Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts


 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskā enciklopēdija ietver ap 310 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:2

Amarillis Liekna-Virza

Kultūras darbiniece

Dzimusi 1921. gada 14. augustā. Dzejnieku Elzas Stērstes un Edvarta Virzas meita. Neilgu laiku leļļu teātra aktrise. Dēls Eduards Liekna, meita Anna Žīgure. 1991. gadā Amarillis jaunatgūtās dzimtas mājās “Billītes” sāk tuvināt kultūrvietas tapšanai. Šo ieceri realizē kopā ar dēlu Eduardu un mazmeitu Diānu Janci. Amarillis mūžībā devās 2004. gadā 27. janvārī, atdusas līdzās tēvam un mātei Pirmajos Meža kapos.

Žīgure, A. Marselīne. Rīga: Jumava, 2005; www.literatura.lv [06.08.2021.]


Edvarts Virza (1983-1940)

Dzejnieks

Īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna. Dzimis 1883. gada 27. decembrī Salgales pagasta „Rāceņos”. Lauksaimnieka dēls. Beidzis Bauskas pilsētas skolu, no 1904. līdz 1905. gadam Maskavā papildina zināšanas tieslietās un tautsaimniecībā. Pēcāk dzīvo dzimtas mājās "Billītes" un nododas rakstniecībai. Pirmā publikācija ir dzejoļu cikls "Nakts dziesma" žurnālā "Dzelme" (1906), pirmais dzejoļu krājums - „Biķeris” (1907). Tulko franču liriķus. 1920. gadā apprec dzejnieci Elzu Stērsti. Pavisam izdoti seši dzejoļu krājumi, "Pēdējās dzejas" (1941) sakārtojusi E. Stērste. Pievērsies arī publicistikai. Rakstnieka virsotne prozas žanrā ir „Straumēni”. 1938. gadā E. Virza saņēmis Tēvzemes balvu. Mirst 1940. gada 1. martā.

100 Latvijas personību. Rīga: Nacionālais apgāds, 2006, 227 lpp.