Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem A-C.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:378

Fricis Adamovičs

Rakstnieks, skolotājs

Dzimis 1863. gada 18. janvārī Dundagā. Mājas "Rīzemes". Mācījies Dundagas draudzes skolā. Beidzis Pēterburgas skolotāju institūtu (1986). No 1886.–1899. gadam strādājis par skolotāju Bauskas pilsētas skolā, kur bez obligātajiem mācību priekšmetiem mācījis arī dziedāšanu, rokdarbus, luterāņu ticības mācību un vadījis orķestri. Bijis V. Plūdoņa un A. Jesena audzinātājs. Literatūrā darbojies kā tulkotājs. Sarakstījis vairākas skolas grāmatas ģeogrāfijā un dabas zinātnēs, kā arī pētījumu par Dinsberģi trimdā. Cieša draudzība viņu saista ar uz Bausku trimdā izsūtīto brīvdomātāju Birjukovu, tāpēc Frici Adamoviču no skolotāja darba Bauskā atbrīvo. Tomēr pedagoģisko darbu viņš nepamet, turpinot to Polijā un no 1906. gada - Rīgā. 20. gs. 20.–30. gados ciešas draudzības saites saista ar bijušo skolnieku Vili Plūdoni. Darbojies Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļā. Fricis Adamovičs miris 1933. gada 19. februārī Rīgā, atdusas Sesavas Jāčūnu kapos.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1992, 239 lpp.; Baltijas skolotāju seminārs (1870-1919). Rīga, 1940. 599 lpp. (213. lpp.); Latvju enciklopēdija 1. sēj. Stokholma: Trīs Zvaigznes, 1950. 959 lpp.


Aleksandrs Adienis (1886-1972)

Dārznieks, ierēdnis

Dzimis 1886. gada 25. aprīlī Iecavas pagasta Gaiļu mājās. Tēvs Jānis un māte Anna (dz. Bergmane) - lauksaimnieki. Mācījies Iecavas elementārskolā, Bauskas pilsētas skolā, kā arī Erfurtes, Geizenheimas un Reitlingenas dārzkopības skolās Vācijā. Dārzkopības praksi iesācis Vāgnera koku skolā Tukumā un Fr. Paegļa dārzniecībā Lubezerē. Dienējis Leibgvardes Ļitovskas pulkā Varšavā, kur virsnieku kluba dārzos praksi turpinājis 2 gadus, ieņemot vecākā dārznieka amatu. Piedalījies arī Bermonta cīņās. 1919. gadā iestājies zemkopības ministrijā dārzkopības nodaļas dienestā. Zemkopības min. zemkopības departamenta vecākais instruktors dārzkopības nozarē. Izpildījis augļu un augu eksporta un importa kontroliera pienākumus. Speciālo priekšmetu skolotājs valsts dārzkopības vidusskolā Bulduros un lauksaimniecības tautas augstskolā. Gaiļu mājās A. Adienis bija izveidojis augļu dārzu, kur veica potējumus un pētījumus augļkopībā. Padomju laikos lielo lauku masīvu veidošanas gaitā augļu dārzs zudis. Latvijas dārzkopības biedrības un Rīgas dārzkopības biedrības biedrs. Izdoti vairāki darbi: kopdarbs "Augļu un sakņaugu ražas izmantošana" (1924); kopdarbs "Kā dzīvo un strādā lauksaimniek ārzemēs" (1924); "Augļu žāvēšana" (1930, 1942) u.c. Apbalvots ar Atzinības krustu (1938). Miris 1972. gada 11. decembrī, atdusas Ziepniekkalna kapos Rīgā.

