Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus un norit informācijas labošana, papildināšana šķirkļiem A-C.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Meklēt enciklopēdijā

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:24

Zigurds Mežavilks (1926-2015)

Sporta žurnālists, fotogrāfs

Dzimis 1926. gada 22. martā Bauskas apriņķa Svitenes pagastā. Pēc tēva nāves māte ar abiem dēliem, Zigurdu un Uģi, pārcēlusies uz Liepājas apriņķi, bet, sākoties Otrajam pasaules karam - uz Krieviju. Zigurds skolas gados sācis nodarboties ar šaušanas sportu. Otrā Pasaules kara laikā guvis nopietnu ievainojumu. Pēc kara strādājis par skolotāju. Pievērsies žurnālistikai un ilgus gadus bija žurnālists laikrakstā "Sports". Izdots Z. Mežavilka fotogrāfiju albums "Lielais basketbols" (1964). Iznākušas viņa grāmatas "TTT" (1977), "Opermūzikas svētki Siguldā" (2010), kurā publicētas fotogrāfijas par svētkiem piecpadsmit gadu garumā. Viņa žurnālista spalvai pieder daudzi nozīmīgi raksti par sabiedriski aktuālām tēmām. Fotogrāfijas redzamas daudzās grāmatās – "VEF cīnās", "Latvijas sports", "Latvijas sporta vēsture" u.c. Zigurds Mežavilks kā fotokorespondents darbojies daudzās olimpiskajās spēlēs. Publicējies laikrakstā "Latvietis". Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Precējies, ir meita un divi dēli. Miris 2015. gada 16. jūnijā.

Zigurds Mežavilks, pieejams: http://www.latvijassports.lv [22.11.2022.]


Uģis Mežavilks (1929-1998)

Gleznotājs, karikatūrists

Dzimis 1929. gada 14. augustā Svitenes pagasta "Mežavilku" mājās. Pēc tēva, Kristapa Mežavilka, nāves ģimene pārcēlusies. Skolas gaitas sācis Vecsaules skolā, turpinājis Liepājas pusē. Otrā pasaules kara laikā ar māti un brāli devies uz Krieviju. Beidzis Maskavas Vasilija Surikova mākslas vidusskolu. Pēc atgriešanās dzimtenē absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Gandrīz 40 gadus bijis karikatūrists humora un satīras žurnālā "Dadzis". Organizējis un piedalījies karikatūristu izstādēs Rīgā. Vienlaikus gleznojis un zīmējis populāru Latvijas kultūras personāžu šaržus. Nepārspēts veikums grāmatu grafikā ir ilustrācijas Džefrija Čosera "Kentberijas stāstiem". Ilustrējis galvenokārt humora un satīras krājumus. Miris 1998. gadā.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.; Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. [Bauskas novads]: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.


Māris Mičerevskis (1982)

Publicists, politiķis

Dzimis 1982. gada 21. septembrī. Mamma - Janīna Kursīte-Pakule (valodniece, politiķe). Absolvējis Rīgas Franču liceju (1999), LU Vēstures un filozofijas katedru (2006). Rakstījis publikācijas "Latvijas Avīzē" (2005-2007). Grāmatā "Septiņas dienas Miltiņu karaļvalstī" (2008) stāsta par bērnības vasarām, ko pavadījis pie krusttēva, restauratora G. Grīnfelda Rundāles pagasta "Miltiņos". 2017. gadā ievēlēts Rīgas domē no Latvijas Reģionu Apvienības un partijas "Latvijas attīstībai" apvienotā saraksta (atkārtoti 2020. un 2022. gadā). 14. Saeimas vēlēšanās kandidējis no saraksta "Progresīvie".

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles literāti"; Māris Mičerevskis, pieejams: https://puaro.lv/cv/maris-micerevskis/ [22.11.2022.]


