Jēkabs Ketlers (1610-1681)

Kurzemes hercogs

Dzimis 1610. gada 28. oktobrī Goldingenā (Kuldīgā) Kurzemes hercoga Vilhelma Ketlera un Prūsijas hercoga meitas Sofijas Hohencolernas ģimenē. Agri zaudējis māti, uzaudzis pie mātes radiem Kēnigsbergā un Berlīnē. Tēvabrālis Frīdrihs Ketlers rūpējies par brāļadēla materiālajām vajadzībām. Izglītojies Rostokas un Leipcigas universitātēs. 1623. gadā pēc tēvoča aicinājuma Jēkabs atgriezās Kurzemē. Tronī no 1934. līdz 1681. gadam. Laulībā ar Luīzi Šarloti piedzima deviņi bērni. Labi pratis latviešu valodu. Tagadējā Bauskas novada teritorijā atradās daudzas hercoga muižas, kurās uzplauka vairākas rūpniecības nozares. Hercoga manufaktūrās nodarbojās ar dzelzs un vara apstrādi, linu un vadmalas aušanu. Visdaudzveidīgākā rūpniecība attīstījās Mežotnē un Iecavā, arī Vecsaulē, Vecumniekos un Dzelzāmurā. Hercogs bieži apmeklējis Bauskas pusi. Pēc poļu–zviedru kara Jēkabs samaksāja 1000 zelta guldeņu, lai dabūtu prom no Bauskas poļu karaspēku. Otrā Ziemeļu kara laikā tika iznīcināta Kurzemes hercogistes flote un iedragāta koloniālā vara Tobago. Pēdējos 20 valdīšanas gados hercogs Jēkabs nesekmīgi centies atgūt hercogistes pirmskara saimniecisko līmeni. Miris 1681. gada 1. janvārī Mītavā (Jelgavā).

Bauskas CB Novadpētniecības mape "Rundāles pils"