Latvijas vadošie darbinieki. Red. P. Šmits. Rīga: Latvju Kultūrvēsturiskais apgāds, 1935; Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas" (A-B)


Astrīda Aļķe

Literatūrkritiķe

Dzimusi 1937. gada 11. jūnijā zemnieku ģimenē (dzim. Astere Kalniņa). Beigusi Iecavas vidusskolu (1950), Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti (1961). Strādājusi Mākslas darbinieku nama bibliotēkā, Grāmatu palātā un Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā. Pirmā publikācija "Starp vilkiem" žurnāla "Karogs" (1962). Raksti nereti ar socioloģisku un publicistisku ievirzi. Rakstnieku Savienības biedre no 1985. gada. Kritiski publicistiski raksti izd. grāmatā "...saprast sevi un pasauli" (1984). Pēcvārdu autore vairākām grāmatām. Grāmatas "Rīgas bruņinieks Mariss Vētra" autore (2001). Mirusi 2020. gada 8. decembrī.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp; Astrīda Aļķe, pieejams literatura.lv [16.08.2021.]


Leonīds Arbuzovs

Vēsturnieks

Dzimis 1882. gadā Bauskā, vācbaltiešu vēsturnieka Leonīda Arbuzova (1848-1912) un Olgas (dzim. Anšicas) ģimenē. Beidzis studijas Tērbatas Universitātē (1906) un Getingenas Universitātē (1909). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1919. gada docents, vēlāk profesors Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē līdz 1935. gadam. Repatriējies uz Vāciju (1939). Publicējis lielu skaitu zinātnisko darbu. Miris 1951. gada 16. februārī Getingenā, Vācijā.

Es viņu pazīstu, 1939; www.vesture.eu [01.10.2021]


Dace Akmentiņa

Aktrise

Īstajā vārdā Doroteja Šteinberga. Dzimusi 1858. gada 3. augustā Bauskas apriņķa Grienvaldes pagastā lauku mūrnieka ģimenē. Izmācījusies par šuvēju. 17 gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu, dziedāja dažādos koros. Vien 28 gadu vecumā, citu pierunāta, uz skatuves nodzied zēna Vaņas lomu ar sevis latviskotu pseidonīmu un kopš tā brīža aktrise bez nevienas aktiermeistarības stundas uzsāka ceļu teātrī. Strādāja Rīgas Latviešu teātrī. Laikposmā no 1886. līdz 1920. gadam nospēlēja 238 lomas. Ievērojamākās – Ofēlija (Hamlets, 1894), Mirdza (Vaidelote, 1894), Grietiņa (Fausts, 1898), Kārlēns (Skriderdienas Slimačos, 1902), Kristīne (Ugunī, 1905), Sniedze (Princese Gundega un karalis Brusubārda, 1912) u.c. Teātra kritiķi viņu nosaukuši par sava laika labāko latviešu aktrisi. Viņu raksturoja emocionalitāte, jūtu īstums un pārveidošanās spējas. Daces Akmentiņas daiļrades galvenā tēma ir neatkarīgas sievietes personības tapšana. 1914. gadā aktrise aizgāja no teātra, bet viņas pēdējā uzstāšanās notika 1922. gadā, 64 gadu vecumā. Mirusi 1936. gada 16. martā.

Bauska: vietas un laika grāmata,1992; 100 Latvijas izcili aktieri, 1. daļa, 2018


Eduards Akermanis

Ārsts

Dzimis 1879. gada 13. februārī Bauskas pagastā (tag. Jauncode). Beidzis Rīgas ģimnāziju, Berlīnes un Kazaņas universitātes. Publicējis rakstus par ārstniecību un audzināšanu. Cēsu apriņķa ārsts apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni IV šķiru (1928). Miris 1954. gada 3. jūnijā Hamiltonā, Kanādā.

Es viņu pazīstu, 1939; Triju zvaigžņu gaismā, 1997


Jānis Akermanis (1897-1972)