Iveta Mielava (1960)

Animatore

Dzimusi 1960. gada 26. augustā Bauskā. Absolvējusi Latvijas Valsts Mākslas Akadēmiju (1986), Latvijas universitāti (1989). Strādājusi animācijas filmu studijā "Dauka" (1986-1997), kurā bijusi animatore multfilmām "Sēž uz sliekšņa pasaciņa" (1987), "Ness un Nesija" (1991), "Fantadroms" (1993/4), "Kaķīša dzirnavas" (1994) u.c. Kopš 1997. gada strādā Mūzikas ierakstu izdevniecība "Upe" (Upe tuviem un tāliem). Autore grāmatai par Veru Singajevsku "Mans mūžs" (2012)". Precējusies ar mūziķi Aināru Mielavu. Kopā ar meitu izdevusi grāmatu mazajiem lasītājiem "Alfabēts brauc ar auto" (2020).

Teātris un kino biogrāfijās, 2. sēj. (K-Ņ). Rīga: Pils, 2002.; Latvijas radošo savienību padome, Iveta Mielava, pieejams: www.makslinieki.lv [10.08.2021.]


Jēkabs Arvīds Mieleiks (1892-1945)

Mežotnes Izglītības biedrības priekšnieks

Dzimis 1892. gada 30. oktobrī Īslīces pagastā skolotāja Krišjāņa Mieleika ģimenē. Mācījies lauksaimniecību Priekuļu vidusskolā. Piedalījies brīvības cīņās. No divdesmito gadu sākuma līdz 1938. gadam Mežotnes Izglītības biedrības priekšnieks. Pēc tēvabrāļa nāves 1933. gadā sācis saimniekot tēva dzimtajās mājās Mežotnes pagasta Markuvēnos. Piedalījies Mežotnes pilskalna (Vieturkalna) pārvaldīšanā. No "Markuvēniem" uz pilskalna plakanumu 1936. gadā tika pārvesta etnogrāfiskā klēts. Jēkaba Arvīda Mieleika vadībā izveidotas divas pagasta bibliotēkas. Latvijas Lauksaimniecības kameras loceklis uz vienu gadu (1938). Bauskas apriņķa Codes pagasta padomnieks (1943). Laulībā ar Annu (dzim. Raibais), pasaulē nākusi meita Aina (1928), kas tāpat kā māte un vectēvs gājusi skolotāja ceļu. Jēkabs Arvīds Mieleiks mira spēka gados 1945. gadā, kad svešu varu ienākšanas atsaucās uz jaunībā iegūtu plaušu kaiti.

Strazdiņš, Edgars. Mežotnes zemes Lielupes krastos. Rīga: Madris, 2023. 315 lpp.; Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.


Jānis Mieleiks (1892-1970)

Būvinženieris

Dzimis 1892. gada 24. jūnijā Bauskā, "Mieleikās". Beidzis Jelgavas reālskolu un Latvijas universitāti. Šoseju un zemes ceļu departamenta rajona inženiera darbu uzraugs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi (n.p.k. 330). Miris 1970. gada 7. jūlijā Rozenheimā, apbedīts Rozenheimas kapos.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.; Sēru vēstis. "Laiks" Nr. 65 (1970), pieejams LNDB www.periodika.lv [15.06.2023]


Jānis Miezis (1884-1950)

Ierēdnis

Dzimis 1884. gada 26. decembrī Ceraukstes pagastā. Beidzis Bauskas pilsētas skolu. Pasta ierēdnis Rīgā un Krievijā. Strādājis valsts kontrolē (1921-1927), valsts saimn. dept. dir. (1927-1934), Latvijas kredītbankas vicedirektors (1935 -1940). Izceļojis uz Austrāliju (1949). Miris Austrālijā 1950. gada 2. aprīlī.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. (Ka-Pi). Stokholma: Trīs zvaigznes, 1953


Jānis Miežulis

Pasta krājkases inspektors

Dzimis 1875. gada 28. jūlijā Mežotnē. Beidzis Bauskas apriņķa skolu, pasta un telegrāfa kursus. Telefona–telegrāfa ekspluatācijas nodaļas vadītājs. Būdams Rīgas telefona vecākais mehāniķis, ar 1928. gada lēmumu apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV sķiru (n.p.k. 1312). Vēlākos gados - pasta krājkases pārvaldes inspektors - apbalvots ar Atzinības krusta IV šķiru (1938). Miris 1941. gada 3. novembrī. Atdusas Rīgas Meža kapos.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.; Ar Atzinības krustu (turpin.), "Latvijas kareivis" Nr. 269 (1938); Sēru vēstis, "Tēvija" Nr.111 (1941), pieejami LNBD www.periodika.lv [17.06.2023.]


