Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri ar savu darbu un dzīvi saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Svarīgākais ir viņa devums savam pagastam, novadam, pilsētai. Bauskas Centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kuriem kopēja bijusi piedzimšana, dzīve vai darbs Bauskas novadā.

KKF atbalsts


 

Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskā enciklopēdija ietver ap 310 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:3

Krišjānis Berķis

Ģenerālis

Dzimis 1884. gada 26. aprīlī Bauskas apriņķa Bornsmindes (vēlāk Īslīces) pagastā Bērzukrogā, kalpa ģimenē. Mācījies Kaucmindes pagastskolā, beidzis Bauskas pilsētas skolu (1903). Mācījies Viļņas junkuru skolā (1903-1906), Kara akadēmiskajos kursos (1929-1930). 1903. gada vasarā iestājies armijā, septembrī nosūtīts uz karaskolu. 1906. gadā un paaugstināts par podporučiku, sācis dienestu 2. Somijas strēlnieku pulkā Helsinkos, sasniedzis štabkapteiņa pakāpi. Pirmā pasaules kara laikā kā rotas, vēlāk bataljona komandieris piedalījies kaujās Austrumprūsijā, Karpatos, Galīcijā. 1917. gada augustā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 7.Tukuma latviešu strēlnieku pulku par bataljona komandieri, nedaudz vēlāk iecelts par pulka komandiera vietas izpildītāju. Piedalījies kaujās pie Mazās Juglas, Tīnūžiem un Nītaures. Sasniedzis apakšpulkveža pakāpi, apbalvots ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, arī ar Jura krusta IV šķ. Pēc lielinieku apvērsuma arestēts par pretošanos revolucionāru komitejai un atstādināts no pulka komandēšanas. Pēc tam aizbraucis uz Somiju, bet, lielinieku vajāts, bijis spiests bēgt uz Krieviju. 1918. gada vasarā atgriezies Somijā, dzīvojis Hemēnlinnā. 1919. gada februārī atstājis Somiju, ieradies Tallinā, uzņemts Ziemeļlatvijas brigādē par Rezerves bataljona komandieri, ko pats Tērbatā saformējis lielākoties no brīvprātīgajiem. Bataljons pārdēvēts par 2.Cēsu kājnieku pulku. No 20. maija cīnījies pie Rūjienas pret lieliniekiem, jūnijā - pret Landesvēru un Dzelzsdivīziju pie Cēsīm un Raunas. Pēc vāciešu sakaušanas 6. jūlijā savu karaspēku ievedis Rīgā, kur abas mūsu armijas - Ziemeļlatvijas un Dienvidlatvijas brigāde - savienojās. Par šo kauju nopelniem K.Berķis paaugstināts par pulkvedi. 1919. gada 6. augustā K.Berķis tika iecelts par 3. Latgales divīzijas komandieri. Apbalvots Ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO) III šķ. par to, ka bermontiešu uzbrukuma laikā personiski vadīja savu divīziju kaujā, bez sevišķiem zaudējumiem ieņēma Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni, tā likdams pamatu Rīgas, Zemgales un Kurzemes atbrīvošanai. Izšķirošajās kaujās par Rīgas atbrīvošanu no 3. līdz 11. novembrim komandēja lielāku kaujas grupu Rīgas rajonā, izcīnīja niknas kaujas pie Priedaines, Bulduru tilta un gar Lielupi, atbrīvojot Jūrmalu. Tam sekoja Jelgavas un Tukuma ieņemšana un bermontiešu aizdzīšana pāri Lietuvas robežām. 1919. gada decembrī K. Berķis ar savu divīziju ieradās Latgales frontē. Vadīja mūsu karapulkus līdz Latvijas galīgai atbrīvošanai. 1927. gadā par kauju nopelniem cīņās pie Cēsīm un pret bermontiešiem apbalvots ar LKO II šķ. un pret lieliniekiem, ar LKO I šķiras ordeni. 1925. gada 22. jūnijā paaugstināts par ģenerāli. Līdz 1934. gadam 3.Latgales divīzijas komandieris, no 1934. gada 2.Vidzemes divīzijas komandieris, visu apgabalu garnizonu priekšnieks. 1934. gadā iecelts par Latvijas armijas komandieri. 1940. gada aprīlī-jūnijā kara ministrs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni I, II šķ., Viestura ordeņa I šķ., Francijas Goda Leģiona ordeni, Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 2.pak., Somijas Baltās Rozes I šķ. komandiera ordeni, Lietuvas kara ordeņa "Vytis" I šķ. 3.pak., Aizsargu Nopelnu krustu. Piešķirtas Vaives dzirnavas pie Cēsīm. 1940. gada jūnijā devies trimdā uz Somiju, pēc tam atgriezies Latvijā. 1940. gada augustā kopā ar dēlu un vedeklu izsūtīts uz Krieviju, 1941. gada jūnijā arestēts. Miris Permā, cietuma slimnīcā 1942. gada 27. jūlijā.

J.Pihlaks, "Lāčplēša kara ordeņa un Brīvības krusta kavalieri", 2010; www.lkok.com [10.12.2021]


Krišjānis Mīlgrāvis

Skolu Darbinieks

Dzimis 1882, gada 25. decembrī, Zālītes pagastā. 1903. gadā beidzis Kuldīgas skolotāju semināru, strādājis par skolotāju Džūkstē un Grienvaldē. Piedalījies 1905. gada revolūcijā un emigrējis uz ārzemēm, kur studējis Grenobles universitātē. Latvijas laikā strādājis vairākās ģimnāzijās, no 1936. gada Rīgas pilsētas izglītības valdes priekšsēdētājs. Miršanas datums nav zināms.

Es viņu pazīstu, 1939


Krišjānis Nātra

Dzejnieks 

Dzimis 1874. gadā 30. maijā Mežotnē, kalpu ģimenē. Miris 1942. gadā Filadelfijā. Ieceļojis Rīgā pievērsās baptistiem un 1901. gadā devās uz ASV. Rakstīja izjustus dzejoļus, kur dominē reliģiski un sabiedriski motīvi.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. 1952 – 1953