Aviokonstruktors

Dzimis 1897. gada 24. aprīlī Rundāles pagastā amatnieka ģimenē. Citviet lasāmi divi vārdi - Jānis Rūdolfs. Māsa Marija Alise Akermane. Beidzis Ķeizariskā tehn. inst. Aeronautikas skolu Maskavā (1917). Mācījies kara lidotāju skolā Francijā. Izceļojis uz ASV (1918). Beidzis Mičiganas universitātes Aeronautikas fakultāti (1925). Trīsdesmit gadu vecumā uzaicināts strādāt par vadošu projektētāju "Hamilton Metalplane Company". Strādājis par lidmašīnu konstrukcijas inženieri vairākos uzņēmumos. No 1929. līdz 1961. gadam Minesotas universitātes profesors, Aeronautikas fakultātes dekāns (1931-1958). No 1940. gada "Boeing Aircraft Corporation" padomnieks lidojumu pētniecības daļā. ASV militārās aviācijas tehnikas pārstāvis Eiropā (1945). Būvējis pirmās vienlaidmetāla satiksmes lidmašīnas, bezastes lidmašīnas un rotorus. Konstruējis aprīkojumu, kas lidotājiem nepieciešams virsskaņas lidojumos. Atbalstījis Latvijas aviācijas attīstību. Zinātnisku rakstu autors. Pieder 12 patentu. 1979. gadā Minesotas universitātē Akermaņa vārdā nosaukta katedra (Akerman Hall) un nodibināts fonds viņa piemiņai. Jāņa Akermaņa 1934. gadā konstruētā lidmašīna X-14880 ilgu laiku atradās Smitsona muzejā Vašingtonā, kur savākti slavenākie ASV izgudrojumi (tagad universitātes vēsturiskā mantojuma galerijā). Miris 1972. gada 8. janvārī Minesotā, ASV.

Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.; "Ilustrētā Pasaules Vēsture" Nr.2 (2021), pieejams LNB Digitālā bibliotēkā www.periodika.lv [20.11.2022.]


Teodors Amtmanis

Režisors

Dzimis 1883. gada 11. decembrī zemnieku ģimenē. Uzaudzis Bauskas apriņķa Vallē, mājās "Zvanītāju Bukas" (tēvs bijis baznīcas zvaniķis). Piemērs un iedvesmotājs brālim Alfrēdam Amtmanim–Briedītim. No 1902. gada strādājis Jaunajā latviešu teātrī, vēlāk Apollo teātrī. No 1911. gada Jaunā Rīgas teātra direktors. Vadījis amatieru teātra trupas Samarā un Harkovā. Maskavā nodibinājis un vadījis "Aģitteātri", darbojies teātrī "Skatuve". 1938. gadā represēts. Nošauts 1938. gada 3. februārī Krievijā.

Teātris un kino biogrāfijās, 1999


Alfreds Amtmanis-Briedītis

Režisors

Dzimis 1885. gada 5. augustā, zemnieku ģimenē. Uzaudzis Bauskas apriņķa Vallē, mājās "Zvanītāju Bukas". Mācījies Jaunjelgavas pilsētas skolā. Skatuves gaitas sācis 1902. gadā, kur pieņēmis uzvārdu Briedīts. No 1905. gada strādā Apollo teātrī, vēlāk darbojies Liepājas teātrī, kur vadījis savu pirmo režiju. 1908. gadā atgriežas Apollo teātrī. Jaunajā Rīgas teātrī no tā dibināšanas dienas 1908. gada rudenī. Pirmā Pasaules kara laikā darbojies Pēterpils Latviešu teātrī. Bijis viens no Latviešu Strādnieku teātra aizsācējiem, piedalījies Nacionālā teātra dibināšanā. Nesaskaņu dēļ Raiņa direkcijas laikā 1921. gadā pārgājis uz Dailes teātri, pēc tam uz Liepājas teātri. 1924. gadā atgriezies Nacionālajā, vēlākajā Drāmas teātrī. Amtmaņa–Briedīša vadībā teātris izveidojies par augstas kultūras un spilgtu tēlotāja ansambļa teātri. Izdotas vairākas grāmatas, tai skaitā atmiņu grāmata "Pretim saulei". Miris 1966. gada 15. maijā, Rīgā. Apglabāts Meža kapos.

20. gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā, 2002; Teātris un kino biogrāfijās, 1999;


Valdis Annuss

Bauskas apriņķa vecākais

Dzimis 1906. gada 21. aprīlī Vircavas pagastā. Beidzis Jelgavas 2. vidusskolu, studējis Latvijas Universitātē. Bijis a/s “Maiznieks” padomē un Bauskas patērētāju biedrības valdes priekšsēdētājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miršanas gads nav zināms.

Enciklopēdija "Es viņu pazīstu", 1939