Novadnieku enciklopēdija
Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem A-C.
Novadnieki
Kopējais ierakstu skaits:1Krišjānis Mīlgrāvis (1982-?)
Skolu darbinieks
Dzimis 1882, gada 25. decembrī, Zālītes pagasta Kabatu mājās. Tēvs Krišjānis - lauksaimnieks, māte Grieta (dz. Renebuša). Mācījies Zālītes pagasta skolā. Beidzis Kuldīgas skolotāju semināru (1903). Strādājis par skolotāju Džūkstē (1903-1907) un Zālītes pagasta Grienvaldē (1907-1909). Piedalījies 1905. gada revolūcijā. Studējis filoloģiju un franču literatūru Grenobles universitātē. Jelgavas reālskolā ieguvis dabas zinību mājskolotāja diplomu (1911). Regulāri rakstījis periodikā par skolu un izglītības jautājumiem. Pirmā pasaules kara laikā strādājis par skolotāju latviešu koloniju skolās, tostarp Kubaņā. Piedalījies laikraksta "Sadzīve" un "Zemgalieties" redakcijas darbā. Skolotājs un direktors vairākās ģimnāzijās Latvijā (1922-1936). Būdams Rēzeknes valsts ģimnāzijas direktors, 1933. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru (n.p.k. 1466). Rīgas pilsētas izglītības valdes priekšsēdētājs (1936-1940). Autors darbiem "Zemes māmuļa" un "Dabas māmiņas pasaciņas". Miršanas datums nav zināms.
Latvju enciklopēdija 2. sēj. (K-Pi). Stokholma: Trīs zvaigznes, 1953. 1916 lpp.; Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Mīlgrāvis Krišjānis. "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" Nr.11 (1936), pieejams: LNDB www.periodika.lv [17.06.2023.]