Andrejs Migla (1940-2021)

Režisors

Dzimis 1940. gada 30. novembrī. Ar ģimeni deportēts no Ceraukstes pagasta Mauriņu mājām uz Krasnojarskas apgabalu. Izsūtījumā (1941-1946). Absolvējis Rīgas 1. vidusskolu (1958), Latvijas Valsts konservatorijas Režijas nodaļu (1963). Liepājas teātra režisors (1963-1974), no 1968. gada – galvenais režisors. Izveidojis un vadījis Liepājas teātra 1. un 2. aktieru studiju. Aktīvā režijas pamatdarbā absolvējis augstākos režisora kursus Maskavas A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūtā (1972), Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes maģistrantūru (1998). Latvijas Radio režisors (1975-1982). Radioteātrī dramatizējis un iestudējis vairākus desmitus dzejas un prozas darbu. Piecus gadus bijis Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietnieks kultūras jautājumos. Kopā ar Valdi Rūmnieku autors vairākām lugām, pirmā no tām - "Mežrozītes" - iespiesta 1986. gadā. Autors grāmatām "Dzintara stars" (2018) un "Brīvības stars” (2019) par vēsturiskiem notikumiem Liepājā. Kopā ar Valdi Rūmnieku autors grāmatām "Kuršu vikingi" (1998), "Sveiks, jautrais Rodžer!" (2005), "Debess aiztur elpu" (2016) u.c. Veidojis krājumus par Latvijas Radio vēsturi un folkloras kopu "Atštaukas". Latvijas Rakstnieku savienības un Teātra darbinieku savienības biedrs. Devies mūžībā 2021. gada 12. maijā.

Aizvestie: 1941. gada 14. jūnijs. [Rīga]: Latvijas Valsts arhīvs, 2007. 811 lpp.; 80 gadu vecumā mūžībā devies rakstnieks un režisors Andrejs Migla. Pieejams: www. irliepaja.lv [17.06.2023]


Daumants Mīlgrāvis (1930-1980)

Aktieris

Dzimis 1930. gada 26. decembrī Zālītes pagastā. Apguvis atslēdznieka arodu. Jau agrā jaunībā brigadieris Mangaļu kuģu remonta rūpnīcā. Dienestā tālajos austrumos spēlējis karavīru kolektīvā un saņēmis aicinājumu strādāt Sahalīnas drāmas teātrī, bet atgriezies Rīgā. Apmeklējis "Ziemeļblāzmas" drāmas kolektīvu, kur liktenīga bija Oskara loma "Zvejnieka dēlā". Paklausot O. Krodera aicinājumam, 31 gadu vecumā ierodies Liepājas teātrī (1961). Beidzis Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu. Liepājas teātrī ātri ieguvis atzinību spēlēt vadošās lomas, varoņlomas: pulkvedis Sumbris izrādē "Savu lodi nedzird", Indulis "Indulis un Ārija" u.c. Ētisko ideālu un garīgā spēka paudējs lomās. Spēlējis Andreja Miglas režisētajās izrādēs jau kopš tā diplomdarba iestudējuma. Iejuties arī vecu vīru lomās, komēdiska satura tēlos, piem., Oto Tutārs "Lopu skaitīšanā". Pēc smagas slimības, kas atņēma balsi, savas spējas ieguldījis režijā - Ekziperī "Mazais princis" un A. Arbuzova "Vecmodīgā komēdija". Miris 1980. gada 3. janvārī Liepājā. Atdusas Rīgā, Vecmīlgrāvja kapos.

"Teātris un dzīve: 1980. gads teātros", 25. rakstu krājums. Rīga: Liesma, 1981. 153. lpp.