājām. Atmiņas un vērojumi, laikabiedru apkopoti, izdoti grāmatā "Bijušais karavīrs iet un domā" (1985), tostarp arī par Bauskas pusi. Edgars Damburs sastādījis E. Birznieka-Upīša Kopotos rakstus (1-7; 1960-1963; arī monogrāfiku apc.), J. Plauža Rakstus (1-4;1964-1966), M. Rudzīša Rakstus (1-2; 1978-1979), kā arī A. Brigaderes, J. Ziemeļnieka, A. Saulieša un citu rakstnieku darbu izlases. Miris 1981. gada 21. oktobrī, apbedīts Raiņa kapos Rīgā.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.; Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Edgars Damburs. "Literatūra un Māksla" Nr. 43 (1981), pieejams LN Digitālā bibliotēka periodika.lv [04.10.2023.]