Siera siešanas prasme latviešu mājas saimniecei vienmēr bijis goda jautājums. Lai jāņubērni ik gadu pār kalnu nāktu dziedādami, galdā vajadzēja likt saules apaļuma un dzeltenuma cienīgu siera rituli. Šī tradīcija gājusi mazumā, bet joprojām ir līdzās stāvoša. Jāņu siers latvietim ir vajadzīgs pat tad, ja tā īsti neiet pie dūšas. Pat tad, ja ceļš pie kaimiņiem ved nevis pār kalnu, bet cauri mazdārziņu rajonam. Siera nevārīšanai rodami daudzi attaisnojumi – te piens nav atrodams īstais, te ar malku kurināmas plītiņas trūkums. Toties pirkšanas kults gan ir teju neizsmeļams.
Latvijas Jāņu siers ir unikāla prece, kas iekļauta Eiropas Savienības aizsargājamo produktu vidū. Ar šādu nosaukumu to atļauts tirgot vien dažiem uzņēmumiem. Savulaik arī Bauskas Piena kombināta rūpalu vidū tāds bija. Turklāt šo divu maģisko dienu - Līgo un Jāņu - svinībām "Bauskas piena" ražotnes paspārnē bijuši vairāki produkti.
Etiķetes vēsta gan par "Līgo-Jāņu sieru", gan par "Ķimeņu sieru", "Līgo sieru" un "Jāņu sieru". Itin skaidrs, ka tie visi nav ražoti vienlaicīgi, tomēr pilnībā precīzs datējums vēl ir izziņas procesā. Visticamāk, ka pats pirmais siermīļu galdā nonāca "Jāņu siers” – to Bauskas piena kombināts sāka ražot 1959. gada 2. ceturksnī un siera ceha darbinieki bija apņēmības pilni līdz saulgriežim saražot divas tonnas kārotā produkta. Atsevišķas norādes periodikā mudina domāt, ka “Līgo sieru” sāka ražot 1969. gadā. Liesāks bija 1979. gadā Valsts kvalitātes zīmi saņēmušais “Ķimeņu siers”. Interesanti, ka tas pie pircēja mēroja ceļu no Iecavas pienotavas. Sieri savā starpā atšķīrās ar tauku saturu, ražošanas tehnoloģiju un iesaiņojumu.
Kā jebkurā attīstītā un pieprasījuma rādītājos augšup ejošā uzņēmumā, arī Bauskas Piena kombinātā tehnoloģijas bija cilvēka sabiedrotais. Sākot ar 20. gs. 60. gadiem, periodikā regulāri lasāmi raksti par jaunu iekārtu uzstādīšanu, kā arī darbā aicinājumi. Precīzs un smalks bijis process laboratorijās un kvalitātes pārbaudēs, savukārt fizisko izturību vajadzēja pārkraušanas stacijās. Roku darbs bija neiztrūkstošs kā toreiz, tā arī tagad.
Vēl nedaudz par uzņēmumu. Bauskas piena kombināts rekonstruēts no 1965. līdz 1967. gadam. Piena kombinātā siers bija tikai viens no produktiem. Turp ar piena mašīnu cisternām plūda piens, kas vēlāk pildīts pudelēs vai pārstrādāts kefīrā, paniņās, saldajā un skābajā krējumā, saldējumā, jogurtā, biezpienā un Stelpes pienotavā ražotajā sviestā ar dažādām piedevām. Siera ražošanas cehā tapa pusmīkstie un mīkstie sieri. Pircēju iecienīts gan Latvijā, gan ārzemēs, kā arī godalgots bija "Zemgales" siers, kuru sāka ražot 1968. gadā meistares Ausmas Gareckas vadībā. Daudz savu piekritēju bija arī "Bauskas sieram" (receptūru izstrādāja sieru ražošanas instruktors Kleišmits 1959. gadā). Sviestmaizes un siera plates atdzīvināja oranžais siers "Ausma", kuram dabīgā augu krāsviela piešķīra ne vien košumu, bet arī eksotisku pikantumu. Sieri bija ražoti dažādām gaumēm – pikantie, liesie, svaigie, puscietie, mīkstie, ar un bez piedevām. Apskati etiķetes un fotogrāfijas Digitālajā bibliotēkā, klišķinot šeit!
Mēs priecāsimies uzzināt precizējošu informāciju par Bauskas Piena kombināta darbību, tāpēc - ja tev ir foto liecības, kāds pieredzes stāsts vai zini cilvēkus, kuri labprāt dalītos ar informāciju par šīs lielās ražotnes darbu un sadzīvi, tad, lūdzu, neturi sveci zem pūra un raksti uz e-pastu lasitava@bauskasbiblioteka.lv!